Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Leimaņu pagasta bioloģiskais dīķis ar niedru stādījumu (10 stādi/m2) krasta seklumā. Bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas ietaises sastāv no aerotenka, kas pārveidots par pirmatnējo nostādinātāju un attēlā redzamā biodīķa.

Vidsalas ciematā izbūvētais mitrājs ar vertikālo filtrāciju ~ 100 cilvēkekvivalents.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Energoefektīva notekūdeņu attīrīšana

Ainis Builevics,
Vides sakārtošanas koordinācijas centra projekta vadītājs


Vides sakārtošanas koordinācijas centra darbinieki, pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas finansējumam, radījuši tipveida notekūdeņu attīrīšanas sistēmu projektus, kas balstīti uz dabīgās attīrīšanas procesiem, nav energoietilpīgi un ar to palīdzību par salīdzinoši zemām izmaksām ir iespējams pārveidot vecās, 1970.-80. gados būvētās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas tā, lai tās atbilstu visām vides nekaitīguma prasībām. Pērn notika virkne semināru speciālistiem, un patlaban visi izstrādātie projekti, arī to rasējumi un tehnoloģijas, ir bez maksas pieejami Vides sakārtošanas koordinācijas centra mājaslapā internetā www.vskc.lv.


Lai gan pēdējo gadu desmitu laikā ir izstrādātas dažādas jaunas un efektīvas notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas, dabā vienmēr ir norisinājies tā sauktais ūdens pašattīrīšanās process, kurā, reaģējot dažādām organiskām vielām, piesārņojums tiek neitralizēts līdz līmenim, kas ļauj to ievadīt publiskās ūdenstilpnēs. Tieši šo dabisko sadzīves notekūdeņu attīrīšanas procesu par pamatu ir ņēmis Vides sakārtošanas koordinācijas centrs, sadarbībā ar Latvijas Lauksamniecības universitātes Lauku inženieru fakultāti izstrādājot 15 notekūdeņu attīrīšanas tipveida projektus. Piedāvātie risinājumi ir energoefektīvi, proti, notekūdeņu attīrīšanai tiek izmantoti dabīgi procesi, turklāt vidē ievadāmais «atlikums» atbilst vides drošības standartiem.

Der gan privātmājām, gan nelieliem ciematiem

Kopumā autori izstrādājuši 15 dažādu jaudu projektus notekūdeņu attīrīšanai, piedāvājot piecus attīrīšanas procesus, ko var modificēt atkarībā no notekūdeņu apjoma, jau esošās attīrīšanas sistēmas risinājumiem, kā arī citiem apstākļiem, piemēram, pieejamās zemes platības, gruntsūdens līmeņa utt. Šie projekti ir piemērojami gan vienas privātmājas vajadzībām, gan arī nelieliem ciematiem vai daudzdzīvokļu ēkām līdz 300 iedzīvotājiem, izvēloties biofiltru, biodīķu vai mākslīgu mitrāju risinājumus.

Piedāvā energoefektīvus dabīgus procesus

Projektu autori, izvēloties tehniskos risinājumus, par pamatu ir izvēlējušies dabīgus procesus – bioloģisko baktēriju un augu spēju kaitīgos savienojumus pārvērst zaļajā masā (šīs attīrīšanas ietaises var darboties bez energopatēriņa), tiesa, lētāk realizējamiem projektiem būs nepieciešama elektroenerģija notekūdeņu aerācijai, lai veicinātu bioloģisko baktēriju spēju veikt šo attīrīšanu. Atšķirībā no citām tehnoloģijām šīs nav tik jutīgas pret pēkšņu lielu notekūdeņu daudzumu, attīrošās baktērijas ir daudz noturīgākas pret sadzīves ķīmiju un citiem organiskiem savienojumiem, kas nereti paralizē konteinera tipa attīrīšanas iekārtu darbību. Šie projekti pieļauj saglabāt daļu esošo sistēmu vai modificēt attīrīšanas iekārtas tā, lai tās atbilstu visām vides aizsardzības prasībām, jo nevienam nav noslēpums, ka lielākā daļa lokālo notekūdeņu sistēmu Latvijā ir izbūvētas, par pamatu ņemot pagājušā gadsimta 70. un 80. gadu risinājumus, kas labākajā gadījumā neatbilst vides aizsardzības prasībām, bet sliktākajā – nedarbojas vispār.

