Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 202 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Vēro dabu tiešraidē!

Anitra Tooma

Pirms gada pirmo reizi mūžā izbaudīju laimi vērot putnu dzīvi tiešsaistē. Par maniem mīluļiem kļuva jūras ērgļu un meža pūču pāris no Igaunijas – viņi perēja aprīlī un maijā, t.i., laikā, kad biju spiesta vairāk sēdēt pie datora nekā staigāt pa mežu. Dienā ar pusaci uzpasēju ērgļus: izdzirdot brēcienus vai rosīgu čabināšanos, atvēru bildi pa visu datora ekrānu un biju aculieciniece dažādu zivju pienešanai, priecājos par pūkainajiem mazuļiem. Vakarā visa mana uzmanība bija pievērsta meža pūcēm. Kad dažu labu vakaru biju līdz nāvei pārbijusies par negaidītiem brēcieniem tukšajā istabā, ievēroju, ka pūču māte ap pulksten deviņiem sasaucas ar tēviņu. Ja viņš nevīžoja atnest medījumu uz būri, pūce pati devās izlidojumā. Šajā laikā varēju pārskaitīt olas un žēli konstatēt, ka neviens vēl nav izšķīlies. Un tad tuvojās TAS brīdis! Iztukšoju jau mēriņu aiz laimes, ka mazulis izšķīlies, jo skaidri dzirdēju čiepstēšanu, taču izrādījās, ka prieki ir pāragri. Tā uz mūžu iegaumēju, ka mazuļi ar vecākiem sarunājas jau pāris dienu pirms šķilšanās.

Maijā sākās cita veida izklaides – patriotiski varēju vērot mazo ērgļu dzīvi Lubāna apvidū. Nu vairs netraucēja valodu barjera, ar pārējiem ērgļu vērotājiem kļuvām par virtuālajiem draugiem. Katrs rīts sākās ar komentāru pārlasīšanu forumā: kas noticis, ko esmu palaidusi garām... Tiklīdz atbraucu no laukiem, kur tīmeklis nav pieejams, metos raudzīt, cik liels paaudzies ērglēns, prātojām, vai tā meitiņa vai puisītis. Nepacietīgi gaidījām, kad ornitologs Uģis Bergmanis būs ticis pie datora, lai paskaidrotu, ko mēs esam redzējuši, kur pazuda signāls, kā putni pārcieta virpuļviesuli... Kad uzzinājām, ka Uģim ļoti noder ziņas, cikos Gints barojis Grietu, jutāmies kā īsti putnu pētnieki un vērojām ligzdu vēl modrāk. Ērglītis izšķīlās 5. jūnijā, bet 7. augustā mazā Guste atstāja ligzdu un mūs, trakos vērotājus. Rudenī visi vērotāji sanācām kopā uz tā saukto aklo randiņu Latvijas Dabas muzejā. Tā bija brīnišķīga tikšanās! Daudzi tikai tad pirmo reizi satika pētnieku Uģi Bergmani un burtiski apbēra viņu ar jautājumiem. Uz tikšanos atnāca gan populāra TV žurnāliste, gan klavierskolotājs, gan liela uzņēmuma grāmatvede, gan pensijas vecuma cilvēki, gan tādi, kas par savām ikdienas gaitām mums neko negribēja atklāt. Šajā pavasarī jau kļūstam nemierīgi, sākam apmainīties ar informāciju, kurā pasaules malā kas perē, un gaidām labas ziņas par Latvijas mazo ērgļu projekta turpinājumu. Varbūt arī tu vēlies piebiedroties virtuālajai dabas vērotāju mafijai?

Ir cilvēki, kas uzskata, ka dzīvnieku vērošana tiešsaistē pārkāpj ētikas pamatprincipus – esot netikli blenzt, kā putni pārojas, dēj, perē, kā vārgākie plēsīgo putnu mazuļi aiziet bojā lēnā nāvē, ja nepietiek barības visu putnēnu izbarošanai. Es tomēr uzskatu, ka maza kameriņa, kas jau laikus novietota ligzdas tuvumā, putnus nemaz netraucē, tos daudz vairāk traucētu putnu vērotāji, kas lavītos ķīķerēt ar binokļiem un zibinātu fotokameras. Neviens zinātnieks nekad mūžā nav varējis tik labi novērot putnus, kā tagad, un arī parastam vērotājam kļūst saprotamāka savvaļas dzīvnieku dzīve.

http://www.beleefdelente.nl

Ideāla Nīderlandes mājaslapa, ļoti ērti lietojama un labi pārskatāma; putnu pētnieki raksta dienasgrāmatas par visu, kas notiek, vērotāji savas emocijas un jautājumus var ierakstīt forumā; daudz informācijas par sugu, pētījumu vēsturi. Labajā pusē galveno notikumu konspekts un interesantāko notikumu video. Lai saprastu, kas tur rakstīts, iesaku izmantot Google tulkotāju.

