Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Ticēt vai neticēt «Öko-Test»


Sarkana uzlīme ar baltiem burtiem: «Öko-Test». Un vēl novērtējums «sehr gut» jeb «ļoti labi». Kurš gan neizvēlētos preci ar uzlīmi signālkrāsā un augstu novērtējumu, ja tik daudz dzirdēts par veselībai kaitīgiem produktiem? Pēdējā laikā arī Latvijā gan kosmētikas, gan elektropreču veikalos atrodamas preces ar «Öko-Test» jeb «Ekotests» uzlīmi, turklāt tās maksā tikpat, cik «parastās». Pavisam nesen nopirku ar «Öko-Test» uzlīmi marķētu elektrisko tējkannu, kas litra ūdens uzsildīšanai izlieto tieši tikpat daudz enerģijas, cik mana vecā kanna, un rozā ziepes, kas smaržo tieši tikpat mākslīgi, cik pārējās «Drogās» izliktās. Vai šai uzlīmei var ticēt? Apmeklējot vācu žurnāla «Öko-Test» mājaslapu tīmeklī, par aizkulisēm uzzināt neizdevās, tāpēc «Vides Vēstis» lūdza konsultāciju Vācijā dzīvojošajai Antrai Strazdiņai.


Patērētāju aptaujā 2008. gadā noskaidrots, ka marķējumam «Öko-Test» vācu patērētāji uzticas visvairāk – tas apsteidzis tādus valstiski dibinātu sertifikātus kā «Biosiegel» jeb «Biozīmogs» un «Der Blaue Engel» jeb «Zilais eņģelis».

Vācu žurnāls «Öko-Test» arī nav nekāds viendienītis – šā gada aprīlī tas svin 25. dzimšanas dienu. Žurnāla redakcijas uzdevumā laboratorijas veic visdažādāko preču testēšanu. Tātad tas nav neatkarīgs pētniecības institūts, bet gan izdevniecība, kas peļņu gūst, tirgojot iegūto informāciju, kā arī pārdod ražotājam tiesības uz produkta etiķetes drukāt «Öko-Test» atzinumu. Savukārt patērētāji, daudz neprātojot, šo sarkanbalto etiķeti uzskata par uzticamu sertifikātu, kas apliecina produkta ekoloģiskumu, lai gan ar ekoloģiju tam visbiežāk nav nekāda sakara, jo šī etiķete redzama arī uz produktiem, kuru ražošanā «bio» un «eko» ir tikai trīs burtu salikums pārdošanas veicināšanai, nevis dzīvesveids un pārliecība.

Ja atklāti, tad «Öko-Test» varētu nosaukt par vienu no lielākajiem pārpratumiem – šī organizācija nepārbauda produktu vai pakalpojumu ilgtspēju un bioloģiski tīro produktu testēšanai pievēršas reti. Tā nevērtē ekoloģiski tīru produkciju augstāk par to, kas tapusi parastām, intensīvās ražošanas metodēm, piemēram, piever acis, ka govis barotas ar ģenētiski modificētu lopbarību vai kosmētika izstrādāta, pārbaudot tās sastāvdaļas uz dzīvniekiem. Uzlīme «Öko-Test» norāda tikai un vienīgi to, ka attiecīgā produkta ražošanā ir ievērotas likumā noteiktās prasības.

Patērētāju ceļveža «Öko-Test» galvenais redaktors un līdzīpašnieks Jirgens Štellflugs (Jürgen Stellpflug) norāda, ka žurnāls nemaz netiecas iekļūt biosertifikātu līgā. Viņu mērķis drīzāk ir pārbaudīt, vai produkti nesatur veselībai kaitīgas vielas.

PAR

Vienā mēnesī «Öko-Test» pārbauda līdz pat 1000 dažādu produktu, un to spektrs ir visplašākais – no bēbīšu knupjiem, minerālūdens, jogurta, šampūniem, energoefektīvajām lampiņām un medikamentiem līdz pat zāles pļāvējiem, melnām zeķēm un prezervatīviem. Preču iepircēji produktus iegādājas anonīmi. Savukārt sertificētas un ar vismodernākajām tehnoloģijām nodrošinātas laboratorijas veic šo produktu analīzi. Atzīmes piešķir 6 pakāpju sistēmā: ļoti labi, labi, apmierinoši, pietiekami, nepilnīgi, neapmierinoši. Viena veida produktu testa izmaksas var būt ļoti atšķirīgas, bet caurmērā turas 10 000 eiro robežās. To, kādas vielas vai produkta kvalitātes kritēriji laboratorijā tiek meklēti, nosaka «Öko-Test» redakcija. Žurnāla veidotāji uzsver, ka kritēriji tiek pielāgoti jaunākajiem zinātnes atzinumiem – līdzko zinātnieki kādā produktā atklāj jaunu kaitīgu vielu, «Öko-Test» šajā preču grupā meklē šīs vielas klātbūtni. Turklāt bieži vien «Öko-Test» prasības ir stingrākas, nekā to paredz likumdošana.

