Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Slīpais krusts un trīsstūrītis Kaziņu priedes dorē.

Kaziņu doru priede savā pēdējā, 2010. gada pavasarī.

Nolūzusī Kaziņu doru priede 2011. gada martā.

Unikālas zīmes – 24 trīsstūrīši – Kārklu dores priedē.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 3 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Pie seniem bišu kokiem Ziemeļkurzemē

Mag. hist. Andris Grīnbergs;
autora foto


Dažviet Latvijā vecu un dižu koku stumbros saskatāmas aizaugušas un no laika zoba daudz cietušas bišu dores. Tie ir īpaši koki, kas liecina par kādu senu biškopības paņēmienu, ko mūsdienās vairs nelieto un kura pēdējās liecības vēl iespējams apskatīt, izpētīt un varbūt arī saglabāt. Trīs unikālas doru priedes izpētījām Ziemeļkurzemē – Dundagas mežos.


Jau Livonijas Indriķa hronikā, kas ir senākais zināmais Latvijas teritorijā sarakstītais vēstures materiāls, teikts, ka 1212. gadā Autīnes latgaļi (Cēsu apkārtnē) sagājuši naidā ar vāciešiem par tīrumiem un bišu kokiem. Re, jau toreiz bišu koki jeb dores koki tika atzīti par īpašu vērtību! Mākslīgu dobumu jeb doru veidošana kokos un pēcāk bišu sagādāto labumu ievākšana ir senākais zināmais biškopības paņēmiens. No hronikas uzzinām, ka tāds tas bijis jau 13. gadsimtā, un, domājams, jau tad tas bijis gadsimtiem ierasts. Līdz ar to varam secināt, ka šī biškopības tradīcija ir ne tik vien gadu simtiem, bet pat gadu tūkstošiem sena. Vēlākos gadsimtos dažādos vēstures avotos atrodamas ziņas par lielu skaitu bišu koku dažādos Latvijas novados. Dores dažādos kokos – priedēs, liepās, ozolos – veidotas daudzus gadsimtus, bet 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā šī tradīcija pamazām sākusi zust, jo biškopji par daudz praktiskākiem atzinuši citus veidus, kā kopt bites, – pārsvarā stropos, kas izvietoti uz zemes. Laika gaitā kā pārejas paņēmiens starp dorēm un stropiem uz zemes daudzos apvidos lietoti arī stropi, kas iekārti kokos, – tā sauktie auļi. Šur tur tie vēl saglabājušies līdz mūsdienām. Savulaik senos biškopības paņēmienus detalizēti pētījis un aprakstījis baltvācu mācītājs, etnogrāfijas un vēstures pētnieks Augusts Bīlenšteins (1826–1907), un viņa vāktais materiāls atrodams grāmatas «Latviešu koka celtnes» nodaļā «Bišu stropi».

Kā atpazīt dori kokā?

Dore ir mākslīgi veidots, parasti garenas formas dobums koka stumbrā. Mūsdienās dores vietu var atpazīt kā garenu dobumu koka stumbrā, kas pamazām aizaug. Tā iekšpuse ir izcirsta, mākslīgi apdarinātām sienām, kurās nereti atrodamas vēl plauktu vietas vai kādi citi dores iekārtojuma elementi. Parasti dores veidotas koka dienvidu pusē, lai tās ilgāk apspīdētu saule.

Visbiežāk dores veidotas 2-4 m augstumā, dažkārt arī augstāk, reti ir gadījumi, kad tās atrodas zemāk vai pat ļoti tuvu zemei. Pārsteidzoši zemu ir dore kādā Rojnieku priedē Kaltenē – tikai 30 cm no zemes! Parasti dores veidotas ne pārāk tuvu zemei, lai lāčiem būtu grūtāk piekļūt bitēm. Arī zagļiem dore grūtāk aizsniedzama, ja tā ir augstu kokā. Dažkārt vienā labā bišu kokā ieveidotas pat vairākas dores cita virs citas ar nelielām atstarpēm. Piemēram, Dundagas pagasta Kaziņu dores priedē, ko vējš nolauza 2010. gada 8. augusta vētrā, bija trīs dores. Tagad unikālā priede guļ upes pamatkrasta nogāzē un dores ir viegli apskatāmas. Šai pašai priedei tagad labi aplūkojama arī galotne, kas kādreiz tikusi nozāģēta. Tā bieži darīts ar bišu kokiem: koka galotni nozāģēja, lai tas neaugtu pārāk garš un vēji to mazāk apdraudētu.

