Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

Smart fortwo coupe cdi

Toyota Prius Hybrid
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 28 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Ar klimata kalkulatoru pret pārmērībām

 

2009. gads ir nozīmīgs cīņā pret klimata pārmaiņām. Visa pasaule lūkojas uz Eiropu un jo īpaši Dāniju ar lielām cerībām. Šā gada decembrī Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā notiks ANO Klimata pārmaiņu konference, kurā tiks pieņemts nākamais lēmums pēc Kioto protokola. Tagad jāpanāk, ka valstis, kas dažādu iemeslu dēļ nav parakstījušas Kioto protokolu, arī iesaistās cīņā par siltumnīcas efekta gāzu samazināšanu.

Lai saglabātu līdzsvaru pasaulē, vidējā gaisa temperatūra nedrīkst paaugstināties vairāk kā par 1,5-2 grādiem, par atskaites punktu ņemot pirmsindustriālo laiku jeb 19. gadsimtu. Jāatgādina, ka oglekļa dioksīds un citas siltumnīcas efektu izraisošās gāzes, kas pēdējo 100 gadu laikā ir strauji nosūtītas atpakaļ atmosfērā, bez taupīšanas lietojot Zemes degizrakteņu rezerves, nonākot atmosfērā, laiž cauri Saules gaismu, bet siltumu atstaro atpakaļ uz Zemes virsmas. Tāpēc Zemes temperatūra pakāpeniski paaugstinās.

Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas uz vienu cilvēku nedrīkst pārsniegt 3,8 tonnas gadā. Latvijas oglekļa dioksīda emisijas pašlaik pārsniedz šo noteikto robežslieksni, sasniedzot 4,1 tonnu CO2 uz cilvēku gadā. Lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību šai problēmai, Pasaules Dabas fonds ir izstrādājis kalkulatoru, kur ikviens var aprēķināt, cik oglekļa dioksīda emisiju gada laikā radījis.

Nav viegli noturēties zaļajos rāmjos

Atveru portālā http://draugiem.lv izveidoto sadaļu «Tava klimata pēda» un bez liekuļošanas aizpildu anketu, klikšķinot laukumiņos, kas atspoguļo manu pašreizējo dzīvi un ieradumus: katru nedēļas nogali ar savu auto vienatnē dodos prom no Rīgas vidēji 150 km attālumā un pēcāk atgriežos galvaspilsētā; pa pilsētu pārvietojos ar sabiedrisko transportu; ēdu bez pārmērībām, lai nebūtu jāpērk lielākas drēbes, taču neesmu veģetāriete; dzīvoju siltinātā namā, ko apkurina ar gāzi; kur vien iespējams, esmu ieskrūvējusi energoefektīvās spuldzītes. Tomēr rezultāts mani apstulbina – kaut uzskatu, ka ikdienā strikti ievēroju dažādus zaļas dzīves priekšnoteikumus, izrādās, ka ar savu dzīvesveidu radu 8,6 tonnas CO2 gadā... Mēģinu izmērīt savu ekoloģisko pēdu ar http://www.pdf.lv ieteikto kalkulatoru... un saņemu pretī līdzīgus pārmetumus – es dzīvojot tā, it kā manā rīcībā būtu 1,5 planētas. Te pie vainas, izrādās, ir nesen nopirktā veļasmašīna; kad izliekos, ka sadzīves tehniku neesmu pirkusi, kalkulators paziņo, ka nu gan man pietiek ar vienu planētu.

Pēc šādām neglaimojošām atklāsmēm kaut virtuāli izmēģinu dažas pārmaiņas dzīvē: ja atceļu regulārus braucienus uz laukiem un nekustu laukā no pilsētas, ar pašreizējo dzīvesveidu radu vien divas tonnas CO2 gadā; ja aizvācos no pilsētas un izvēlos mierīgu lauku dzīvi ar malku kurināmā mājā, taču reizi nedēļā aizstūrēju uz tuvējo pilsētu iepirkties, gada laikā gaisā izkūpinu 2,3 tonnas CO2.

