Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 14 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Ar domām var sagatavot pasauli pārmaiņām


Ekoloģiska domāšana daudziem cilvēkiem mūsdienās pamazām kļuvusi par dzīvesveidu, nereti – arī par biznesu. Ekoloģiskais pasaules uzskats vispirms veidojās kā revolucionāra kustība, kuras piekritēji bija 60. gadu hipiju paaudze, alternatīvās medicīnas piekritēji; tai piederas arī homoseksuālistu cīņa par savām tiesībām un galu galā pat pagājušā gadsimta sākuma sufrāžistu kustība, kas ir agrīnā feminisma forma. Dīvains salikums, teiksit, bet ir viena kopēja tendence viņiem visiem, proti, šie cilvēki met izaicinājumu sabiedrībā valdošajiem uzskatiem.

To pat mēdz dēvēt par subkultūru karu.

Kas gan šajā karā karo, kas ir pretinieki?


ASV veiktā pētījuma autori Pols Rejs (Paul H. Ray) un Šerija Ruta Andersone (Sherry Ruth Anderson) grāmatā «Kultūras radītāji» («The Cultural Creatives») uzskata, ka šobrīd sabiedrībā eksistē ne tikai divas, bet pat trīs subkultūras: tradicionālisti, modernisti un tā sauktie kultūras radītāji (cultural creatives). Katra no šīm trim subkultūrām ir pētīta ASV periodā no 1965. gada līdz 2000. gadam, un ir atklājies, ka jaunākajai šīs subkultūras daļai – kultūras radītājiem – ir tendence strauji vairoties. Pēc 2000. gada datiem par kultūras radītājiem sevi atzina jau 29% pieaugušo ASV iedzīvotāju (1965. gadā to bija vien 3%). Līdzīga tendence ir vērojama arī Eiropā.

Kas nosaka piederību vienai vai otrai subkultūrai, kas atšķir zaļi domājošu cilvēku no tāda, kam šāds domāšanas veids ir svešs? Protams, tās ir vērtības! Pētījuma autori ir ļoti rūpīgi analizējuši cilvēku vērtības un ieguvuši pilnīgi konkrētu priekšstatu par katras subkultūras pārstāvju pasaules uzskatiem un vērtībām gan katra indivīda personīgajā, gan arī subkultūras kolektīvajā līmenī.

Tradicionālisti – tā ir cilvēces daļa, kurai vissvarīgākās šķiet tradicionālās vērtības, reliģija, valsts vara, stabilitāte, etniskā tīrība (radikālākās tradicionālistu izpausmes vērojamas, piemēram, kukluksklana vai fašisma veidolā). Viņi uzskata, ka sieviešu vieta ir vīrieša paspārnē. Tradicionālistu vidējais vecums ir aptuveni 53 gadi, un viņu pamazām kļūst aizvien mazāk. ASV 24% no visiem iedzīvotājiem pēc 2000. gada pētījuma datiem ir tradicionālisti.

Modernistu pirmsākumi meklējumi jau renesanses laikmetā, kad Džordano Bruno un Galileo Galilejs meta izaicinājumu tradicionālistu uzskatiem. Modernisti šobrīd ir vislielākā (pēc 2000. gada pētījuma ASV datiem 47%) pasaules iedzīvotāju daļa, un viņu vērtību skalas augšdaļā lielu vietu ieņem manta – lietas, ko var izmērīt, saskaitīt vai nosvērt. Modernistu pasaules uzskats ir tik izplatīts, ka bieži vien tiek uztverts par vienīgo un pareizāko. Tā, piemēram, modernisti uzskata – ja kaut ko nevar izteikt skaitļiem, tad tā vienkārši nav! Modernisti augstu vērtē personības brīvību, karjeru, finansiālu labklājību, tomēr ar aizspriedumiem skatās uz sieviešu tiesībām strādāt līdzvērtīgi apmaksātu darbu. Tehnoloģiju attīstība, modernās medicīnas sasniegumi, industrializācija un galu galā pat ražošanas apjoms un efektivitāte modernistu skatījumā ir svarīgāks par ekoloģiju un nākamo paaudžu likteni.

Pavisam citāds uzskats valda kultūras radītāju vidū. Starp citu, Pols Rejs šo jauno subkultūru ir nodēvējis par kultūras radītājiem tāpēc, ka tieši viņi ievieš jaunas idejas un ir kultūras pārmaiņu radītāji. Kultūras radītāju vērtību vidū augstu vietu ieņem iespēja pašrealizēties, attīstīt savu personību, iepazīt pasauli un tās iedzīvotājus. Viņiem ir svarīgs autentiskums, holistiska un alternatīva pieeja veselības aprūpei, sieviešu līdztiesība, personīgo attiecību kvalitāte, rūpes par vidi, un viņi visnopietnāk domā par ilgtspējību. Šie cilvēki ir altruisti. Kultūras radītājiem veiksme nav galveno prioritāšu sarakstā, daudz nozīmīgāku vietu ieņem radošums un pašizpausme. Tāpēc gan nevajag domāt, ka šiem cilvēkiem trūkst iztikas līdzekļu vai ir zems dzīves līmenis. Tieši otrādi – ASV gandrīz pusei tā saukto kultūras radītāju ir augsts ieņēmumu līmenis. Šīs subkultūras biznesmeņus mēdz dēvēt par innerpreneurs, pretēji klasiskajam uzņēmēju nosaukumam entrepreneurs. Rotaļa ar priedēkli izraisa visnotaļ interesantas asociācijas: inner – tāds, kas ir dziļi iekšā; entre – tāds, kas ir pie ieejas.