Astoņdesmitgadīgas dores

Mūsdienās kokos vēl atrodamās dores ir pagājušo gadsimtu biškopības liecinieces. Vecos dižkokos, kuru mūžs jau iegājis otrā, trešā un ceturtā gadu simtā, dažādos Latvijas novados nereti vēl atrodamas senās dores. Taču tās, sen nelietotas, kokam augot un briestot resnumā, pamazām aizaug. Savukārt jaunas doru vietas biškopji mūsdienās vairs neveido. Nav ziņu, ka šādas klasiskas formas dores kokos vairs kāds būtu taisījis 20. gadsimta otrā pusē. Vienas no pēdējām ir divas lielas dores, kuras izveidotas divos brašos ozolos Vidrižu pagasta Bīriņu tuvumā vēl pagājušā gadsimta 30. un 40. gados; turpat blakus bijusi arī dores priede, kas nu jau gājusi bojā.

Īpašuma zīmes

Dores bija liela vērtība – to apliecina vēstures dokumenti. Taču arī pašas dores bieži vien to apstiprina. Zināms, ka senāk bišu koki tika atzīmēti ar īpašumzīmēm (citkārt sauktām par mājas zīmēm). Tās bija redzamas pie dores uz ārpuses elementiem (valnas) vai arī iegrieztas uz koka stumbra virs vai zem dores. Šādas īpašumzīmes aprakstījis arī A. Bīlenšteins. Taču retos gadījumos vēl mūsdienās varam atrast dažādas zīmes arī dores iekšpusē, parasti gala sienā. Tās nav īpašumzīmes, jo dores apdzīvotības gadījumā tās nebūtu redzamas. Dores iekšpusē atradās aizsargzīmes. Tās iegriezuši saimnieki, gribēdami bišu saimi pasargāt no zagļiem un dažādiem negadījumiem. Visbiežāk dores iekšpusē atrodami slīpie krusti, retāk – citas zīmes. Unikāls gadījums ir Dundagas pagasta Kārklu dores priede, kur dores gala sienā ar nazi ir iegriezti 24 trīsstūrīši. Ko tie nozīmē? 24 bišu saimes? Varbūt 24 gadus? Kas to lai zina... Otrā Kārklu dores priedē, kas atrodas mežā tālu prom no mājām, dores gala sienā arī iegrieztas līdzīgas zīmes, to skaitā slīpais krusts. Pērn apmeklējot šo seno bišu koku, secinājām, ka vareno priedi 8 m augstumā ir nolauzis vējš. Stumbrs ar dori un zīmēm iekšpusē vēl saglabājies, kaut arī trupe, dzeņi, mizgrauži un laika apstākļi jau dara savu. Būtu lietderīgi priedes atlikumu nozāģēt un unikālo dori ar zīmēm iekšpusē nogādāt kādā muzejā!

2011. gada martā apmeklēju Kaziņu priedi, ko iepriekšējā gadā nogāza vētra, un izpētīju dores, kas tagad ir viegli pieejamas. Vidējās dores gala sienā arī ir iegrieztas divas zīmes – 9 x 6 cm liels slīpais krusts un 5 cm attālumā tāds kā mazs trīsstūrītis. Tāds pats, kādus redzējām abās Kārklu doru priedēs. Vai Kaziņu un Kārklu doru priedēm bijis viens saimnieks? Vai arī zīmju līdzība ir tikai sagadīšanās un liecina par konkrētu zīmju griešanas tradīciju plašākā apkārtnē? Arī Kaziņu dores priedes stumbra fragments ar trim dorēm un zīmēm vienā no tām būtu tā vērts, lai to saglabātu kādā muzejā, nevis tas satrupētu brikšņos...

Ja zini vēl kādu senu bišu koku, dod ziņu Andrim Grīnbergam: tālr. 29246928, e-pasts: petroglifi@inbox.lv. •