Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 4 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

 

«Cik tas ir brīnišķīgi, ka var apstādināt mirkli,» teica mans draugs, kad mēs priecājāmies par jaunāko guvumu fotomedībās – peļu klijānu kaujas ainu. Un es aizdomājos par apstādināto mirkļu vērtību. Arī šajās «Vides Vēstīs» ir daudz skaistu mirkļu, kas apstādināti, – kaut lāču meitene Līzīte uz žurnāla vāka: mazulis, braši pieslējies divkājās, pēta pasauli un cenšas palūrēt aiz horizonta. Bet mani joprojām pavada tas prieks, ko piedzīvoju, ciemojoties pie zvērkopes Velgas Vītolas, – labi, ka apstādināju to dienu un pierakstīju kaut mazu daļiņu viņas krāšņo stāstu, nu varu vietā un nevietā paziņot: «Ausis uz priekšu, acis uz kātiņiem!» Un skaļi smiet, iedomājoties, kā stirnas lenc buku, kurš bija pārliecināts, ka ir alnis, un slēpās no meitenēm krūmos. Bet tev novēlu jau drīzumā aizbraukt uz Līgatnes dabas takām un, priecājoties par dzīvniekiem, neaizmirst, cik unikālā vietā esi – jo nekā tāda nebūtu, ja pirms 29 gadiem, intuīcijas dzīta, te neatnāktu strādāt Velga Vītola. Un nekā te nebūtu, ja kopā ar viņu nerosītos lieliska komanda – Gaujas nacionālā parka fonds, kas veiksmīgi un pēdējā brīdī piesaistīja dižas ES fondu naudas un izbūvēja gan jaunas takas, gan informācijas centru, gan varenu skatu torni.

Izjūti arī tu prieku par mirkli: baudi palus, vēro migrējošos putnus... Dvietes paliene tieši šajā laikā ir izcila vieta varbūt vēl nebijušam piedzīvojumam. Arī šeit viss notiek tāpēc, ka te dzīvo brīnišķīgi cilvēki, kas jau gadiem strādā kopā un izveido vietējās vēstures ekspozīciju un Vides klasi, sagādā no Nīderlandes savvaļas lopus un parūpējas, lai tu varētu pakāpties skatu tornī un, skatoties zilajās tālēs, apjaust, cik Latvijas daba ir krāšņa.

Vēl šajā laikā daudz domāt lika kādas viedas sievas teiktais: «Taupība ir saudzība.» Ko gan te daudz komentēt? Droši vien tāpēc pāris nedēļu noņēmos, lai izmērītu, cik tad naudas «apēd» dažādas elektroierīces. Vispār jau tikai dažus santīmus diennaktī kat-ra. Un tad uz mirkli šķiet, kāda gan jēga konsekventi izraut no rozetes, piemēram, mobilā telefona lādētāju – lai ietaupītu pāris santīmu mēnesī? Taču tieši no šiem it kā niekiem savācas kāds izglābts planētas veselības mirklis.

Bet tai pašā laikā jādomā, kā tad tērējam šos ietaupītos mirkļus. Jā, arī es nedēļu izmēģināju, kāpēc tik daudzi kļuvuši par virtuālajiem fermeriem: sēj tīmekļa dilles, stāda virtuālas ābeles, čiepj draugam iedomu olas un aplaista sapņu dārzus... Laikam jau kaut kādas intuitīvas ilgas pēc īstas dzīves laukos upītes ielokā ir arī asfalta cilvēkiem... Tāpēc šajā žurnālā stāsts par ekokomūnām: ar savu naudu, savām garīgajām vērtībām un ilgtspējīgo saimniecību. Jo viss sākas ar sapni, vīziju, gaisu un domu vibrāciju iekustināšanu. Un tad – galvenais, lai vējš pūš burās. To novēlu gan tev, gan arī sev. Un laimīga stāvu zem putnu ceļa Kolkas ragā.

 

Anitra

 

P.S. Žurnālu joprojām var abonēt gan Latvijas Pastā, gan mūsu mājaslapā: http://www.videsvestis.lv.