Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 

 

 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 5310 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Auglības meklējumos

Ilze Liepa


Pienācis pavasaris, kad upēs, zemes dzīlēs un pat koku dzīslās kņudinās dzimšanas un jaunas dzīvības ilgas. Baloži aiz mana loga bubina un dejo savu pavasara deju, – viss, itin viss teju pušu sprāgst auglības, vairošanās un augšanas priekā… Un viss šķistu pāri plūstošas līksmības pilns, ja vien apkārt nebūtu tik daudz sieviešu, kas, izdzirdot vārdu «neauglība», tikko manāmi saraujas un pieklust…


Kaut arī pasaule jau tagad ir pārapdzīvota, zinu, ka «tur augšā» ir daudz skaistu dvēselīšu, kas tā vien gaida šo iespēju – piedzimt. Domājot par tēmu «neauglība», uzrakstīju atslēgas vārdus: iedrošinājums, dāvana, paskatīties citām acīm, nenobīties, neatteikties, meklēt, sasniegt, būt laimīgai… Nolēmu, ka nerakstīšu par piesārņotās vides, ĢMO, sadzīves ķīmijas, kosmētikas, pošu un daudzu citu 21. gadsimta negāciju postošo ietekmi uz sievietes un vīrieša auglību. Neaplūkošu arī gadījumus, kad neauglību izraisījuši medicīniski sarežģījumi. Es gribētu parunāt par to, kas slēpjas aiz tās mazās saraušanās pussekundes, šīs tikko jaušamās vibrācijas, aiz kuras ārējās maskas un glīta grima kārtas slēpjas dziļš un nepārredzams bezdibenis – baiļu, vilšanās, neziņas un tik tikko dzīvu cerību bezdibenis.

Raksta tapšanas laikā tikos ar dažādu jomu speciālistiem, kas ar auglības jautājumiem strādā ikdienā, un visi uzsvēra, ka par īstu neauglību var runāt ļoti reti – tas ir, gadījumos, kad ir tiešām nepārvarami fizioloģiski faktori. Pārējās situācijas apzīmējamas ar vārdiem «pazemināta auglība», un tas jau skan cerīgi.

Kontraceptīvā mentalitāte

Anna Suhanova – vecmāte, auglības atpazīšanas metodes skolotāja, apvienība ģimeņu atbalstam «Baltā Zvaigzne»

Par auglību ir jādomā jau laikus, nevis tikai tad, kad esam nolēmušas ieņemt bērnu. Un par to ir jādomā gan sievietei, gan arī vīrietim. Tas, kā sieviete izturējusies pret sevi, pret savu olšūnu, ķermeni, pret nākamo paaudzi, ir sievietes atbildība. Vīrietis ir atbildīgs par ārējām lietām un rūpēm. Sieviete ir atbildīga par iekšējām lietām, un pirmais, par ko viņai būtu jāparūpējas, ir viņas klēpis, miesa un veselība. Viņas atbildība ir mīlestības atmosfēras radīšana ap sevi, ļaujot visu pārējo izdarīt vīrietim. Bet 21. gadsimtā šie jautājumi bieži vien ir sajaukušies, atstāti novārtā vai pavisam deformēti. Ja mēs runājam par topošo mammu, tad jāsaprot, ka tā nav tikai sieviete, kas jau ir palikusi stāvoklī. Katra meitene kopš dzimšanas brīža ir topošā māmiņa.

Mana darba specifika ir strādāt ar cilvēkiem, kuri gadiem nevar ieņemt bērnu, un nereti ārsti viņiem uzstādījuši diagnozi – neauglība. Ar to saskaros ik dienu un gandrīz vienmēr pārliecinos par to, ka nevar runāt par neauglību, bet gan pazeminātu auglību. Tāpēc esmu apguvusi tā saukto auglības atpazīšanas metodi (AAM) jeb Fertility Awareness Method, ko visā pasaulē izmanto pāri, kuri izvēlas dabīgas un ekoloģiskas seksuālās attiecības. AAM palīdz apzināti, brīvi un saprātīgi regulēt laika intervālus starp bērnu piedzimšanu. Šī metode ir balstīta uz jaunākajiem zinātniskajiem sasniegumiem ekoloģijā, ētikā, cilvēka fizioloģijā un endokrinoloģijā. Metode ļauj izslēgt dažādu kontracepcijas veidu pielietošanu un izslēdz to negatīvo ietekmi uz cilvēka, jo īpaši sievietes, veselību. Turklāt skeptiķiem varu teikt, ka jau 1987. gadā Pasaules Veselības organizācija atzina AAM efektivitāti, kas, pareizi izmantota, dod 98-99% pozitīvu rezultātu, un pasludināja AAM par dabīgu un ekoloģisku laulāto dzīvesveidu. Pētījumi liecina, ka aptuveni 80% pāru ar diagnozi «neauglība», apguvuši AAM, veiksmīgi kļūst par veselu bērnu vecākiem.

