Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Zobu pastu nevajag!

Anitra Tooma

Mūsdienu reklāmas industrija ir tik spēcīga, ka nepazīstu nevienu, kurš būtu gatavs atteikties no zobu pastas lietošanas. Tad nu ziņoju: es neesmu lietojusi zobu pastu jau desmit mēnešus! Un nevajag vaikstīties – tas nebūt nenozīmē, ka netīru zobus. Es izvēlos dabisku alternatīvu – zilo mālu. No māla lietošanas nav jābaidās, tas nevar kaitēt. Ir dzirdēti stāsti par izmēģinājumiem ar žurkām: vienai iedeva tīru indi, otrai indi un iespēju paēst arī mālu. Pirmā žurka nomira, otrā – izdzīvoja, tā pierādot, cik labi māls absorbē dažādas indes.

Protams, es varēju atrast zilā malā dzīslu savas dzīvesvietas tuvumā, bet izvēlējos sliņķa metodi – par 60 santīmiem nopirku paciņu zilā māla kosmētikas veikalā. Iebēru aptuveni ēdamkaroti māla ķocītī, kas paredzēts vārītu olu tupināšanai, un turu to vannas istabā. Samērcēju ūdenī zobu birsti, iebāžu sausajā māla pulverī un tīru zobus.

Pa šo laiku man vairs nav asiņojušas smaganas, zobi ir balti, un zobārste Dace Truševska, kas mani ārstē jau gadus divdesmit, decembrī apliecināja, ka zobi un smaganas ir labā stāvoklī, aplikuma nav un iet pie mutes higiēnista nav nekādas vajadzības.

Padomi

  • Tīri zobus pāris reižu dienā ar mitru māla pulveri.
  • Ja asiņo smaganas, mitru māla gabaliņu ieliec auduma vīstoklītī un viegli rīvē gan smaganas, gan zobus, kas pie reizes kļūs baltāki, jo nav labāka balinātāja un smalkāka pulvera par mālu.
  • Skalo muti ar ūdeni, kurā nostādināts māls.

Sagatavo mālu pats!

  • Visārstnieciskākos mālus var iegūt vasarā – laikā, kad tos kārtīgi apspīdējusi saule.
  • Mālu rok rūpnieciskā piesārņojuma neskartā vietā, kur tam nav smilts piemaisījuma, saules apspīdētas ūdenstilpes tuvumā.
  • Labs māls ir tāds, no kura pagatavotā «pankūciņa» nesadrūp tūlīt pēc izžūšanas.
  • Kad māls sarakts, tas saulē jāizžāvē, jāizlasa akmentiņi, saknes un citi piemaisījumi un jāsadrupina pulverī.
  • Sauso mālu nedrīkst glabāt metāla traukā, labāk ieber to stiklā traukā un turi uz palodzes.
  • Saulē izžāvēto mālu sadauza pulverī, izsijā un noliek dienu sauļoties.

Latvijā zilo mālu var atrast gandrīz visur: esmu to ņēmusi gan netālu no Ventspils, Staldzenes stāvkrastā, gan Pāvilostā un Mazirbē. Krievijā izslavēts ir Pleskavas Pečoru zilais māls.

Māls satur visus tos ķīmiskos elementus, kas cilvēka organismam vajadzīgi, un nav labāka uztura bagātinātāja par šo.

Māls satur plašu, organismam viegli uzņemamu minerālvielu un mikroelementu spektru.

Māls absorbē toksīnus, tam ir antibakteriāla un pretiekaisumu iedarbība.

Dziednieki ir pārliecināti, ka māls līdzsvaro cilvēka biolauku.

Māls ir izcils kosmētiskais līdzeklis – to liek gan uz sejas, gan ziež matos, gan smērē uz celulīta skartajām vietām, karsējoties pirtī, ietinas plēvē un tecina laukā toksīnus. •