Tātad – ja negribu kaitēt planētai, man jākļūst par mazkustīgu, silti satuntuļotu pilsētas gliemi, kas reti izkust no mājas un draudzējas vien ar tiem, pie kuriem var aizčāpot ciemos pats savām kājām... Turklāt visas pazīmes liecina, ka dzīve pilsētā rada mazāk izmešu nekā laukos, kur pie ērtībām (veikals, valsts iestādes, tīmeklis, dakteris) jābrauc pat 50 km.

Ilgāku laiku eksperimentējot ar CO2 kalkulatoru, izrādās, ka vienīgais paņēmiens, kā cilvēkam parastajam mazināt savu piesārņojuma devu, ir septiņreiz apdomāt, vai tiešām braukt ar personīgo auto, un gadījumā, ja citādi patiešām nevar, sameklēt vēl trīs līdzbraucējus.

Aizdomājos par cilvēku ieradumiem: gandrīz katrs vadošā amatā strādājošais ir pārliecināts, ka viņam neklājas uz darbu doties ar sabiedrisko transportu; neviens Latvijas ministrs nav redzēts, braucam ar autobusu vai vilcienu; lērums ierēdņu, daudz nedomājot par izmešiem, vien par savu dārgo laiku, iekāpj lidmašīnā un dodas netālos lidojumos uz Briseli, Strasbūru vai Kopenhāgenu. Turklāt vadošam darbiniekam, redz, neklājas braukt ar mazu, ekonomisku mašīnīti, noteikti vajag lielu limuzīnu.

Decembrī Kopenhāgenā notiks sarunas par klimata politiku, un daudzi Latvijas zaļie turp dosies. Lai viņu darbi saskanētu ar vārdiem, ierosināju turp braukt visiem kopā ar autobusu, nevis lidot ar lidmašīnu. Mani tomēr izsmēja. Neviens nav gatavs planētu sargāt darbos ar personīgo piemēru, daudz vieglāk ar šo pienākumu tikt galā runu līmenī. Izskatās, ka šajā žurnāla numurā ievietotais Intas Grīnbergas raksts par jaunu, dzīvošanai piemērotu planētu meklējumiem nav zinātniskā fantastika...

Trīs jomas, kur jāmaina ieradumi

Kolēģi no Pasaules Dabas fonda sarēķinājuši, ka vislielāko kopējo CO2 emisiju apjomu Latvijā rada mājoklis (apkure, elektrība, sil-tais ūdens) – 1,53 t CO2 uz cilvēku gadā. Nākamais būtiskākais CO2 emisiju avots ir transports (1,05 t CO2 uz cilvēku gadā) un pārtikas ražošana (1,03 t CO2 uz cilvēku gadā). Savukārt preces (358 kg CO2 uz vienu iedzīvotāju) un pakalpojumi (133 kg CO2 uz vienu iedzīvotāju) kopā rada tikai 12 % kopējo vidējā Latvijas iedzīvotāja siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisiju. Ja pēdējo desmit gadu laikā SEG emisijas no pārtikas ražošanas ir palikušas nemainīgas un mājokļa radītās emisijas pat samazinājušās, tad transporta radīto SEG emisiju apjomi ir tikai auguši.

Būtiskākās jomas, kas ietekmē klimatu Latvijā.

Transports

Kā liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati, Latvijā uz katriem 4,8 cilvēkiem tehniskā kārtībā ir viena automašīna, kas gadā nobrauc aptuveni 16 550 km un patērē 8,9 l degvielas uz 100 km. Tiešās emisijas no degvielas patēriņa vienam Latvijas iedzīvotājam vien ir 3,14 tonnas CO2 gadā jeb 0,189 kg CO2 uz nobraukto kilometru; kā rāda statistika, vienā mašīnā parasti pārvietojas vidēji 1,3 cilvēki, tādēļ viens cilvēks katrā nobrauktajā kilometrā vidēji rada 150 g CO2.

