Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 3 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Zaļo saimniecību skaits sarūk

Līga Bulmeistere


Ik pa laikam kādā no plašsaziņas līdzekļiem vai pilsētvidē parādās reklāma, kas aicina uz jaunatvērtu ekoveikalu, lai, pateicoties tajā nopirktajiem produktiem, savu ikdienu padarītu «zaļāku». To, vai visas preces arī šajos veikalos tiešām tādas ir, kā tās atpazīt, kā neapjukt samērā plašajā piedāvājuma klāstā un kā šodien klājas bioloģiskajai lauksaimniecībai Latvijā, jautāju Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājam Gustavam Norkārklam. Viņš ir izaudzis vienā no slavenākajām Latgales bioloģiskajām saimniecībām – Vārkavas novada «Saleniekos». Tagad Gustavs dzīvo Pierīgā, bieži brauc palīgos uz Rožkalnu pagastu, un pirms pāris gadiem bioloģiskie zemnieki viņam uzticēja pārstāvēt to intereses.


Kāpēc Latvijas zemnieki izvēlas bioloģisko saimniekošanas veidu?

Svarīgākais, kādēļ cilvēks izvēlas kļūt par bioloģisko zemnieku, ir zaļā pārliecība, rūpes ne tikai par savu veselību, bet arī par dzimto zemi. Otrs aspekts – iespēja apgādāt ar labu produkciju ne tikai savu ģimeni, bet arī citus, kā arī finansiālais atbalsts no Eiropas Savienības. Bioloģiskās lauksaimniecības uzplaukums mūsu valstī sākās, kad Latvija iestājās ES un radās iespēja iegūt atbalstu bioloģiskajai saimniekošanai. Tad bioloģisko saimniecību skaits pārniedza četrus tūkstošus. Pašlaik bioloģiskās lauksaimniecības attīstība Latvijā ir apstājusies un izteiktas virzības uz priekšu nav. Tagad Latvijā ir reģistrētas 3467 bioloģiskās saimniecības. Neskatoties uz skaitlisko samazinājumu, kopējās bioloģiski apsaimniekotās platības tomēr nav sarukušas, jo šai nozarē palikušās saimniecības ir paplašinājušas savus laukus. Mūsu zemnieki visvairāk nodarbojas ar lopkopību, piensaimniecību, graudaugu un ārstniecisko augu audzēšanu, kā arī dravniecību – vismaz puse no visa Latvijas medus ir bioloģiski tīrs. Mēs savā saimniecībā darbojamies ar piena lopkopību, dārzeņu un ārstniecisko augu audzēšanu, kā arī viesu uzņemšanu. Govju skaitu gan nācās samazināt, jo nekādi nespējām panākt, ka piena uzpircēji to nesalej vienā kopējā cisternā – līdz pircējam piens nenokļuva vairs kā bioloģiski tīrs produkts.

Bioloģiskie produkti ir krietni vien dārgāki par analogiem, taču bioloģiski nemarķētiem produktiem. Vai tas ir pamatoti?

Ekoloģiskajā ražošanā vairāk tiek ieguldīts roku darbs, ir lielāka dabas apstākļu ietekme uz ražu, tomēr veikalā šai produkcijai nevajadzētu būt dārgākai, jo no ES ir iespēja saņemt atbalsta maksājumu. Tas paredzēts starpības segšanai par neiegūtajām ražām un atkarībā no audzētās kultūras svārstās no 97 līdz 280 latiem par hektāru.

Kāds būtu vēlamākais bioloģiskās produkcijas izplatīšanas veids – ekoveikalos vai lielveikalos?

Bioloģiskais produkts nedrīkst būt kaut kas ekskluzīvs, kā šobrīd daudziem joprojām šķiet, tam jābūt pieejamam ikvienam katru dienu. Piemēram, vecajā Eiropā bioloģiskie produkti atrodami pat zemo cenu veikalos, jo cilvēki tos pieprasa. Mūsu lielveikali sadarbojas vien ar dažiem zaļajiem zemniekiem, tādēļ tajos var nopirkt Latvijas bioloģisko medu un rupjmaizi, bet, tā kā nekādi neesam spējuši panākt normālu valsts atbalstu pārstrādes nozarei, tās faktiski nav un daļa Latvijas zaļās produkcijas nonāk Lietuvā, kur bioloģiski sertificētie pārstrādes uzņēmumi ir krietni attīstījušies. Tāpēc pastāv iespēja, ka produktos, kas Latvijā nopērkami ar Lietuvas ekosertifikātiem, daļa sastāvdaļu ir mūsu audzējums.