Izmaiņas ir skārušas arī tādu cilvēku komunikācijas veidu kā saruna ar un par sev svarīgo. Ja tradicionālistiem piedien mācītājs un grēksūdze, tad modernistiem vairāk piestāv klasisko psiholoģijas teoriju piekritēji, piemēram, Z. Freids, B. Skiners, bet kultūras radītāji visbiežāk par sarunu partneri izvēlas psihologu, kas pārstāv humānistisko psiholoģiju, vai kouču – cilvēku, kurš iedvesmo.

Kultūras radītāji nemanāmi ir kļuvuši par vērā ņemamu pasaules kultūras daļu, un, lai gan pasaules medijos vēl joprojām ir daudz ziņu, kas pasniegtas modernistu manierē, tomēr aizvien vairāk un vairāk parādās informācija, kas atbilst jaunās subkultūras prasībām.

Zinot, ka «Vides Vēstu» lasītāju vidū ir daudz tā saukto kultūras radītāju, piedāvāju nelielu testu (avots – http://www.culturalcreatives.org).

 

Izlasiet apgalvojumu un, ja tam piekrītat, atzīmējiet.

Jūs....

1. ...mīlat dabu un esat dziļi noraizējies par tās iznīcināšanu.

2. ...esat lietas kursā par vides problēmām pasaulē (globālā sasilšana, lietus mežu iznīcināšana, pārapdzīvotība, ekoloģiskās ilgtspējas trūkums, nabadzīgo valstu iedzīvotāju ekspluatācija) un vēlaties redzēt vairāk konkrētu darbību to risināšanā, piemēram, ekonomiskās izaugsmes ierobežošana.

3. ...būtu ar mieru maksāt lielākus nodokļus vai maksāt vairāk par ikdienas lietošanas precēm, ja zinātu, ka nauda tiks novirzīta vides sakārtošanai vai globālās sasilšanas mazināšanai.

4. ...piešķirat lielu nozīmi personīgo attiecību izveidošanai un uzturēšanai.

5. ...piešķirat lielu vērtību palīdzībai citiem cilvēkiem un viņu unikālo spēju atklāšanai.

6. ... brīvprātīgi darbojaties labdarības vai nevalstiskajās organizācijās

7. ...rūpējaties gan par savu psiholoģisko, gan garīgo attīstību.

8. ...uzskatāt garīgumu vai reliģiju par nozīmīgu savā dzīvē, bet esat noraizējies par reliģisko tiesību lomu politikā.

9. ...vēlaties vairāk līdztiesības sievietēm un vairāk sieviešu līderu biznesā un politikā.

10. ...esat noraizējies par sieviešu un bērnu seksuālu izmantošanu un vardarbību pret viņiem.

11. ...vēlaties, lai politiķi un valdības vairāk uzmanības pievērstu bērnu izglītības un labklājības jautājumu risināšanai, dabas resursu saglabāšanai un ilgtspējīgas nākotnes veidošanai.

12. ...esat neapmierināts gan ar kreisajiem, gan labējajiem politiķiem un vēlaties atrast «jaunu vilni», kas nav kaut kas pa vidu starp tiem.

13. ...esat tendēts uz nākotni skatīties optimistiski un neticat ciniskam un pesimistiskam viedoklim, kuru pauž masu mediji.

14. ...vēlaties būt iesaistīts jaunas un labākas dzīves veidošanā valstī.

15. ...satrauc tas, ko peļņas vārdā dara lielās korporācijas: atlaiž darbiniekus, rada problēmas videi, ekspluatē nabadzīgākās valstis.

16. ...kontrolējat savas finanses un tēriņus un neesat ieinteresēts bezjēdzīgā pārtēriņā.

17. ... neatbalstāt modernās kultūras uzsvaru uz veiksmi kā pašmērķi, uz pelnīšanu un tērēšanu, tieksmi pēc labklājības un luksusa precēm.

18. ... labprāt iepazītu un apgūtu citus dzīves veidus, jums patīk ļaudis un vietas, kas ir eksotiskas un svešas.

 

Ja piekrīti 10 un vairāk apgalvojumiem, vari sevi ierindot jaunās pasaules veidotāju jeb kultūras radītāju pulkā!

Un nav nozīmes tam, vai esi vides aktīvists, veģetārietis, homoseksuālists, feministe, uzņēmējs, kas strādā, lai rastu emocionālo piepildījumu, vai varbūt pat hipijs, – zini, ka tu piederi pie lielas pasaules kustības daļas, kas, balstoties uz senām vērtībām, pamazām gatavo pasauli pārmaiņām. •

 

Inta Santa,
personīgās attīstības koučs
ar specializāciju ekoloģiskā attieksmē pret sevi
Tālr. 29121884
E-pasts: intasanta@apollo.lv
Skype: inta.santa