Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Būris meža pūcei

Biosēklas «BIOTĒKĀ»

Pavasara diedzējumi
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Būris meža pūcei

Gada putna godā šogad iecelta meža pūce, un tas galvenokārt tāpēc, lai pievērstu uzmanību tam, ka koku plantācijās, ko sauc par mežu, tai grūti atrast dobumainus kokus, kur ligzdot. Tad nu cilvēkiem vajadzētu prasties un kompensēt putniem nodarīto postu, pašiem gatavojot būrus. Pūces būris ir nelielas suņu būdas lielumā, jo arī tās potenciālais iemītnieks nav nekāds niekkalbis. Gādā, lai dēļi būra iekšpusē būtu spuraini, jo pūcēns, kad pametīs savu šķilteni, rāpsies no tā laukā, ar na-giem un spārniem turoties pie būra sieniņām. Lai pūce ar visu perējumu neizveltos, būra dibenu pienaglo caur sānu sienām, nevis no apakšas.

Būrus, kas paredzēti meža pūcēm, vislabāk izvietot aptuveni 6–12 m augstumā mežmalās, pie viensētām, parkos, koku grupās un nelielās mežaudzēs lauku vidū, tomēr ne tuvāk kā 1 km attālumā citu no cita. Atceries, ka meža pūces lielākoties medī peles un vardes, vēlams, lai būris neatrastos pārāk tālu no medību vietām. Visvienkāršāk būri uzlikt zarainā eglē mežmalā, izcērtot lielu «logu» starp zariem, lai putnam ērtāk pielidot. Tā kā meža pūces teritoriju ar piemērotu ligzdvietu noskata jau rudenī, lai martā nodotos riesta priekiem, ar būru izlikšanu vajadzētu tikt galā līdz vasaras beigām. Pirms izlikšanas būrī ieber 5–10 cm biezu ligzdas materiāla kārtu – vislabāk rupjas zāģu vai ēveļskaidas, bet der arī kūdra, prauli vai vienkārši meža zemsedze, kurā putni, izkasot bedrīti, var dēt olas. Smago būri kokā visērtāk uzvilkt ar virvi. Būrim jābūt cieši nostiprinātam, tas nedrīkst brīvi kustēties vai šūpoties vējā. Tā kā būrim droši jākalpo vairākus gadus, tā grīdiņu var atbalstīt uz viena vai vairākiem zariem. Skreju vislabāk pavērst pret klajumu aptuveni austrumu virzienā. Skrejai būra augstumā jābūt saskatāmai pa gabalu. Būrus izvieto kokos, kurus nav paredzēts nocirst vismaz tuvākajā desmitgadē. Saimnieciski intensīvi izmantotos mežos ieteicams izvēlēties jaunaudzes, jaunākus kokus, cirsmās atstātus vai atstāšanai paredzamus ozolus.

Ne visus būrus putni izmantos. Atkarībā no barības daudzuma, pūces var ligzdot ne katru gadu, bez tam ligzdvietas tiek mainītas. Ilgstoši (4–5 gadus) neapdzīvotus būrus var pārvietot uz citu vietu. Ieskatīties būrī drīkst tikai pēc ligzdošanas sezonas – ne ātrāk kā jūlijā, bet arī ne vēlāk kā februārī, kad agrā sezonā var būt sākusies ligzdošana.

Smiltsērkšķu eļļa skaistumkopšanā

Kad smiltsērkšķu selekcionārs Andrejs Brūvelis man uzdāvināja pudelīti sarkanīgas smiltsērkšķu eļļas, aizdomājos, kā šo dārgumu godam izlietot. Nesen biju izmēģinājusi iedeguma imitācijas krēmu brūnuma efektam, kuram pievienoti oranži augi – kliņģerītes. Nolēmu pēc dušas vai pirts vakara uzklāt uz sejas un kakla smiltsērkšķu eļļu. Man patika, un pēc ilgāka pārtraukuma paziņas sāka izteikt komplimentus ne tikai manam prātam, bet arī izskatam. Turklāt ziemā, kad uz vaigiem vēlams uzklāt ko taukainu, šī eļļa ir lieliska.

