Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Mārtiņa Rītiņa kalendārs

«Latvijas Grāmata»

Neliels pāršķiramais kalendārs ar 12 sviestmaižu receptēm nākamajam gadam. Restorāna «Vincents» šefpavārs Mārtiņš Rītiņš ierosina katru mēnesi aicināt ciemos draugus un pacienāt ar vienkāršiem ēdieniem, kas salikti uz apgrauzdētas Ķelmēnu maizes. Skaistākais, ka receptēs izmantoti tikai pašmāju zemnieku saimniecībās izaudzētie un ražotie produkti. Bet Mārtiņa stāsti par produktiem ir kā dzeja:

«Reņģe – maza zivs ar lielu garšu.»
«Jo vairāk garšvielu, jo vairāk baudas.»
«Laimīga ir tā vista, kurai ir plašumi, kur izskraidīties, kura ir redzējusi saulīti, kura zina, ka zāle ir zaļa un virs galvas ir debesis, nevis restes.»
«Tomāts ir pasaules vismīļākais auglis. Glabāt ar kātiņu uz leju, nelikt ledusskapī.»
«Vikšeru kazas siers ar zaļajiem zirnīšiem sader kā jaunlaulāts pāris.»
«Baravika – mana mīļākā veģetārā gaļa, veģetāriešu sivēntiņi.»

Tā kā biju aicināta uz kalendāra atvēršanas svētkiem, visas 12 sviestmaizes varēju arī nogaršot. Tagad zinu, kāpēc Mārtiņš maizi iesaka grauzdēt, – ciemiņi pēc tam ilgi un klusi stāv maliņā un skrubina cieto maizīti. Es pēc pirmā pārsteiguma noēdu no virsas servējumu, maizīti ietinu salvetē un mierīgi nograuzu mājās. Pievērs uzmanību kalendāra vākam: nevienam no «Vincenta» pavāriem rokās nav teflona panna, bet gan čuguna. Skaties un mācies!

 
 

«Veselība pašu rokās»

Edvards Bahs
SIA «Ziedu enerģija»

Gan jau pa ausu galam ikviens ir dzirdējis kaut ko par Baha ziediem. Tagad šie ziedu preparāti pieejami arī Latvijā, tāpēc SIA «Ziedu enerģija» dod ne tikai iespēju ar tiem ārstēties, bet izdevusi vairākas grāmatas, lai cilvēki labāk izprastu Edvarda Baha (1886-1936) ziedu terapijas paņēmienus un filozofiju. Kad 1918. gadā 20 miljonu cilvēku dzīvību paņēma postoša gripa, ārsts aizdomājās par to, kas tad cilvēku padara uzņēmīgu pret slimībām. Izrādās, ka baiļu pārņemtajiem ir vislielākās izredzes saslimt un vismazākās – izveseļoties. Turklāt cilvēkus varot iedalīt vairākās grupās, viņu bailes ir dažādas, un to mazināšanai – savs augs.

E. Bahs atklāja divpadsmit izcilus ārstniecības augus, kurus nosauca par Divpadsmit Dziedniekiem: puķu sprigani, lāsaino pērtiķmutīti, balto mežvīteni, parasto ancīti, parasto cigoriņu, ārstniecības verbenu, čemuru augustiņu, vasaras žultszālīti, purva sermulīti, rūgto drudzenīti un naudiņu saulgozīti. Mjā, reti kura no Baha iemīļotajām puķītēm ir plaši pazīstams augs Latvijas dziednieku aprindās, jo Bahs augu spēku izjuta dzimtajā Velsā. Interesanta grāmata, kas atkal mums parāda, cik maz zinām par dabas milzīgo dziedinošo spēku.

http://www.ziedu-energija.lv

 
 

«Kā latvieši NATO cimdus adīja»

Izdevniecība «Ulma», Latvijas Lauku sieviešu apvienība, valsts aģentūra «Tēvijas sargs»

Nesen man bija tas gods piedalīties Kurzemes puses sieviešu saietā Turlavā, un arī es dāvanā saņēmu šo skaisto grāmatu – apliecinājumu Latvijas sieviešu zelta rokām. Droši vien visas, kas piedalījās šajā cimdu adīšanas maratonā, līdz mūža galam stāstīs mazbērniem par izjūtām, ko piedzīvoja. Bet tie, kam rados nav nevienas cimdu adītājas, grāmatā var aplūkot krāšņos cimdu rakstus un izlasīt stāstus, kā viskarstākajās vasaras dienās tapa šie brīnumi. Pabrīnījos, kāpēc virsrakstā teikts, ka latvieši – nevis latvietes – cimdus adījuši, bet tad 59. lpp. atradu tam apliecinājumu, proti, Balvu pusē cimdus ada Alfrēds Andrejs Čakāns.

