Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Sagādāsim zivjērgļiem drošas ligzdas!

Aigars Kalvāns;
autora foto


Vārdu salikums «mākslīgā ligzda» mums visbiežāk asociējas ar cilvēka būvētu platformu kokā, stabā vai uz mājas jumta, parasti – baltajam stārķim. Taču līdzīgas platformas var veidot arī citu sugu putnu piesaistīšanai, to skaitā – ērgļiem. Šoreiz pastāstīšu par zivjērglim piemērotu mākslīgo ligzdu.


Zivjērglis ir vidēja lieluma plēsīgais putns ar gariem spārniem. Ķermeņa apakšpuse, galva un spārna apakšējās segspalvas ir baltas, un tās labi kontrastē ar tumši brūno ķermeņa augšpusi. Putnam ir izteikta tumša acs svītra. Spārnu apakšdaļā, locītavās, tumši laukumi, spārnu gali tumši. Zivjērglis pārtiek galvenokārt no zivīm, ko noskata lidojumā; pēc neilgas plivināšanās uz vietas putns pikē ūdenī, dažkārt pat pilnībā ienirstot. Šāds «zvejošanas» veids nav raksturīgs nevienai citai plēsīgo putnu sugai, kas arī pārtiek no zivīm, piemēram, jūras ērglim. Paceļoties no ūdens, zivjērglis vienmēr purinās un zivi nes, satvertu nagos. Latvijā zivjērglis ir samērā reti sastopams – pie mums ligzdo aptuveni 200 pāru šo skaisto putnu. Lielākā daļa Eiropas populācijas ligzdo Zviedrijā, Somijā un Krievijā (kopā vairāk nekā 7000 pāru). Putns sastopams faktiski visos kontinentos, atskaitot Antarktīdu.

Mākslīgo ligzdu būvēšana ir pasaulē plaši izmantota metode zivjērgļu aizsardzībai. Šos putnus mākslīgajām ligzdām bieži piesaista ASV, Kanādā, Lielbritānijā, Francijā, Polijā, Somijā, Vācijā un Zviedrijā. Somijā mākslīgās ligzdas tiek būvētas jau vairāk nekā 40 gadu, un puse šās valsts zivjērgļu populācijas ligzdo tieši šādās ligzdās.

Latvijā mākslīgo ligzdu būvēšana aizsākās jau pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā – vairāk nekā 30 ligzdu uzbūvēts 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā. Tad rosība pierima. Intensīvs darbs pie ligzdu būvēšanas atsākās tikai 2007. gadā, kad Latvijas Dabas fonds uzsāka projektu «Zivjērglis», un tā ietvaros ir uzbūvēts jau vairāk nekā 100 mākslīgo ligzdu zivjērgļiem.

Ja mākslīgā ligzda uzbūvēta pareizi un koks, kurā tā atrodas, stiprā vējā netiek nolauzts vai izgāzts, tā var kalpot vairāk nekā 10 gadu. Pati vecākā ligzda ir 28 gadus veca – tā būvēta 1982. gadā, un tajā joprojām ligzdo zivjērglis. Dažreiz pats koks jau ir nokaltis, bet mākslīgā ligzda vēl stāv un tajā sekmīgi ligzdo ērgļu ģimene. 2009. gadā Latvijā bija apdzīvotas 35 mākslīgās ligzdas – 42% no visām apdzīvotajām ligzdām.

Latvijā vecākajā mākslīgajā ligzdā zivjērgļi ligzdo jau 28 gadus!

Trūkst vecu, vientuļu koku

Zivjērglis ir īpaši aizsargājama suga, tādēļ šā putna ligzdošanas vietām tiek noteikts aizsargājamas teritorijas statuss; tās ir samērā nemainīgas, taču bieži ar to vien nepietiek. Tā kā zivjērglis ligzdu būvē koka pašā galotnē, no kuras ir labi pārredzama tuvējā apkārtne, tā ir pakļauta stipru vēju ietekmei. Lai ligzda būtu stabila, nepieciešams koks ar piemērotu vainagu. Visbiežāk zivjērgļi savu ligzdu būvē ļoti vecās (aptuveni 150 gadu) priedēs, kurām ir noapaļota vainaga galotne, vai eglēs ar nolauztu galotni. Diemžēl šādu koku nemaz nav tik daudz. Samērā bieži putns būvē ligzdu arī nokaltušos kokos, taču tie, kā zināms, nav sevišķi noturīgi, tādēļ stiprākā vējā var nogāzties gan ligzda, gan pats koks, un tad aiziet bojā ne tikai perējums, bet arī pieaugušie putni var pamest šo teritoriju, ja tuvumā vairs nav piemērota koka jaunai ligzdai.