Dažreiz mēdzu ar tušu nokrāsot skropstas, tādēļ nolēmu izmēģināt, kā ar grima noņemšanu tiks galā smiltsērkšķu eļļa. Tas, ka ieguvu tīras skropstas, nav nekas pārsteidzošs. Daudz priecīgāka kļuvu, kad pēc dažām nedēļām pamanīju, ka nu ir vairāk, ko krāsot. Un vēl – jūtu, ka uzlabojusies redze. Daudz vērtīgāk no ražotāja nopirkt pudelīti smiltsērkšķu eļļas, nekā izdot daudz vairāk naudas par dažādiem kosmētikas līdzekļiem, kam smilšērkšķis pievienots tik, cik melns aiz naga.

Tā kā vienlaikus daudz dzeru arī smiltsērkšķu sulu, nekādas slimības pagaidām mani nav skārušas, bet, ja sāktos iesnas vai kakla sāpes, es pilinātu eļļu degunā un kaklā. Ja apdedzinātos, arī tad smiltsērkšķu eļļa un alvejas lapas mīkstums būtu mani pirmie glābēji.

Biosēklas «BIOTĒKĀ»

Iestādi dārzā biosēkliņu! Par prieku visiem sējējiem un stādītājiem «Biotēkās» tirdzniecības centrā «Mols», «Spice home» un Mežciemā, Rīgā, kā arī internetveikalā (http://internet.bioteka.lv) 10–40% atlaides bioloģiskajām dārza sēklām! Itāļu sēklu eksperts «Bavicchi», austriešu «ReinSaat» un vācu «Bingenheimer Saatgut» piedāvā gan iecienītāko dārzeņu, piemēram, Nantes burkānu, sarkano biešu, kāpostu, dažādu šķirņu tomātu un gurķu, gan arī neparastāku ķirbju, salātu, kukurūzas, lavandas, gurķenes, aromātisku garšaugu un skaistu puķu sēklas. Visas sēkliņas iegūtas bioloģiskajā vai biodinamiskajā lauksaimniecībā, līdz ar to garantēts, ka tās nav ģenētiski modificētas. Ražīgas, izturīgas šķirnes. Nav hibrīdi – tātad no izaudzētajiem augiem, ja vēlēsities, vēlāk varēsit iegūt auglīgas sēklas arī paši. Pārbaudīta, garantēta augsta (68–99%) sēklu dīgtspēja. Uzticams pirkums, kas atmaksāsies!

Kur un kā nodot makulatūru

Labdien!

Dzirdēju, ka otrreiz pārstrādāts papīrs nemaz nav draudzīgs videi, jo, pārstrādājot veco papīru, jāpatērē daudz vairāk līdzekļu un enerģijas, nekā ražojot jaunu.

Ar cieņu, Aina.

Pārstrādājot makulatūru, tiek taupīta enerģija, saglabātas mežu platības, samazināts izmešu daudzums gaisā un ūdens, kā arī kopējais atkritumu daudzums. Papīru var pārstrādāt vairākas reizes.

No vienas tonnas makulatūras var iegūt vienu tonnu jauna papīra. Viena tonna makulatūras ietaupa vidēji 4 m3 koksnes – tas nozīmē, ka no nociršanas tiek glābti 12–14 pieauguši koki. ASV zinātnieki aprēķinājuši, ka vienas tonnas avīžpapīra otrreizēja pārstrāde atbrīvo 2,5 m3 zemes izgāztuvē, piesārņo gaisu par 74% mazāk un ūdeni – par 35% mazāk, nepieciešams par 70% mazāk enerģijas un par 60% mazāk ūdens, nekā ražojot no jauna. Katrs Latvijas iedzīvotājs gadā patērē aptuveni 40 kg papīra!

