Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
Foto: Anete Legzdiņa
Foto: Anete Legzdiņa
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 2 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

 

Laba diena!

Lai arī cik dīvaini tas droši vien daudziem izklausīsies, teikšu tā: pagaidām man šī krīze pat tīri labi patīk. Ja agrāk mana meitiņa katru vasaru devās ceļojumā pāri puspasaulei, tad tagad nedēļas nogales pavada mūsu lauku mājās un ir pārsteigta, cik meža klusumā labi. Turklāt, uzzinājuši, cik tūkstoši jāizdod, lai ierīkotu civilizētu tualeti un dušu, jaunie par pārdesmit latiem nopirka saules dušu un paši ir sajūsmā. Aizvien mazāk automašīnu ieved tūristus mūsu miera ostā, tādēļ mums mazāk nākas vākt aiz viņiem atkritumus. Nejūtos pārāk drosmīga automašīnas stūrētāja, bet tagad uz ceļa mani reti kāds apdzen – un ne jau tāpēc, ka es būtu sākusi braukt kā džigits, vienkārši mašīnu mazāk. Tāpēc mierīgi varu īstenot dažādus degvielas taupīšanas paņēmienus: esmu iemanījusies pat kilometrus divsimt nobraukt bez bremzes pedāļa nospiešanas, jo katra bremzēšana esot degvielas izkūpināšana gaisā. Kad ieraugu apdzīvotas vietas vai ātruma ierobežojuma zīmi, izņemu no ātruma un ripinu, līdz sasniegts atļautais ātrums.

Agrāk paziņas ar līdzjūtīgu žēlumu uzklausīja manus stāstus par to, cik daudz ūdens var ietaupīt, ja dušu aizgriež, kamēr ziepējies, cik jauks tropu klimats orhidejām rodas vannas istabā, ja mazgāšanās laikā aiztaisa ar aizbāzni vannu un pēcāk ūdeni uz dažām stundām atstāj. Turklāt vēlāk ar šo ūdeni var izmazgāt grīdas... Tā kā mazgāšanas līdzekļus nelietoju daudz un tos pašus dabīgus un ekoloģiski sertificētus, nereti šai vannā salieku puķes, lai padzeras. Vispār mani rēķini par ūdeni ir tik mazi, ka šķiet – es nemaz šeit nedzīvoju. Tagad priecājos, saņemot e-pastā vēstulītes ar pateicību par šiem vienkāršajiem un zaļajiem taupības pasākumiem – esot tiešām efektīvi...

Tā kā daudzi mani draugi dzīvo ļoti lielā trūkumā, nereti mēdzu viņus uzaicināt pie sevis pamieloties. Un esmu apjautusi, ka kopā ieēst tomēr ir lētāk un patīkamāk nekā kopā iedzert! Turklāt mājās gatavot ir daudz izdevīgāk nekā ēst krogā, turklāt savā virtuvē zinu, kādus produktus lietoju, neviens man nevarēs iešmugulēt ģenētiski modificētā eļļā ceptus, pāri puspasaulei vestus saldētus kartupeļus.

Vai prieku vērts pirkt par naudu? Nesen viens draugs man uzdāvināja dārgu zelta pulksteni. Ar dziļu neizpratni skatos uz šo labi domāto dāvanu... – vai tagad mans laiks kļuvis vērtīgāks? Lielu prieku par dāvanu nejutu, vien apmulsumu un žēlumu, cik nevērti izmesta nauda... Ja man iepriekš būtu pavaicāts, ierosinātu uzdāvināt ko tādu, kas mani patiesi iepriecinātu, piemēram, foto statīvu, lai roka netrīc, labus kadrus medījot, vai dižāku objektīvu, citādi mežā satiktais briedis bildē izskatās kā brūns plankums brikšņos... Laikam jau reti kurš vīrietis ko tādu spētu iedomāties, bet tas, kurš spētu, parasti ir bez liekas naudas. Toties viņš man pasniedz dāvanas, par kādām krievi saka «bezcennije»: mazo ērgli staba galā, tālu skatu pāri mežu galiem no bākas jumta vai aļņu riestu rudenīgi zvaigžņotā naktī. Tādu prieku nevar nopirkt par naudu, bet labāk var izbaudīt, lūrot spēcīgā binoklī.

Par ko šis stāsts? – Neļauj naudas varai noēst tavu dzīves enerģiju. Nauda nav pelnījusi, lai par to bēdātos. Ir milzum daudz lietu, bez kurām var iztikt, dzīve tādēļ nekļūst sliktāka, vien jātērē mazāk naudas. Ir milzum daudz iespēju, kā gūt prieku, kuru par naudu nevar nopirkt. Varbūt vērts iemācīties dzīvot bez naudas? Nu, līdzīgi, kā es esmu iemācījusies pa lielo ceļu braukt bez bremzēšanas.

 

Anitra