ŪPIS

Ūpju ligzdvieta uz 25 m augstas klintsradzes. Tā kā ūpiene perē jau kopš februāra beigām, mazuļi jau ir izšķīlušies. Izrādās, ka ūpja olas, ņemot vērā dējējas vareno augumu, ir pārsteidzoši mazas – vistas olas lielumā! Nemaz nezināju, ka ūpji ir tik līdzīgi kaķiem!

DZILNĪTIS

Kaislības pie putnu būrīša: marta beigās šo iekārojamo mājoklīti apciemoja dažādu sugu mazputniņi – zīlītes, sarkanrīklīšu pāris un kareivīgie dzilnīši, kas lielo skreju aizlipināja ciet, atstājot vien nelielu caurumiņu. Pie šī mājokļa novietotas divas kameras – viena iekšpusē, otra ārpusē. Interesanti, kas ligzdos šajā būrītī? Lieliska vērojumu dienasgrāmata, ko raksta Peters van Cvols (Peter van Zwol).

ZIVJU DZENĪTIS

Daudz līdz šim nezināmu faktu var uzzināt par reti redzēto zivju dzenīti. Kamera novietota upmalā – vietā, kur zinātnieki cer ieraudzīt krāšņo putniņu ligzdojam tāpat kā citus gadus. Pagaidām izskatās, ka zivju dzenītis neattaisnos uz viņu liktās cerības un ligzdos citur.

GĀRNIS

Vēl viena kamera novietota niedrāja krastā, kur, cerams, ligzdos rudais gārnis. Šeit īpaši dzejiska dienasgrāmata, un atkal tās autors ir Peters van Cvols. Viņš raksta ne tikai par putnu dzīvi, bet arī globālām vides problēmām, piemēram, rūpnieciskajiem trokšņiem, kas traucē klausīties dabas skaņas, to, ka Nīderlandē nekad nav pilnīgas tumsas... Ieskatoties tīmekļa dzīlēs vērīgāk, uzzinu, ka mans iemīļotais autors nav biologs, bet gan augsta līmeņa programmētājs.

PIEKŪNS

Lielais piekūns perē 130 m augstā tornī novietotā būrī uz sīkiem olīšiem. Šīs kameras «aprūpētājs» un norišu skaidrotājs ir nopietns ornitologs, kas atklāj piekūnu dzīves aizkulises: kas, kad, ko medī... Izrādās, ka Holandē piekūnu nagos nokļūst arī papagaiļi.

BEZDELĪGAS

Divas vebkameras novietotas aitu kūtī pie bezdelīgu ligzdas.

STĀRĶI

Stārķu ligzdā rosība sākās jau marta vidū, 20. martā tika izdēta pirmā ola, nu jau ir piecas. Zinātnieki priecīgi – nu viņi uzzinājuši, ka stārķi olas dēj ap plkst. 21-22 vakarā un, kad ola izspiesta, māte pieceļas un aplūko veikumu.

APOGS

Mājas apoga būri ornitologi uzbūvējuši kā tādu komunālo dzīvokli ar priekštelpu. Tāpēc arī vērojamas dažādas kaislības – apogiem paredzēto mitekli aizņēmuši baloži. Latvijā mājas apogi pēdējo reizi redzēti pirms kādiem desmit gadiem, bet pirms 100 gadiem tie pie mums nebija nekāds retums.

http://www.looduskalender.ee/en

Pagaidām tiešsaistē var vērot meža cūku mielošanos, kas parasti notiek vakarā; piekrastē novietota kamera roņu vērošanai, bet vismaz man nevienu roni te novērot nav izdevies. Varbūt šogad igauņiem būs izdevies uzminēt, kur ligzdos melnais stārķis, meža pūce un vidējais ērglis?

Igauņu dabas vērotāju mājaslapas kreisajā slejā ir norāde uz interaktīvo migrāciju karti (Interactive migration map), kur ikviens var sekot līdzi zivju ērgļu, vidējo ērgļu un melno stārķu mājupceļam no Āfrikas. Šiem putniem ir piestiprināti raidītāji un doti vārdi.

http://www.ustream.tv/channel

Lērums tiešsaistes kameru izvietots ASV. Mājaslapas http://www.ustream.tv sadaļā «Pets&Animals» ir ļoti interesantas vietnes, kur var vērot baltgalvas ērgli, kolibri līdzīgus putniņus. Ir arī daudz drazas. Turklāt jāņem vērā laika starpība – Amerikā diena sākas tad, kad mums jau vakars.

http://www.daba.gov.lv

Līdztekus jaunumiem Dabas aizsardzības pārvaldē, mājaslapas labajā pusē var atrast sadaļu «Tīkla kameras». Šeit vari vērot, kāds laiks Siguldas pilsdrupās, Slīteres bākā vai Teiču purvā, un meža pūci Palsmanē.

http://www.dabasdati.lv

Beidzot šī tīmekļa vietne kļuvusi interesanta un atraktīva. Cerams, ka visi plāni īstenosies gludi un pavasara plaukumā te varēsim vērot mazo ērgļu ģimenes dzīvi. Kameras jau laikus ir izvietotas ligzdu tuvumā, tehniskie jautājumi atrisināti, atliek vien cerēt, ka putnu plāni sakritīs ar mūsu cerībām. •