Tā kā «Öko-Test» nav neatkarīgs pētniecības institūts, bet gan izdevniecība, daudzas firmas, kuras ir saņēmušas ne visai pozitīvu novērtējumu, mēģina to apstrīdēt tiesā. Tomēr no vairāk nekā 300 lietām, par kurām izdevums ir iesūdzēts tiesā, tas tikai vienu prāvu ir zaudējis. To var uzskatīt par apliecinājumu tam, ka «Öko-Test» pārbaužu metodes ir kvalitatīvas.

PRET

Žurnāla nosaukums «Öko-Test» jeb latviski «Ekotests» cilvēku maldina un rosina sapņot par zaļām lietām, taču patiesībā šeit izmantots pazīstamais mārketinga princips «sex sells» jeb «sekss palīdz pārdot», proti, pēdējā laikā, kad aizvien vairāk cilvēku sāk pievērsties zaļajam dzīvesveidam, ekoloģijas piesaukšana vietā un nevietā palīdz pārdot, jo īpaši tādā dabas draugu un zaļā dzīvesveida cienītāju zemē kā Vācija.

Lūk, tikai daži piemēri. Zobu pastu pārbauda, vai tā nesatur veselībai kaitīgas vielas, bet neinteresējas, vai tā vispār zobus tīra. Tātad netiek testēta produkta kvalitāte kopumā, bet tikai atsevišķas tā īpašības. Līdz ar to patērētājs tiek maldināts, jo automātiski izdara slēdzienu, ka līdz ar labo novērtējumu viņš nopērk labu, turklāt ekoloģisku produktu kopumā, nevis vienu tā īpašību.

Arī cūkgaļas desa var saņemt novērtējumu «ļoti labi», kaut arī tā ražota visparastākajā gaļas pārstrādes uzņēmumā un cūkas audzētas modernā kompleksā, kas piesārņo vidi, un barotas ar ģenētiski modificētu barību. Vienīgais kritērijs novērtējuma piešķiršanai ir tas, ka desā netika atrastas cilvēka veselībai kaitīgas vielas.

Kritiķi novērojuši, ka tie produkti, kuri žurnālā novērtēti ar atzīmi «labi» («gut») vai «ļoti labi» («sehr gut»), tajā pašā numurā arī tiek reklamēti. Tādējādi, protams, rodas pamatotas aizdomas par izdevuma neatkarību no reklāmdevējiem.

«Öko-Test» redakcija kā attaisnojumu min, ka «Vācijas Satversmes tiesa atzinusi, ka reklāmas ievietošana patērētājiem domātā žurnālā nevar radīt aizdomas par testēšanas rezultātu neitralitāti vai profesionalitāti». Tomēr kosmētikas giganti «Öko-Test» apiet un šajā žurnālā reklāmas neievieto, jo viņu ražotie produkti bieži ir saņēmuši negatīvu preču novērtējumu, tas varētu nozīmēt, ka ražotājs necer, ka līdz ar reklāmu ievietošanu «Öko-Test» lapās produktu novērtējums varētu mainīties. Tad jau tikpat kritiski būtu jāizturas pret «Öko-Test» lielākā konkurenta «Stiftung Warentest» («Fonds preču testam»), kuru finansē valsts, neatkarību. Ja testi nebūtu neatkarīgi, tiesā ražotājiem šos rezultātus izdotos apstrīdēt biežāk.

 

Antra Strazdiņa

Vērtē pats: http://www.oekotest.de.

Secinājumi

Ja uz produkta iepakojuma ir «Öko-Test» atzinums «sehr gut», tas ir krietni drošāks par to, uz kura ir rezultāts «gut» vai nav vispār nekādu testa rezultātu vai vides sertifikātu. Ja uz preces iepakojuma ir vēl kāds ES atzīts vides sertifikāts, nav iemesla apšaubīt «Öko-Test» vērtējumu. •