Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Baltijas jūra briesmās

Ģirts Strazdiņš

Baltijas jūra, salīdzinot ar citām jūrām, ir īpaša. Visupirms jau ar ūdens sāļumu, kas ir pa vidu starp tradicionālajām sāļūdens jūrām un saldūdens baseiniem. Līdz ar to daudzas sugas, kuras dzīvo Baltijas jūrā, atrodas tādā kā ekoloģiskā stresa stāvoklī, ja tā var teikt, un tas palielina to jutību pret papildu slodzi, ko rada piesārņojums. Bet piesārņojums šeit tik ātri nepazūd, jo Baltijas jūrai ir ļoti vāja ūdens apmaiņa ar Pasaules okeānu. Tomēr nepiesārņot jūru mēs, aptuveni 85 miljoni cilvēku, kas dzīvo Baltijas jūras sateces baseinā, pagaidām neesam iemācījušies. Vēl viena raksturīga Baltijas jūras iezīme ir tas, ka tā ir samērā sekla – vidējais dziļums ir tikai 60 m (salīdzinājumam – Vidusjūras vidējais dziļums ir 2000 m). Šis aspekts, protams, tikai palielina piesārņojuma koncentrāciju.

Ap Baltijas jūru izvietojušās deviņas valstis, taču piesārņojumu uz jūru atgādā arī upes, kas tajā ieplūst, un tas palielina piesārņojošo valstu skaitu līdz 14. Visas šīs valstis ir industriāli attīstītas, daudzās notiek intensīva lauksaimniecība un mežsaimniecība lielās platībās. Šīs saimnieciskās darbības rada lielu barības vielu – galvenokārt fosfora un slāpekļa savienojumu – ieplūšanu Baltijas jūrā. Tas savukārt rada jūras pārmēslošanu, intensīvu aļģu savairošanos un tai sekojošu eitrofikāciju, kas izraisa skābekļa badu. Jau vairākus gadu desmitus šī ir galvenā Baltijas jūras vides problēma, un tās risināšanā jāiesaistās visām sateces baseina valstīm.

Risinājums tā sauktajiem punktveida piesārņojuma avotiem – neattīrītiem vai nepietiekami attīrītiem notekūdeņiem – ir salīdzinoši vienkāršs. Tas prasa investīcijas un konkrētu risinājumu konkrētā vietā. Daudz sarežģītāks jautājums ir difūzais piesārņojums, kas rodas lauksaimniecības un mežsaimniecības rezultātā vai arī no rūpnīcu izmešiem un automašīnu izplūdes gāzēm.

Jāteic, ka Baltijas jūra nav nedz mirusi, nedz mirstoša, tomēr tās ekoloģiskais stāvoklis ir ļoti satraucošs. Jūras dabiskās pašattīrīšanās spējas ir un būs nelielas, tādēļ mūsu uzdevums ir samazināt piesārņojuma slodzi, jo visi tomēr vēlamies dzīvot tīras jūras krastos un baudīt tās sniegtos labumus. Lai to sasniegtu, mums ir jāiemācās dzīvot un saimniekot citādi, ieviest gan jaunas tehnoloģijas, gan arī mainīt savu attieksmi un paradumus.


Skābekļa bads Baltijas jūrā 2001.-2006. gadā (HELCOM dati).

Neviens nevar paveikt visu,
tomēr katrs atsevišķi varam izdarīt kaut ko...

Daži zaļi padomi:

1. Lauksaimniecība.

Tu vari atbalstīt ilgtspējīgu lauksaimniecību, pērkot bioloģiski audzētus produktus. Tu vari nepārmēslot savu dārzu vai laukus un nelietot pesticīdus.

2. Mežsaimniecība.

Tu vari ierobežot papīra produktu lietošanu. Izvēlies tādus produktus, kuri nāk no ilgtspējīgi apsaimniekotas mežsaimniecības, piemēram, FSC sertificētu papīru, mēbeles utt.

3. Rūpniecība.

Maini savu dzīvesveidu un ieradumus – izvēlies videi draudzīgus produktus un pakalpojumus. Vienmēr, kad vari, izvēlies produktus ar ekosertikātiem. Centies patērēt mazāk, tādējādi radot mazāk atkritumu.

4. Enerģija.

Tu vari ik dienas veikt mazus, bet svarīgus pasākumus vides saudzēšanai: taupi enerģiju mājās, darbā, ceļojumā, lietojot mazāk karstā ūdens (ejot, piemēram, dušā, nevis vannā), lietojot mazāk elektrības, izmantojot mazāk siltuma un nepārkurinot telpas.

5. Transports.

Dod priekšroku sabiedriskajam transportam vai velosipēdam. Ja tomēr nākas braukt ar mašīnu, piedāvā draugiem vai kaimiņiem braukt kopā ar vienu automašīnu.

6. Zvejniecība.

Baltijas jūras mencas un laši ir apdraudētas sugas. Tu vari palīdzēt atjaunot nārsta vietas mazajās lašupēs, kā arī pasargāt tās no maluzvejniekiem.

7. Ūdens un notekūdeņi.

Taupi dzeramo ūdeni. Ja iespējams, izveido notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmu, pārstrādājot barības vielas lauksaimniecības zemēs. Pārliecini savu pašvaldību attīrīt notekūdeņus, izmantojot dabiskās ekotehnoloģijas mitrainēs.

8. Nafta.

Iesaisties sabiedriskajās vides organizācijās, lai ierobežotu naftas noplūdi jūrā un sauszemē. Ja nafta tomēr ir izplūdusi, piedalies tās savākšanā.

9. Dabas aizsardzība.

Pārliecini politiķus par nepieciešamību aizsargāt bioloģisko daudzveidību.

10. Tūrisms.

Respektē vidi un dabas resursus. Izvēlies nakšņot ekosertificētās un ilgtspējīgi apsaimniekotās lauku tūrisma mītnēs vai viesnīcās ar Zaļo atslēgu. Atceries, ka atkritumus dabā atstāt nedrīkst. •

 

Sagatavots pēc Koalīcijas par tīru Baltiju publicētās informācijas.

Raksts publicēts ar Koalīcijas par tīru Baltiju un Eiropas Komisijas atbalstu.