Ja runājam par auglību, vienmēr jāvērtē nevis sievietes un vīrieša auglība atsevišķi, bet pāra auglība. Jo tikai kopā viņi var radīt jaunu dzīvību. Vīrietis var būt auglīgs gandrīz nepārtraukti, bet sieviete – tikai 4% savas dzīves laika. Olšūna spēj apaugļoties tikai 12 stundas mēnesī. Turklāt pat pilnīgi veselai sievietei ovulācija nenotiek katru mēnesi. Tas nozīmē, ka 12 stundas 10-11 reizes gadā ir sievietes auglīgais laiks! Bet visi taču zinām, kāda situācija ir mūsdienās, kad milzīgais farmakoloģiskās kontracepcijas bizness strādā tikai un vienīgi pret šiem nieka 4%. Un pelna miljonus! Protams, hormonu tabletes ir liels zinātnisks sasniegums. Visam ir sava vieta un nozīme, taču ne tādā apjomā un formā, kā tas notiek tagad: sākas pubertāte – vajag hormonus, jo tiek pieļauta doma par seksuālām attiecībām. Pēc tam hormonus dod, lai nepaliktu stāvoklī, pēcāk – lai paliktu stāvoklī, lai saglabātu grūtniecību... Tikko piedzimis bērns, atkal hormoni, lai nepaliktu stāvoklī. Hormoni ir visur! Labi nostādīts bizness. Tā ir legāla narkotika, pie kuras pieradušas ļoti daudzas sievietes. Tā ir atkarība, viņas ir uzsēdinātas uz šīs adatas nepārtrauktā režīmā tā, it kā citu alternatīvu nebūtu! Tas pats attiecas arī uz citām kontracepcijas metodēm.

Uzskatu, ka viens no galvenajiem neauglības iemesliem ir mākslīgi radītās kontraceptīvās mentalitātes sekas. 21. gadsimta sieviete, veidojot attiecības, piedāvā vīrietim sevi visu – ar skaistu figūru un frizūru, meikapu, tērpiem, ar skaistu runu un gudrību, kulināres prasmēm utt. Viņa piedāvā visu, izņemot savu auglību, jo – tā tiek nomākta! Un pasaule viņu tādu arī pieņem – gudru, smuku, talantīgu, bet... neauglīgu. Viņa neapzināti pieņem to uzvedības modeli, kādu sabiedrība noteikusi. Bet, ja sieviete gadiem šādi bloķējusi savu auglību, tad iekšējie orgāni arī nav muļķi: kādēļ gan tiem strādāt? Ja nevajag, tad nevajag. Un tie atrofējas...

Kad sieviete beidzot izveidojusi karjeru, apprecējusies un nu gribētu bērnu, viņa mēģina auglību atvērt, bet tā vairs vaļā neveras. Piesieniet labo roku pāris gadu pie sāna un pamēģiniet to pēc tam darbināt... Un sākas runas par neauglību. Taču tā nav fizioloģiska vaina. Problēmas galvenokārt ir galvā.

Zinātniski pierādīts, ka sintētiskie hormonu preparāti, kā arī citas kontracepcijas metodes izraisa ļoti daudz blakusparādību. Mēs ēdam hormonus, mēs čurājam hormonus, tie uzkrājas augsnē, ūdenī utt. Zinātnieki pierādījuši, ka to ietekmē pat zivis sākušas mainīt dzimuma pazīmes, kļūst neauglīgas, homoseksuālas. Vai cilvēki savā naivumā iedomājas, ka sintētisko hormonu seksuālā revolūcija paliks bez sekām? Kādi būs mūsu deformētie bērni, mazbērni? Vai tiešām cilvēki vēl naivi tic, ka var 10 gadus dzert ķīmiskus preparātus un nākamās paaudzes no tā necietīs? Jau tagad onkologi ceļ trauksmi, ka hormonālās kontracepcijas lietošana palielina onkoloģisko saslimšanu risku par 30%. Bet cik daudz vēl ir zemūdens akmeņu, par kuriem pat neiedomājamies?