Emisijas, kas pārsvarā sastāv no oglekļa dioksīda (CO2), metāna (CH4) un slāpekļa oksīda (N2O), izraisa globālo sasilšanu. Jūras līmeņa paaugstināšanās, biežākas un spēcīgākas vētras, plūdi, sausums un mežu ugunsgrēki, izmaiņas ekosistēmā un infekciju slimību skaita palielināšanās ir klimata pārmaiņu sekas. Pilsētas ir pirmās, kam jāstājas pretī šiem posta vēstnešiem, piemēram, plānojot zaļos gaiteņus, lai tiku galā ar siltuma viļņiem.

Mūsu ceļošanas paradumi pārsvarā balstās uz fosilās deg-vielas izmantošanu, kas padara transporta sektoru par lielāko CO2 emisiju avotu. Lai gan jaunākie sasniegumi tīru un jaudīgu tehnoloģiju attīstības, alternatīvās degvielas un ilgtspējīgas transporta sistēmas jomā ir daudzsološi, globālo sasilšanu būs iespējams mazināt tikai tad, ja cilvēki izvēlēsies ilgtspējīgus pārvietošanās veidus: riteņbraukšanu, iešanu ar kājām, sabiedrisko transportu, mašīnu vienotu izmantošanu un maiņu.

Transporta ietekme uz klimatu.

Arī sabiedriskais transports atstāj ietekmi uz klimatu. Vidēji katrs Latvijas iedzīvotājs gadā ar autobusu nobrauc 1200 km, ar vilcienu – 400 km. Tieši autobusi, tramvaji un trolejbusi ir videi draudzīgākie transporta līdzekļi, jo uz vienu nobraukto pasažierkilometru emitē tikai 0,03-0,06 kg CO2. Kopējās emisijas uz vienu Latvijas iedzīvotāju, kas rodas sabiedriskā transporta lietošanas rezultātā, ir 219 kg CO2.

Gada laikā patērēto pārtikas produktu SEG emisijas uz vienu cilvēku.

CO2 emisijas no viena pasažierkilometra

Transporta veids kg CO2 / pasažierkilometrā
Lidmašīna 0,160 – 0,250
(atkarībā no distances)
Automašīna 0,151
Pilsētas autobuss 0,062
Tramvajs un trolejbuss 0,042
Vilciens 0,040
Starppilsētu autobuss 0,027

Priekšrocības ir acīmredzamas: katrs kilometrs, ko esat nobraukuši ar velosipēdu vai nogājuši kājām, katrs ceļojums, kur neesat braukuši ar personīgo automašīnu, ir nozīmīgs ieguldījums klimata aizsardzībā. Piemēram, izmantojot sabiedrisko transportu, tava ietekme uz globālo sasilšanu veicinošajiem faktoriem ir desmit reižu mazāka, nekā braucot ar automašīnu.

Pārtika

Pārtikas ražošana ir intensīvs process, kas bieži patērē vairāk enerģijas nekā saražo (pārtikas kalorijas). Lielāko ietekmi uz klimata pārmaiņām rada liellopu gaļa (~6 kg CO2 uz kg gaļas), piena produkti (1 kg CO2 / l piena) un cūkgaļa (~6 kg CO2 uz kg gaļas). Salīdzinoši mazāku oglekļa dioksīda izmešu rada graudaugi, augļi un dārzeņi.

Mājoklis un patēriņš

Mājsaimniecību enerģijas patēriņš Latvijā ir salīdzinoši augsts – 308 kWh/m2. Lielākā daļa enerģijas tiek patērēta dzīvojamo platību apsildīšanai, pārējā – ūdens sildīšanai, ēst gatavošanai un elektroierīču darbināšanai. Māju apsildei Latvijā lieto gan koksni un dabas gāzi, gan cietos un šķidros fosilos kurināmos. Elektroenerģijas īpatsvars kopējā mājokļa enerģijas patēriņā pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājies no 8 % līdz 16 %, jo tā šobrīd tiek izmantota ne tikai apgaismojumam un elektroiekārtu darbināšanai, bet arī telpu atvēsināšanai, ēst gatavošanai un izklaidei. Turpretī centrālapkures īpatsvars turpina nedaudz samazināties. Ja 1996. gadā tā bija 74 % no visām SEG emisijām, tad 2006. gadā tie bija jau vairs tikai 58 %.

