Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Virsājs viskrāšņāk izskatās augustā, kad tas ir pilnos ziedos.

Iesirmā kāpsmildzene ir izteikta pioniersuga un aug smilšu klajumā.

Smilšu krupis apdzīvo poligona smilšainākās daļas, kur atrod nārstam piemērotas seklas lāmas.

Jaunie virši sevišķi labi dīgst pēc virsāja degšanas.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Dabas aizsardzība ādažu militārajā poligonā

Laura Jukāme;
Ievas Mārdegas foto


Jūs jautāsit, kādas dabas vērtības var būt militārajā poligonā? Un, pat ja ir, tad kādas gan aktivitātes to aizsardzībai iespējamas vietā, kur notiek militārās mācības? Lielai daļai cilvēku tie ir pirmie jautājumi, kad tiek pieminēts LIFE-Daba projekts «Ādaži». Izrādās, ka gluži pretēji vispārējiem priekšstatiem arī militārajos poligonos ir daudz īpaši aizsargājamu sugu un biotopu, turklāt šo dabas vērtību pastāvēšana lielākoties ir tieši atkarīga no militārajām mācībām. Ne velti lielākajai daļai Ādažu militārā poligona teritorijas (aptuveni 80%) ir piešķirts arī aizsargājamo ainavu apvidus un «Natura 2000» teritorijas statuss.


Ādažu militārajā poligonā, kura platība šobrīd ir nepilni 8000 hektāru, armijas mācības tiek organizētas jau gandrīz gadsimtu. Šajā laikā militāro mācību ietekmē poligona ainava ir pilnībā pārveidojusies. Vietās, kur ietekme ir stipra, izzudis mežs un attīstījušies plaši sausie virsāji un iekšzemes kāpu un smiltāju kompleksi. Atklātajās platībās riesta vietas atraduši rubeņi un sastopamas arī citas retas dzīvnieku sugas, piemēram, sila ķirzaka, smilšu krupis, pupuķis, zaļā vārna, sarkanspārnu sisenis un garlūpas racējlapsene. Turpat sastopamas arī dažādas aizsargājamas augu sugas, no kurām viskrāšņākās ir silpurenes un dažādu sugu orhidejas. Ādažu poligonā atrodamas spēcīgas populācijas sugām, kas citur Latvijā sastopamas ļoti reti un nelielā skaitā. Savukārt tajās poligona vietās, kur militārās mācības bijušas mazāk intensīvas, militārā poligona statusa dēļ daba bijusi pasargāta no mežsaimniecības, lauksaimniecības ķimikālijām, notekūdeņiem, būvniecības un visa pārējā, kas nāk komplektā ar cilvēku saimniekošanu. Gar Pusku un Melnupi, kas tek cauri poligonam, atrodami veci, pārmitri meži, kuros ligzdo aizsargājami dzeņi un kas ir ideāli piemēroti retu ķērpju un sūnu attīstībai. Savukārt poligona vecajos sausieņu priežu mežos piemērotu ligzdas koku ir atradis melnais stārķis, un izcili tīrajā Mazuikas ezerā aug Latvijā ļoti retā Dortmana lobēlija.

Retas sugas pie tanku ķēdēm

Iepriekš pieminētās sugas ir tikai neliela daļa no visas Ādažu militārajā poligonā sastopamās dabas daudzveidības. Daudzi dabas retumi šeit ir tieši neparastās ainavas dēļ, kas izveidojusies un pastāv militāro mācību ietekmē. Šādas ainavas pastāvēšanai nepieciešami regulāri traucējumi, pie kuriem dažas sugas un biotopi ir pielāgojušies evolūcijas gaitā. Piemēram, iesirmā kāpsmildzene var augt tikai klajās smiltīs, jo nespēj konkurēt ar citiem augiem. Pļavā šo augu neatradīsit, turpretī smiltīs tanka pēdās, ierakumu valnī vai intensīvi izbraukātā platībā šī suga būs pirmā iemītniece – biologu terminoloģijā to sauc par pioniersugu.