Kur un kā būvē ligzdu

Mākslīgo ligzdu būvēšanā ir vairāki nozīmīgi posmi. Vispirms jāatrod piemērota vieta un koks, kurā tiks novietota mākslīgā ligzda, – šim kokam jābūt augstākam par pārējiem tuvākajā apkārtnē. Šim nolūkam labi noder izcirtumos un to malās atstātie ekoloģiskie koki, soliteri purvu saliņās, purva malās un purvos – vietās, kuras visvairāk iecienījuši arī paši zivjērgļi. Mākslīgās ligzdas visbiežāk tiek būvētas priedēs, retāk eglēs, jo – lai uzstādītu platformu, ir jānozāģē egles galotne, taču tas, savukārt, var izraisīt koka nokalšanu, turklāt tās arī ir nenoturīgākas pret stipriem vējiem.

Kad piemērotākā vieta ligzdai atrasta, var ķerties pie tās būvēšanas. Darbi parasti tiek veikti pēcligzdošanas sezonā – no septembra līdz martam. Būvniecības darbos nepieciešami vismaz divi cilvēki – viens sēž kokā un uzstāda mākslīgo platformu, otrs atrodas uz zemes un piegādā materiālus un instrumentus.

Mākslīgās ligzdas platformas konstrukcija ir atkarīga no koka vainaga, un parasti tai ir divi balsti. Uz platformas tiek uzbūvēta kaste, kas nodrošina to, ka ligzdas materiāls no platformas vienkārši nenoslīd, un to piepilda ar zariem. Kastes ārējās malas garumam jābūt vismaz 1 m, tās dibenā var ievietot režģi. Mākslīgās ligzdas platformu pārsvarā būvē no puslīdz vienmērīga resnuma egles kārtīm (aptuveni 6–9 cm diametrā) vai impregnētiem dēļiem.

Droša māja dižputnam

Izvērtējot iegūtos rezultātus Latvijā un citās valstīs, var secināt, ka mākslīgajām ligzdām ir liela nozīme zivjērgļu aizsardzībā, jo:

1) uzlabojas putnu ligzdošanas sekmes. Mākslīgās ligzdas ir stabilākas, tās nenogāžas ne ligzdošanas, ne pēcligzdošanas sezonā. Ja ligzda ir nogāzusies pēcligzdošanas periodā, pavasarī atlidojošie putni, protams, uzbūvē jaunu, taču pirmās olas tiek iedētas par 1–2 nedēļām vēlāk;

2) samazinās traucējumu iespēja ligzdošanas sezonā. Piesaistot zivjērgli teritorijai, kurai nodrošināta pietiekama aizsardzība, tiek samazināts traucējumu faktors;

3) jaunie pāri tiek nodrošināti ar stabilu un drošu ligzdvietu. Jaunie putni, kas aptuveni trīs gadu vecumā pirmo reizi uzsāk ligzdošanu, ierodas vēlāk un var nepaspēt uzbūvēt ligzdu, lai laikus iedētu olas. Tā kā jaunie putni vēl nav tik meistarīgi ligzdu būvētāji, viņu būvējumi arī visbiežāk nogāžas ligzdošanas periodā;

4) nodrošina teritorijas ilglaicību. Vidējais zivjērgļa mūžs ir deviņi gadi. Līdz ar to var secināt, ka vecāko Latvijas mākslīgo ligzdu apdzīvojuši vismaz trīs pāri. Tas nozīmē, ka, ja pāris izjūk un ligzda tiek pamesta, pēc kāda laika šo ligzdu var apdzīvot cits pāris;

5) piesaista zivjērgļus jaunām vietām. Teritorijās, kur ir labas barošanās vietas, bet trūkst piemērotu ligzdošanas koku, ar mākslīgo ligzdu būvēšanu šo problēmu var atrisināt. •

Arī tu vari palīdzēt zivjērgļiem iegūt mājas – Latvijas Dabas fonds kopā ar labdarības portālu «Ziedot.lv» vāc līdzekļus mākslīgo ligzdu būvei. Vairāk par projektu «Mājas ērgļiem» vari uzzināt Latvijas Dabas fonda mājaslapā http://www.ldf.lv vai portāla «Ziedot.lv» http://www.ziedot.lv sadaļā «Labdarības projekti». Ja esi nolēmis būvēt mākslīgo ligzdu zivjērglim pats, lūdzu, sazinies ar raksta autoru (e-pasts zivjerglis@ldf.lv)!

Aicinām arī ziņot par Latvijā novērotajiem zivjērgļiem, sūtot informāciju uz zivjerglis@ldf.lv vai publicējot to portālā http://www.dabasdati.lv.