Ķermenis ar mums runā tāpat kā Dievs un daba. Ja mēs tajā neieklausāmies, ja mēs gribam noslāpēt šo balsi tāpat kā sirdsapziņas balsi, ķermenis var apvainoties, un mums būs jāiet ilgs ceļš, lai ar to atkal iedraudzētos. Es necīnos PRET kontracepciju, es cīnos par cieņu un vērtību attiecībās: par dabisko ģimenes ekoloģiju, par to, ka sievietei beidzot ir jāapzinās sava sūtība. Un tad arī vīrietis sāks viņu cienīt. Tad veidosies jau pavisam cita pasaules uzbūve.

Vairāk informācijas par AAM varat uzzināt vietnēs http://www.augliba.lv un http://www.baltazvaigzne.lv.

Nobloķētā dzīvības enerģija

Igors Kudrjavcevs – ārsts, Cigun meistars, integratīvās medicīnas, komunikāciju un lietišķās psiholoģijas speciālists, harmonizējošās komunikācijas metodikas «Verbālā rezonanse» autors

Neauglība ir dzīvības enerģijas trūkums – tā saka ķīnieši. Bet dzīvības enerģija sākas ar uzturu, ko uzņemam, un beidzas ar to, ko domājam. Viss ir cieši saistīts. Ķīnieši uzskata, ka, pirmkārt, pareizai dzīvības enerģijas cirkulācijai ir jālieto pareizs, daudzveidīgs uzturs. Austrumnieki pievērš lielu uzmanību un Jaņ produktu līdzsvaram. Par to ir sarakstīts daudz grāmatu, tā ka – informācija ir atrodama, tādēļ niansēs neiedziļināšos. Tas ir vienkārši, bet reizē visai grūti.

Otrkārt, austrumnieki uzskata, ka visās lietās jāievēro mērenība, līdzsvars. Viņu attieksme pret dzīvības enerģiju un dzimumdzīvi ļoti atšķiras no mūsējās. Viņi katru seksuālo aktu uzskata par īpašu dzīvības enerģijas atdošanas brīdi. Taču izturēties pret to nesaprātīgi, jo īpaši vīriešiem, ir bīstami. Ķīniešu seksa terapija nav vis kaut kāda Kamasūtra ar pozām, tas ir zināšanu krājums, kas pilns ar dažādiem norādījumiem, pat aizliegumiem. Piemēram, ierobežojums vīrietim stāties seksuālā aktā, kad viņš ir pārmēru priecīgs, noguris, lietojis alkoholu, pēc pulksten vienpadsmitiem vakarā, jo tad jau ir jāguļ utt. Bet kas notiek pie mums? Iedzer, un pēc vienpadsmitiem vakarā viss tikai sākas... Austrumnieki visu savu uzmanību koncentrē uz katra akta reproduktīvo kvalitāti. Ķīnieši ir sena un gudra tauta. Viņu zināšanas ir dziļi pamatotas. Tāpēc, mīļie vīrieši, lūdzu, saglabājiet savu dzīvības enerģiju!

Tagad paskatīsimies, kāda ir situācija ar auglību sieviešu pasaulē. Dzīvības enerģija ķermenī cirkulē pa kanāliem vai meridiāniem līdzīgi kā asinis pa asinsvadiem. Katram orgānam ir savs meridiāns, sava enerģija. Ķīnieši apgalvo, ka dzimumorgānus pārsvarā regulē trīs no piecām stihijām: koks, ūdens un uguns. Par visbiežāko neauglības iemeslu Rietumu attīstīto valstu sievietēm tiek uzskatīta tā sauktā aknu enerģijas stagnācija. Aknas (koka stihija) ir galvenais orgāns, kas atbildīgs par visu dzīvības enerģijas cirkulāciju ķermenī. Ja aknas nestrādā pietiekami labi, sākas problēmas. Aknas ir atbildīgas par dažām emocijām, piemēram, agresivitāti vai spēju kustēties. Ja cilvēks kļūst pārāk agresīvs (kas Rietumu pasaulē ir diezgan bieži novērojams fenomens un labākajā gadījumā izpaužas, piemēram, kā cīņa par karjeras izaugsmi, konkurence utt.), viņā nevairojas gaišas un mīlestības pilnas domas un jūtas. Viņš reizēm aizmirst, ka mīlestība valda pār pasauli. Sievietēm emocijas ir stiprāk attīstītas, tāpēc viņām šī agresivitāte ir kaitīgāka – tāpat kā alkoholisms un narkomānija. Nereti sievietēm aknu stagnācija izpaužas arī kā agresīva depresija. Tas nozīmē, ka spēka ir par maz, bet viņa ir nikna, neko negrib, ir pilna ar neapmierinātām vajadzībām…