Latvijā, precīzāk – Rīgā, A. Čaka ielā 82/84, pagājušā gada nogalē tika atvērts pirmais sertificētais ekoveikals – «Gaļas meistari». Tam ir arī sava mājaslapa tīmeklī – http://www.galasmeistari.lv. Pārējie ir parasti veikali. Tādēļ darbs ar sertificēšanas sakārtošanu šobrīd ir viens no svarīgākajiem, jo pašlaik daudzos veikalos, kas sevi sauc par ekoloģiskiem, notiek pircēju maldināšana – tur blakus sertificētiem produktiem mēdz būt arī nesertificēti produkti.

Kā uzzināt, vai produkts ir bioloģiski audzēts?

Bieži vien pircējiem tiek piedāvāts kāds it kā bioloģisks produkts, kas tāds nebūt nav. Lai būtu droši par to, ka pērkam tiešām bioloģiski audzētu produktu, uz tā iepakojuma jāatrod marķējums. Latvijas produktiem ir divi: LV-BIO-01 un LV-BIO-02. Ja šāds marķējums uz iepakojuma ir, pircējs var būt drošs, ka šis tiešām ir bioloģisks produkts un ka valsts uzraudzītas sertificēšanas institūcijas konkrētajā saimniecībā ir bijušas, analizējušas ražošanas procesu un lēmušas par sertifikāta piešķiršanu. Pārbaudes notiek kat-ru gadu, turklāt zaļie zemnieki regulāri apmeklē lekcijas un seminārus, brauc pieredzes apmaiņas braucienos. Citās Eiropas valstīs kods būs cits, piemēram, pa vidu BIO, EKO vai ORG, kam seko skaitlis, un arī attiecīgās valsts logo.

Pērn ES izveidots jauns logo bioloģisko saimniecību produktu atpazīšanai – baltas zvaigznītes uz zaļa fona, taču veikalos joprojām nopērkamas preces ar iepriekšējo, zilo logo. Latvijas ekoprodukta logo ir mūsu Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas kvalitātes zīme, kuru izsniedzam tikai tiem ražotājiem, kuriem ir sertificēta bioloģiskā ražošana un pārstrāde. Izņemot iepriekš minētos marķējumus, neviens cits uzraksts negarantē, ka tas ir bioloģiskais produkts.

Vai ir viegli sertificēt produktu, kurā ir daudz sastāvdaļu?

Lai produktam varētu piešķirt ekosertifikātu, 95% sastāvdaļu jābūt bioloģiski sertificētām, pārējie 5% pieļaujami kā piedevas. Latvijas tirgus ir mazs, ar izejvielām, ko nevar iegūt šeit, iet grūti. Piemēram, kanēlis ir ļoti dārgs. Lai varētu šīs sastāvdaļas iegādāties par izdevīgākām cenām, ir nepieciešami lielāki apjomi. Tādēļ bioloģiskās pārstrādes uzņēmumiem būtu jākooperējas, jāiepērk lielāki daudzumi, tad arī cenas būtu mazākas.

Vai pašlaik Latvija varētu pretendēt uz zaļākās valsts statusu?

Lai pasaule ilgtspējīgi attīstītos, visai lauksaimniecībai simtprocentīgi būtu jābūt bioloģiskajai. Latvijā šobrīd tikai 8% lauksaimniecības ir bioloģiskā. Zemkopības ministrijas mērķis bija sasniegt 10% robežu, kas arī tika izdarīts, bet notika kritums, un tagad strādājam, lai bioloģiskās platības atkal palielinātos. Ir tādas saimniecības, kas strādā ar bioloģiskajām metodēm, bet nav sertificējušās. •