Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

 

Ludis Pēks no Ziepniekkalna jautā:

«Mana kaimiņiene ir liela brūkleņu lasītāja. Viendien, pārnākusi no meža, viņa uztraukti stāstīja, ka mežā sastapusi ragainu alni, kurš izskatījies pagalam aizdomīgs – nosiekalojies, sarkanām acīm – un nemaz neesot baidījies. Alnis kādu gabalu viņai sekojis, tad palicis stāvam. Ogojot viņa redzējusi svaigi izkasītu, smirdīgu bedri. Vai to būtu izracis alnis? Vai no šādiem aļņiem būtu jābaidās?»

Atbild Vilnis Skuja no Slīteres NP; autora foto (bildēts no koka)

Tā kā aprakstītais gadījums noticis brūkleņu laikā, visticamāk, ka ogotāja sastapusi riestojošu aļņu bulli, jo augusta beigas un septembris ir šo dzīvnieku riesta laiks. Šajā laikā alnis vietās, kur čurājusi alniene, ar priekškājām izkasa riesta bedres un tajās urinē, tāpēc šīs vietas īpaši ož. Raksturīgā smaka aļņu mātītēm sinhronizē meklēšanās sākumu. Dažas nedēļas pēc tam, kad aļņu buļļi uzsāk riesta bedru veidošanu, visas apkārtnes aļņu govis ir gatavas pāroties.

Riesta laikā aļņu buļļi ir ļoti uzbudināti. Daudzi pētnieki uzskata, ka aļņi uzbudinājuma palielināšanai lieto dabiskas psihotropas vielas. Esmu novērojis, ka mēnesi pirms riesta aļņi uzturas vietās, kur daudz trejlapu puplakšu. Šis indīgais augs satur alkaloīdus, kuri uzbudinoši iedarbojas uz aļņu bulli. Aļņi ēd arī sarkanās mušmires, kuru narkotisko iedarbību izmanto cilvēki. Sibīrijas šamaņi mušmires lieto, lai nonāktu transa stāvoklī, un pēcāk pārējie dzer viņu mīzalus, lai arī iegūtu dievišķo sajūtu. Krievijā bada laikos mātes mazuļus dzirdījušas ar sarkanās mušmires novārījumu – tad bērni gulējuši kā beigti un ēst nav prasījuši. Vīri šo dziru lietojuši kā degvīna aizstājēju.

Narkotiku ēšanas pirmatnējais mērķis – iegūt drosmi nebaidīties no pretinieka. Taču ir neiespējami pateikt, vai puplakšu un sarkano mušmiru pārdozēšana izsraisa aļņu neadekvāto uzvedību, kad bullis sevi ir tiktāl iedrošinājis, ka nebaidās vairs ne no kā. Tikpat labi tā var būt dzimumhormonu pārprodukcija dzīvnieka organismā. Visticamāk, aļņu dīvaino uzvedību izraisa abi faktori.

Lai nu kā, bet, mežā sastopot noslienājušos aļņu bulli, kurš raugās uz jums ar miglainu skatienu, jādodas prom vai jārāpjas kokā. Ja vien spējat – tas jādara nesteidzīgi. Tāpat jāizvairās no straujām un nervozām kustībām. Atcerieties: riesta laikā aļņu bullis katrā kustīgā tēlā saskata sāncensi vai mātīti, un, tā kā jūs neesat ne viens, ne otrs, labāk nemēģiniet izbaudīt uz savas ādas zvēra vilšanās izpausmes. •