Otrs neauglības iemesls, ķīniešu skatījumā, ir tā sauktais nieru (ūdens stihija) enerģijas deficīts. Nierēs saplūst vecāku iedzimtais spēks – enerģija, kas tiek dota dzimstot un kuru dzīves laikā nevar atjaunot, var tikai mēģināt neiztērēt. Ja cilvēks dzīvo kaut cik saprātīgi – vingro, pareizi ēd, pareizi dzīvo, elpo utt. –, tad šī iedzimtā enerģija nepazūd, tā cirkulē un saglabājas kā zelta fonds. Ja cilvēks dzīvo nepareizi, viņš tērē šo iedzimto enerģiju un ātri mirst. Nereti ir novērots, ka nieru enerģijas deficīts ir izteikts nabadzīgo valstu iedzīvotājiem, un tam ir sava loģika. Cilvēkiem ir mazāk iespēju harmoniski atjaunoties. Piemēram, ja valstī ir nabadzība, sievietei ir mazāk iespēju normāli paēst, atpūsties, viņa spiesta meklēt izdzīvošanas iespējas, pelnīt naudu, strādāt trijos darbos, un nieru aktivitāte, protams, mazinās. Organisms pats sevi sargā: «Tev tāpat spēka nav, tu vēl gribi apbērnoties? Nu, nē! Tev to nevajag!» Protams, tas, ka ir nabadzība, uzreiz nenozīmē, ka tai sekos neauglība. Paskatieties kaut vai uz Indiju! Būtība slēpjas sievietes attieksmē, spējā sevi norobežot no šīm ārējām negācijām.

Trešā stihija ir uguns, kas, ķīniešu izpratnē, regulē ne tikai dzimumorgānus, bet arī smadzenes, mēli un sirdi. Problēmas sākas, kad šī uguns enerģija cilvēkā kļūst norobežota no pasaules, kad cilvēks aizveras, negrib dalīties ar savu mīlestību, viņam bail izpaust jūtas. Tas nav labi. Kad uguns enerģija kļūst mazāk aktīva, arī galva strādā sliktāk. Ne velti ir zināms, ka piecas minūtes smieklu attīra smadzenes un uzlabo to darbību. Ierobežojot uguns stihiju, cilvēks kļūst arvien mazāk emocionāls, kļūst cietsirdīgs, viņam vairs nekas nepatīk, un smagākajā gadījumā viņš uzskata, ka pasaulē nevienam nevar ticēt. Šāda attieksme bloķē visu labo, arī dzimumorgānu darbību – tie pārstāj strādāt, rodas dažādas organiskas problēmas, piemēram, ar olšūnām, dzemdi, aug miomas utt. Organisms it kā saka: «Netraucējiet mani! Lieciet mani mierā! Man no jums ir bail!» Vēl to sauc par zemapziņas darbību, informatīvo lauku jeb, kā saka ķīnieši, – par «udzi». Ne velti ir pētījumi, kas liecina, ka neauglības psiholoģiskais cēlonis ir ļoti nozīmīgs – vismaz 30% gadījumu ir tieši psiholoģiski. Zemapziņai ir ļoti liels spēks, tādēļ, ja mēs tai tiekam klāt, varam regulēt sevī faktiski visu.

Psiholoģiskā «neauglība»

Sandra Mihailova – psiholoģe, psihoterapeite, Rīgas Stradiņa Universitātes Psiholoģijas programmas vadītāja, deju un kustību terapeite

Neauglībai ir ļoti daudz psiholoģisku cēloņu. Lai sieviete paliktu stāvoklī, ļoti svarīgi, vai viņa zemapziņas līmenī ir gatava grūtniecībai, jo apzināti jau var gribēt bērnu, bet neapzināti tam pretoties. Tas notiek visdažādākajos veidos. Katra situācija jāskata individuāli, taču ir kopējas tendences. Uzskaitīt visu nav iespējams, varu tikai dot nelielu ieskatu, lai rastos izpratne, cik dažādi spēj būt dvēseles līkloči un ka ar tiem var strādāt un problēmas risināt. Vajag tikai, lai pats cilvēks to patiesi vēlas.