Mājokļa ietekme uz klimatu.

Kā par 25 % samazināt degvielas patēriņu

1. Uzturi savu automašīnu labā tehniskā stāvoklī un regulāri pārbaudi motoreļļas līmeni. Ja automašīna būs labi kopta, tā darbosies efektīvāk un tiks samazināts izplūdes gāzu līmenis.

2. Gaisa spiedienu riepās pārbaudi katru mēnesi. Pārāk tukšas riepas var paaugstināt degvielas patēriņu līdz pat 4 %.

3. Automašīnas bagāžas nodalījumā un aizmugurējos sēdekļos nevadā liekas mantas. Jo smagāka automašīna, jo vairāk nākas strādāt dzinējam, tā patērējot vairāk degvielas.

4. Aizver automašīnas logus, it īpaši – braucot ar lielāku ātrumu, kā arī noņem neizmantotā jumta bagāžnieka sliedes. Tā kā mazināsies vēja pretestība, tu varēsi ietaupīt degvielu un pazemināt izplūdes gāzu līmeni līdz pat 10 %.

5. Izmanto gaisa kondicionieri tikai tad, kad tas patiešām nepieciešams. Kondicio-niera lietošana bez vajadzības palielina degvielas patēriņu un izplūdes gāzu līmeni līdz pat 5 %.

6. Uzsāc braukt neilgi pēc dzinēja iedarbināšanas un izslēdz to, ja automašīna ir miera stāvoklī ilgāk par minūti. Mūsdienu dzinēji ir projektēti tā, lai var sākt braukt uzreiz pēc iekāpšanas automašīnā, tā ekonomējot degvielas patēriņu.

7. Brauc saprātīgā, valstī atļautā ātrumā, bet galvenais – vienmērīgi. Ik reizi, kad paātrini gaitu vai pēkšņi bremzē, automašīnas dzinējs patērē vairāk degvielas un saražo vairāk izplūdes gāzu.

8. Palielinot braukšanas ātrumu, pārslēdz ātrumus pēc iespējas savlaicīgāk. Augstākie pārnesumi degvielas patēriņa ziņā ir visekonomiskākie.

9. Centies savlaicīgi paredzēt satiksmes plūsmu. Vēro satiksmi un izvairies no liekas apstāšanās, bremzēšanas vai braukšanas atsākšanas līdz ar satiksmes plūsmu.

10. Centies nebraukt viens.

11. Ja iespējams, izvēlies videi draudzīgu degvielu. Priecājies, ka tagad degvielai pie-vienoti 5 % bioetanola.

12. Ja gatavojies pirkt automašīnu, izvēlies jaunu, nelielu un efektīvu, piemēram, ar hibrīddzinēju vai mehānisko ātrumkārbu, tāda patērē par 10 % mazāk degvielas.

Automašīnas līderes mazu CO2 izmešu jomā

1. Smart fortwo coupe cdi – 88 g/km

2. Toyota Prius Hybrid1 – 89 g/km

3. VW Polo 1,6 TDI BlueMotion Tech – 96 g/km

4. Ford Fiesta 1,6 TDCi ECOnetic – 98 g/km

5. Seat Ibiza 1,4 TDI DPF Ecomotive – 98 g/km

6. Toyota iQ 1,0 VVT-i – 99 g/km

7. VW Golf 1,6 TDI BlueMotion – 99 g/km

8. Honda Insight Hybrid2 – 101 g/km

9. Nissan Pixo – 103 g/km

Smart fortwo coupe 45 kW – 103 g/km

Smart fortwo coupe 52 kW – 103 g/km

10. Suzuki Alto – 103 g/km

Latvijas auto vidējais rādītājs – 150 g/km. •

 

Sagatavoja Anitra Tooma