Diemžēl pēdējā gadu desmita laikā novērojams, ka militārās mācības vairs nav tik intensīvas, tādēļ teritorijas atklātajām platībām draud aizaugšana. Lielai daļai aizsargājamo sugu un biotopu, kas patlaban atrodami Ādažu militārajā poligonā, tas nozīmētu izzušanu šajā teritorijā, un tas būtu liels zaudējums Latvijas bioloģiskajai daudzveidībai kopumā. Piemēram, Ādažu militārajā poligonā atrodas 90% Latvijā konstatētās klajo virsāju platības, vienas no labākajām ligzdošanas vietām stepes čipstēm un pupuķiem, šī ir arī viena no labākajām smilšu krupju dzīvesvietām Latvijā.

Lai novērstu dabas vērtību zudumu, Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Latvijas Dabas fondu un Dabas aizsardzības pārvaldi ar Vides ministrijas finansiālu atbalstu 2006. gada nogalē uzsāka Eiropas Komisijas LIFE-Daba programmas līdzfinansētu projektu «Bioloģiskās daudzveidības atjaunošana militārajā poligonā un «Natura 2000» teritorijā «Ādaži»». Projekts noslēgsies šā gada 31. decembrī. Tā ietva-ros ir veikta vērienīga klajo biotopu atjaunošana, izstrādāts teritorijas dabas aizsardzības plāns, dabas aizsardzības jautājumos izglītoti karavīri un daļa tuvējās apkārtnes iedzīvotāju, kā arī veikti dažādi citi pasākumi, lai saskaņotu dabas aizsardzības un militāro mācību vajadzības.

Dedzina virsāju

Projekta nozīmīgākie darbi bija aizsargājamo biotopu atjaunošana. Kopumā atjaunoti un stāvoklis uzlabots līdz pat 1500 ha virsāju, purva, pļavu, smiltāju, iekšzemes kāpu un citos biotopos. Lai novērstu klajo biotopu aizaugšanu, tika cirsti koki un krūmi. Virsāju un pļavu atjaunošanai veikti arī pļaušanas darbi.

Projekta ietvaros pirmo reizi Latvijā virsāju atjaunošanai izmantota kontrolētā dedzināšana. Tā ir citviet Eiropā jau vairākus gadu desmitus sekmīgi pielietota metode, kuras ieviešana Latvijā ir ļoti sarežģīta esošās likumdošanas nepilnību un sabiedrības nostājas dēļ. Kā tas iespējams, ka dabas aizsargātāji drīkst dedzināt aizsargājamu biotopu, ja kūlas dedzināšana ir aizliegta? Lai to paskaidrotu, mazliet jāatskatās uz biotopu veidošanos Latvijas teritorijā.

Pļavu biotopi izsenis apsaimniekoti ar noganīšanu vai pļaušanu, tādēļ dedzināšana pļavām nav pierasta un piemērota. Turpretī virsājs ir biotops, kas radies mežu degšanas rezultātā un ir pielāgojies periodiskiem ugunsgrēkiem. Virši labi aug nabadzīgās smilšainās augsnēs un nelabprāt konkurē ar citiem augiem. Degšanas radītais siltums ir signāls augsnē gulošajām sēklām, ka uguns iznīcinājusi apaugumu un jaunajiem viršiem būs daudz vietas, kur izvērsties. Nākamajos gados pēc ugunsgrēka jaunie virši dīgst ar īpašu sparu, un sākas virsāja attīstība, kas turpinās 10-20 gadu līdz nākamajam ugunsgrēkam, kad viss sākas no jauna. Taču mūsdienās, kad mežu ugunsgrēki tiek stingri ierobežoti, virsājs noveco un aizaug, to ar laiku nomaina mežs. Lai atjaunotu aizaugušās un novecojušās virsāju platības, jārada tā mozaīkveida izdegšana, ko var panāk ar kontrolētu dedzināšanu. Turklāt šī metode virsāju atjaunošanai ir ne tikai visdabiskākā, bet arī saimnieciski visizdevīgākā, jo sniedz ilgstošu efektu un prasa vismazāk finanšu līdzekļu.

Ja rodas vēlēšanās iepriekš aprakstītās dabas vērtības apskatīt savām acīm, svarīgi paturēt prātā, ka projekta teritorija ir ne tikai aizsargājamo ainavu apvidus, bet arī aktīvs militārais poligons, tādēļ iekļūšana tajā obligāti jāsaskaņo ar Ādažu garnizona dežūrvirsnieku (tālrunis 67335615). Vairāk par LIFE-Daba projektu «Ādaži» un projekta teritoriju varat uzzināt, apmeklējot mājaslapu http://www.adazinatura.lv internetā. •