Runājot par psiholoģisko neauglību, piemēram, ļoti izplatītas ir neapzinātas bailes palikt stāvoklī, jo tad palielinās svars, var nepatikt vīriešiem utt. Otrs būtisks bremzējošais faktors ir situācija, kad sieviete nav precēta. Viņa baidās, vai viena varēs bērnu izaudzināt. Tikpat nozīmīgs iemesls var būt arī traumatiska agrīnā pieredze, vardarbība, tuvinieku nāve, šķiršanās, sliktas attiecības ar vecākiem utt. Tas viss var atstāt tik negatīvu iespaidu, ka gluži vienkārši negribas nekādu turpinājumu tādai dzimtai. Bez ievērības nevar palikt arī personiskās īpatnības – paaugstināta trauksmainība, bailes. Tas rada milzīgu papildu trauksmi, kas traucē iestāties grūtniecībai. Jāņem vērā arī, ka gan vīrietis, gan sieviete var būt fiziski gatavi grūtniecībai, taču psiholoģiski viņi ir absolūti infantili, nav gatavi uzņemties atbildību par otru cilvēku, jo nav gatavi atbildēt pat par savu dzīvi.

Austrijas pediatre, ģimenes ārste Eva Raiha ir tā sauktās maigās bioenerģētikas metodes pamatlicēja, kur attiecībā uz sievietēm runā par «auksto» un «silto» dzemdi. Šī dzemdes atšķirība ir cieši saistīta ar sievietes enerģētisko sakārtotību vai, gluži pretēji, daudzajiem enerģētiskajiem blokiem. Tā ir plaša tēma, un Eva Raiha ir izstrādājusi speciālas tehnikas, kā harmonizēt enerģiju, lai dzemde paliktu «silta» mazuļa ienākšanai.

Psiholoģiskās neauglības gadījumā noteikti jāpiemin arī modernās sabiedrības apslēpti negatīvā nostādne pret grūtniecību. Sievietēm ir liela vēlme dzīvē sasniegt arvien vairāk un vairāk. Dzīšanās pēc karjeras un statusa nereti rada lielas bailes par to, kas notiks, kad viņa uz laiku pametīs to, ko sasniegusi. Šīs bailes ir ļoti traucējošas. Meitene jau no 14-15 gadu vecuma visu laiku ir trauksmē, ka tikai nepaliktu stāvoklī. Un tad, kad viņa beidzot grib grūtniecību, nekas nenotiek, jo šī noliedzošā programma ir viņā dziļi iesakņojusies. Taču vēlreiz uzsveru – visi šie mehānismi ir neapzināti, tos var veiksmīgi risināt psihoterapijā, pētot cilvēka dzīvi un izrunājoties.

Ir arī situācijas, kad sieviete, kurai ir iesakņojusies pretestība pret grūtniecību, var intuitīvi izvēlēties partneri, ar kuru viņa nevar kļūt grūta. Vai arī, piemēram, abi partneri tajā īsajā mirklī, kad sieviete var palikt stāvoklī, neapzināti izvēlas aizbraukt komandējumos, uzsāk strīdu, izvairās no seksuālās tuvības. Šādā veidā viņi spēlē psiholoģisko spēli «neauglība», kad it kā viens otram un pārējai sabiedrībai cenšas pierādīt, ka grūtniecība nav iespējama un ka viņiem ir jādzīvo bez bērniem. Taču nav noslēpums, ka, ja sieviete nevar palikt stāvoklī no viena vīrieša, tas nenozīmē, ka viņa nevar kļūt grūta no cita. Tāpat ir jāievēro īpaši laiki, kad labāk bērnu ieņemt, piemēram, ļoti labas ir +/– 3 dienas no pilnmēness, kā arī katrai sievietei ir savi īpašie cikli. Bet galvenais – neizvairīties no seksuālām attiecībām visauglīgākajās dienās, jo bērni jau no skatīšanās vien nerodas.

Teikšu vēl ko: ne jau katrā laikā sievietes uzdevums ir audzināt bērnu. Varbūt viņai tieši tajā brīdī, kad tā kā gribētos to mazuli, dzīvē ir paredzēti pilnīgi citi uzdevumi, cita misija. Un tad nekas cits neatliek, kā vien pildīt šos uzdevumus. Tajā brīdī, kad būs iespēja palikt stāvoklī, tas notiks. Vienīgi jāatceras, ka problēmas pašas nerisinās, ja tās ignorē. Psiholoģisko neauglību var risināt gan kopā ar psihoterapeitu individuāli vai grupās, gan sevi sakārtojot enerģētiski, gan saprotot šķēršļus, kas traucē. Ļoti efektīvi var strādāt ģimenes psihoterapeita vadībā, piemēram, izmantojot smilšu terapiju. Labi rezultāti tiek sasniegti arī deju kustību terapijā. Šobrīd tieši strādāju pie īpašas grupas izveides sievietēm, kam ir psiholoģiskā neauglība, lai noņemtu iekšējo aizliegumu pret grūtniecību.