 
 

«Mezgli. Mezglu siešanas rokasgrāmata»

bbb

Džefrijs Badvērts
«Zvaigzne ABC»

Grāmatas autors Džefrijs Badvērts jau pusgadsimtu aizraujas ar mezglu siešanas mākslu un tagad dāsni dalās šā amata noslēpumos: ierāda dažādus mezglus alpīnistiem, makšķerniekiem, burātājiem, stāsta par virvēm un auklām, to kopšanu un izturību. Mezglu siešanas tehnika attēlota 600 krāsainos fotoattēlos un detalizētos paskaidrojumos. Izrādās, ir mezgli, ar kuriem var droši sasiet rokas pat triku meistariem, – tie radušies laikos, kad lopiem ganos pina kājas. Mezglu pasaulē esot milzum daudz, šajā rokasgrāmatā izrādīts vien simts noderīgāko.

 
 

«Biškopība iesācējiem»

Juris Šteiselis
«Zvaigzne ABC»

Droši vien katrs, kurš piepildījis sapni par savu kaktiņu, savu stūrīti zemes, ir aizdomājies, vai neieviest arī kādu bišu stropu. Taču, palasot biezos biškopības grāmatu sējumus, rokas nolaižas bailēs no neizdošanās. Juris Šteiselis 150 lappušu biezajā grāmatā skaidri un gaiši pastāsta, kā bites cēlušās, kā dzīvo, ko ēd, kad mirst... Visi darbi dravā aprakstīti no pavasara līdz rudenim, pastāstīts arī, kā par saimēm rūpēties ziemā.

Vai zināji, ka darba bite no oliņas izšķiļas trešajā dienā, tad cirmenis sešās dienās nomaina četrus apvalkus, tad pārtop par kūniņu, nomaina piekto apvalku, guļ dienas astoņas, nomaina sesto apvalku un 21 dienā izlido? Bišu māte attīstās sešpadsmit dienu, bet trans – divdesmit četras dienas.

Grāmatas nobeigums ir gana uzmundrinošs: «.. lai gan šķiet, ka ziema ir gara, pavasaris parasti pienāk nemanot, un tad ir darba pilnas rokas.» «Zumm!» teiktu Ņurbulis...

 
 

«Augsnes ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība»

Izdevniecība «LU Akadēmiskais apgāds»

Joprojām turpinām priecāties par vērtīgajām grāmatām vides aizsardzības nozarē, ko izdod «LU Akadēmiskais apgāds». Autoru kolektīvs – O. Nikodemus, A. Kārkliņš, M. Kļaviņš un V. Melecis – apraksta augsni kā dabas sistēmu, kur nozīmīgu vietu ieņem ne tikai ūdens aprites cikls, bet arī slāpekļa, oglekļa un fosfora bioķīmiskā aprite. Augsne ir kā tāds mūžīgais dzinējs, bet tā arī degradējas, ja pieļaujam ūdens, vēja vai mehānisko eroziju, kā arī dažādu veidu piesārņojumu.

 
 

«Pirmo civilizāciju meklējumos»

Maikls Vuds
«Avots»

Maikls Vuds ir scenāriju autors daudzām dokumentālajām filmām par seno kultūru izcelšanos. Viņš veidojis pirmo civilizāciju portretus, iztirzājis pilsētu un civilizāciju veidošanos neatkarīgi citai no citas Irākā, Ēģiptē, Indijā, Ķīnā un Centrālamerikā.

«Civilizācijas mērķis,» teicis arābu vēsturnieks Ibn Haldūns, «ir dzīve noteiktā vietā un pārticība. Taču ir robeža, ko nedrīkst pārkāpt. Kad pārticība ir sasniegta, to nomaina pārmērīgs patēriņš un izšķērdība, un tādos apstākļos cilvēka dvēsele zaudē vērtību – gan materiālajā dzīvē, gan garīgajā.»

 
 

«Vēl citi suņu stāsti»

Džeimss Heriots
«Nordik»

Populārais veterinārārsts Džeimss Heriots arī vecumdienās turpina aprakstīt darba gaitās pieredzēto. Izrādās, ka jau kopš bērnības viņš dievina suņus, tāpēc izvēlējies dzīvnieku ārsta profesiju. Tomēr visu mūžu vairāk nācies dakterēt liellopus, zirgus un cūķus. Suņu stāstu grāmatā uzzinām, ka šie rējēji ir ne tikai jauki astes luncinātāji, bet spēj arī pamatīgi pārbiedēt un sakost ārstu. Es ceru, ka šī grāmata būs jauks un nomierinošs lasāmgabals ne tikai tiem, kuri vairās no tuvām attiecībām ar otru cilvēku, tā vietā izvēloties kaķi vai suni. Ja godīgi, tad vecumdienās Heriots tomēr zaudējis dzirkstoši darelisko humora izjūtu un kļuvis didaktiskāks. Šī vairs nebija grāmata, ko gribas izlasīt vienā naktī.