(No Wikipedia)

Lai atbrīvotos no makulatūras, iesaku sadarboties ar papīrfabriku «Līgatne». Tā ir ne tikai pašmāju ražotājs, bet arī vēsturisks uzņēmums, kas nu ieguldījis vairāk nekā miljonu eiro attīrīšanas iekārtās; papīra ražotnei šeit ir noslēgts ražošanas cikls, un ūdens tiek izmantots vairākas reizes. Tagad Līgatnes upītē uz nārstu atkal nāk foreles. Turklāt labā ziņa ir tā, ka papīrfabrika iegādājusies iekārtas, kas atdala papīru no plastmasas, tādēļ šeit var pārstrādāt arī tetrapakas, kuru sastāvā ir 75–95% augstvērtīga kartona, no kā pēcāk ražo maisu papīru un kartona čaulas.

Pieteikties makulatūras savākšanai vari uzņēmuma mājaslapā http://makulatura.lv, bet, ja dodies ceļojumā uz Līgatni, savākto makulatūru uz papīrfabriku vari aizvest pats.

Lai uzzinātu, kur tavas dzīvesvietas tuvumā atrodas šķirotu atkritumu konteineri, izmanto tīmekļa vietni http://www.atkritumi.lv. Tur atklāsi, ka, piemēram, Rīgā vien ir 1121 konteiners makulatūrai, turklāt norādīta ne tikai adrese, bet arī atrašanās vieta kartē!

Pavasara diedzējumi

Labdien, Anitras kundze!

Esmu dzirdējusi Jūs runājam par sēkliņu diedzēšanu. Sakiet, lūdzu,vai tas iespējams arī vienkāršos apstākļos – bez tā dārgā speciālā diedzēšanas trauka? Ar kādām sēkliņām vai graudiem iesācēja varētu pamēģināt? Paldies!

Elza

Sveika, Elza! Kādreiz sēkliņas diedzēju vienkārši uz šķīvja: vakarā kādas 4–5 karotes kviešu un lucernas iebēru katru savā bļodiņā un aplēju ar vēsu ūdeni, lai pa nakti uzbriest, – līdzīgi kā zirņus pirms gatavošanas. Otrā rītā ūdeni caur sietiņu nolēju un mitrās sēkliņas izkliedēju uz šķīvja. Tad nu atlika vien vairākas reizes dienā tās apsmidzināt ar ūdeni un uzmaukt uz šķīvja polietilēna maisiņu. Arī es agrāk domāju, ka diedzējamā trauka Bavicchi GEO Sprouter cena ir neadekvāta sniegtajam labumam – aptuveni 20 latu par četrām plastmasas tondzelītēm! Tā kā mana meita zināja, ka pati nespēšu pārvarēt skopumu, uzdāvināja man šo trauku sistēmu, jo diedzējamo šķīvju lērums uz nelielā virtuves galda radīja krietnu haosu. Nācās sākt dāvanu lietot, un jau pēc nedēļas esmu pilnīgā sajūsmā! Izrādās, ka trauku grīdiņas ir rievotas, ar šķirbiņām, un tikai apakšējais trauks nelaiž cauri ūdeni. Katru rītu un vakaru atliek vien uzliet tievā strūkliņā virsējām sēkliņām pusglāzi remdena ūdens, tas samitrina visus stāvus, sakrājas apakšējā traukā un, pamazām iztvaikojot, arī mitrina diedzējumu. Tagad mana raža ne iekalst, ne iepelē, turklāt ir gana ērta, lai garāmejot paņemtu šķipsniņu zaļumu un gardu muti notiesātu.

«Biotēkā» var iegādāties arī bioloģiski sertificētas, izcilas dīgtspējas sēkliņas par Ls 1,20 paciņā, tur ir 30–50 g sēkliņu – tas ir lētāk nekā lielveikalā. Vēl lētāk būs, ja tirgū nopirksi kviešus (aptuveni Ls 0,25/kg) vai Latvijas šķirnes sēklu veikalā lucernu (aptuveni Ls 3/kg). Diedzēt var arī linsēklas, kressalātus, redīsus, rukolu, pupiņas, lēcas, griķus, sinepes, bet man vismīļākie diedzējumi ir izcili vērtīgā lucerna un saldie kviešu asni. •