Atgriešanās pie Mātes Dabas

Diāna Timofejeva – Dabas vides estētikas studijas vadītāja

Auglība ir viena no dabiskākajām Mātes Dabas izpausmēm, taču vienlaikus tas ir vislielākais noslēpums un mistērija. Ikviens bērns – putnēns, zieds vai mazais cilvēkbērns – ir Radītāja mīlestības redzamā daļa. Daba un visas tajā esošās būtnes var pastāvēt tikai un vienīgi pateicoties spējai nest augļus, radīt pēcnācējus, turpināt sugu. Tāpēc ne velti tieši tagad – gadsimtā, kad cilvēks arvien vairāk attālinās no dabas un tiecas to pārveidot, – ir parādījusies šī aizvien aktuālākā problēma neauglība.

Katrā cilvēkā potenciāli mīt sava radošā aicinājuma ceļš, kas palīdz atraisīties un realizēties visām radošajām izpausmēm. 20 gadu pieredze dabas vides estētikas jomā man apliecina, ka radoša darbošanās ar dabas materiāliem (sevišķi tas attiecas uz sievietēm) palīdz atjaunot to īpašo dvēselisko, smalko garīgo saskarsmi ar dabu un visiem tās izpausmes brīnumiem, kas tieši un arī pastarpināti atbild par auglību. Šajā procesā cilvēks līdz šūnu, atomu līmenim atkal sajūtas kā dabas daļa, un viņa radošais spēks iegūst pavisam citu virzienu. Sievietes, kas ļoti tiecas pēc dabas vides estētikas, dabas tuvuma, harmonijas, vieglāk un dziļāk nonāk kontaktā ar savu sievišķo esību, sievišķo pirmsākumu, kas nenoliedzami veicina auglību. Sakārtojas dzīve un emocijas, kas ikdienas rutīnā, steigā, stresā un pasaulē, kur sieviete bieži vien ir samainījusies lomām ar vīrieti, ir īpaša vērtība. Saskarsmē ar dabu cilvēkam ir iespēja nonākt pie kārtības, kad sievišķā un vīrišķā enerģija plūst Dieva un Dabas likumiem atbilstošā harmonijā.

Senos laikos sievietes no paaudzes paaudzē nodeva mākslu būt saskaņā ar dabu un sevi, līdz ar to arī tāda neauglības problēma bija reta. Problēma ar auglību ir beidzamo gadsimtu parādība.

Uzskatu, ka dabas vides estētikas metodes ir sekmējušas vairāk nekā 10 bērniņu ieņemšanu, kaut vecākiem pirms tam bija diagnosticētas dažādas auglības problēmas. Vai tas ir brīnums? Noteikti! Un tas ir noslēpums arī man pašai. Radošai enerģijai, kura snauž katrā no mums, ir jāpalīdz iekustēties, pamosties un uzplaukt. Patiesībā Daba savā radīšanas spēkā mums palīdz rast saskaņu ar mūsu pašu pirmsākumu.

Esam paaudze, kam ir dotas daudzas iespējas. Šis ir laiks, kad Zeme pastiprināti izjūt saules spēku, auglības un mīlestības enerģiju. Mums tiek dota iespēja to uztvert, transformēt un vairot. Ne velti pēdējā laikā bērni dzimst sievietēm, kas ilgi gaidījušas mazuļus un nav varējušas pie tiem tikt. Šobrīd ir īpašs laiks bērniem! Būsim vērīgi un mīlestības piepildīti!

* * *

Uzklausot šos speciālistus un raksta tapšanas laikā pārlasot milzīgu informācijas gūzmu par tēmu «neauglība», nonācu pie viena vienīga secinājuma, proti – visa pamatā ir mīlestība pret sevi un savu mīļoto, kā arī spēja saņemties un mazliet piebremzēt to vājprāta skrējienu, kura virpulī ir iestrēdzis viss šis gadsimts, bet pāri visam tā ir spēja sievietei būt Sievietei, bet vīrietim – viņas Vīrietim. Esiet laimīgi! •