Biofiltrs

Vienģimenes mājas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas pamatā ir sen zināmas biofiltru sistēmas ar nostādināšanas tilpnēm, bioloģiskajām dūņām un notekūdeņu aerāciju. Izmaksu dēļ šī sistēma būtu efektīva mājās, kur agrāk izbūvētas izsmeļamas notekūdeņu akas vai septiķi, taču jaunbūvēs izdevīgāk būtu izmantot jau gatavus rūpnieciskos risinājumus. Pēc vecās sistēmas pārbūves attīrīto notekūdeņu sastāvs atbildīs prasībām, kas ļauj to iesūcināt gruntī vai novadīt publiskā ūdenskrātuvē. Ja daļu darbu veiksit pašu spēkiem, šādas sistēmas izveide varētu maksāt aptuveni 600 latu vai līdz 2000 latu, ja viss tiek veidots no jauna un tiek algota būvfirma. Jāatzīmē, ka, lai sistēma normāli funkcionētu, nosēdakas būs divreiz gadā jāizsūknē, taču ieguldījumi pilnībā atmaksāsies gada vai divu gadu laikā, ja līdz šim tika pielietotas izsmeļamās bedres.


Griezums

Mitrājs – mākslīgi veidots attīrīšanas «purvs»

Ja attīrāmo notekūdeņu ir vairāk, piemēram, apdzīvotās vietās ar 100-300 iedzīvotājiem, projektu autori piedāvā Latvijā pagaidām vēl tikai dažviet aprobētu, taču kaimiņvalstīs jau gadiem pārbaudītu tehnoloģiju, proti, mākslīgo mitrāju veidošanu no filtrējošā slāņa – grants, uz kura tiek iestādītas niedres vai citi augi, kas absorbē piesārņojumu. Šīs tehnoloģijas pamatā izmantota augu spēja ar saknēm aerēt augsni, šajā gadījumā mitrāju, jeb piegādāt skābekli filtram, tādējādi veicināt attīrīšanu un vienlaikus uzņemt attīrāmās vielas, tās pārveidojot zaļajā masā. Atkarībā no pielietotās tehnoloģijas – horizontāli vai vertikāli veidotas filtrācijas – notekūdeņi plūst caur grants slāni vertikālā vai horizontālā virzienā un pēc tam tiek savākti drenāžas caurulēs, no kurām attīrīto ūdeni var novadīt atklātās ūdenstilpēs. Dabā neattīrīts mitrāja sastāvs nokļūt nevar, jo tas ir atdalīts ar ģeotekstila membrānu vai plēvi.

Šāda notekūdeņu attīrīšanas sistēma var strādāt mūžīgi bez filtrējošā slāņa nomaiņas, jo niedres kaitīgos savienojumus pārvērš zaļajā masā; papildus mitrājā notiek arī bioloģiskā attīrīšana, jo niedrēm piemīt spēja caur saknēm zemei pievadīt skābekli. Šādu sistēmu var izveidot blakus dzīvojamajām mājām.

Tiesa, arī šādam risinājumam ir nepieciešamas notekūdeņu nostādināšanas akas, kas divreiz gadā jāizsūknē, tāpat, ja nav iespējams izveidot pašteces sistēmu, attīrīšanas sistēmas ekspluatācijai nepieciešama elektroenerģija sūkņu darbināšanai. Sistēmas izveides izmaksas atkarībā no notekūdeņu apjoma un jaudas, kā arī izvēlētās tehnoloģijas ir lēšamas no 2 līdz 30 tūkstošiem latu.

Bioloģiskie dīķi

Kā alternatīvu jau aprakstītajām sistēmām projektu autori piedāvā bioloģisko dīķu izveidošanu, kas izmaksu ziņā ir lētāki, turklāt tos var izvietot jau esošajos, pirms vairākiem desmitiem gadu izraktajos attīrīšanas dīķos. Tiesa, ja tiek rakti jauni dīķi, tehnoloģijas pielietošana ir iespējama vismaz 300 m attālumā no dzīvojamām ēkām, citādi no tiem nākošā smaka traucēs iedzīvotāju komfortu ikdienā. Šādu dīķu izveide atmaksājas, ja līdz potenciālajai dīķu atrašanās vietai ir jau izveidots notekūdeņu spiedvads, tā būvniecība no jauna varētu izrādīties ekonomiski neizdevīga.

Kā var saprast jau pēc nosaukuma, šīs notekūdeņu attīrīšanas sistēmas pamatā ir vairāku seklu dīķu sistēma, caur kuru virzoties, notekūdeņi dažādu bioloģisku procesu gaitā attīrās tāpat kā mitrājā, un arī šajā gadījumā sistēma var darboties gan ar filtrāciju, gan bez tās. Šādas sistēmas izveides izmaksas (bez spiedvada būvniecības) atkarībā no iespējas izmantot jau esošo infrastruktūru, lēšama līdz 22 tūkstošiem latu. •