Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 3 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Pa veco Eiropu ar divriteni

Māris Puķītis,
«Kas Jauns», speciāli «Vides Vēstīm»;
foto no Andra personīgā arhīva


Andris (43) aizvadītajā vasarā ar divriteni pa Eiropu nomina 6527 kilometru. Vācieši brīnījušies, kāpēc viņš brauc viens pats. «Bija vēl gribētāji, bet saprata, ka neturēs līdzi,» smej Andris, vēstīdams, kā tad riteņbraucējiem klājas Vecajā Eiropā.


Pirms došanās garajā ceļā Andris izmēģinājuma labad aizminās līdz Valmierai. Līdzi devās vēl divi interesenti, bet pēc finiša ar sāpošu pēcpusi un stīvām kājām sapratuši, ka no vēl garāka ceļojuma labāk atturēsies. Un tie bija tikai 100 kilometri! Turklāt Andris 2004. gadā cieta autoavārijā un kļuva par otrās grupas invalīdu. Un tomēr gadu vēlāk viņš spēja doties divu mēnešu veloceļojumā pa Vāciju, Austriju, Franciju, Šveici, Itāliju.

Peļņā par gidu vācu pensionāriem

Pirmajā reizē Andris divriteni iegādājās lielveikalā pie Vīnes par nieka 70 eiro, un nekas – aizbrauca veiksmīgi. Šoreiz ceļotājs deva priekšroku labam veikalam un nemaz ne lētam velosipēdam – par 800 latu. «Atšķirību ļoti jūt, nekādu problēmu,» uzsver Andris. Pirmo reizi riepa pārsprāga pēc 2000 kilometru. Smieklīgi, bet drīz vien pārplīsa arī jaunā riepa, un to nācās mainīt.

Ceļojums sākās 13. augustā, kad Andris izbrauca no Rīgas, izminās cauri Lietuvai, bet Poliju gan šķērsoja ar autostopiem. «Latvieši, kā vienmēr, neņem, kaut dod 50 eiro. Lietuvietis mani ar fūri līdz Potsdamai aizveda un, kad devu 15 eiro, pat nepaņēma,» stāsta ceļotājs. Atpakaļceļā tāpat, tikai šoreiz ukrainis par vešanu līdz Varšavai paņēmis desmit eiro.

Tālākais maršruts veda cauri Vācijai un Austrijai. Ja veicas, var pat mazliet nopelnīt. Andrim bija iespēja kļūt par vadoni kādai padzīvojušu vācu riteņbraucēju grupai – četriem tūristiem no Minhenes. Par pavadīšanu no Rēgensburgas līdz Pasau divās dienās viņi samaksāja 600 eiro. «Nebiju gids, neko viņiem nestāstīju, nerādīju, vajadzēja tikai pēc kartes nogādāt gala mērķī. Es jau tur biju braucis, atmiņā visi ceļi ir.» Par šo honorāru Andris nopirka fotoaparātu.

Policisti pieprasa lietot ķiveri

Ceļotājs atkal apciemoja pazīstamās vietas. Kādā kafejnīcā, iegriezies tikai uz alus kausu un saticis to pašu saimnieci, Andris tur «iestrēga» līdz diviem naktī. «Sanāca viss ciemats.» Jautrība sita augstu vilni. Citreiz degvielas uzpildes stacijas saimnieks nemaz neļāva Andrim nekur naktī braukt, bet izmitināja savās mājās un kārtīgi pacienāja ar alu.

Andris silti iesaka ievērot likumus – gan paša, gan savas drošības labad. Vīnē Andris samaksāja 15 eiro sodu par to, ka viņam nav ķiveres. To nopērkot, kopsumma sasniedza 31 eiro. Iebraucot Minhenē deviņos vakarā, policisti apturēja, palūdza pasi un piesprieda 20 eiro sodu – nedegot priekšējā luktura gaisma. Veikalā, visu vajadzīgo nopērkot, vajadzēja šķirties vēl no 25 eiro.

Atgriežoties mājās, pēc septiņiem kilometriem Lietuvā Andris iebrauca degvielas uzpildes stacijā, kur viņam par godu piebrauca arī policisti. Izrādās, šajā laikā valstī mainīts likums – velosipēdistam vajadzīga atstarojošā veste, arī dienas laikā. Bet šoreiz Andris tika cauri sveikā, paziņot, ka tieši tāpēc iebraucis benzīntankā. Veste maksāja vien 23 litus – aptuveni vienu latu. Toties Lietuvā, tāpat kā citviet Rietumeiropā, izbūvēti veloceliņi. «Kad pie mums tādi būs...» nopūšas Andris. Vairāk nekā pusotru mēnesi ilgais ceļojums viņam izmaksāja 850 eiro.

Ceļotāja padomi

Andris iesaka iegādāties «Vodafone» mobilo sarunu priekšapmaksas karti. Lai novērstu zādzības, veikalā jāuzrāda pase un pirkums jāreģistrē. Ja tālruni nozog, to nekavējoties bloķē. ««Vodafone» ir ļoti izdevīgs, es nopirku karti par 19 eiro – desmit par sarunām, deviņi par numuru. Pietika visam ceļam, pāri palika vēl trīsarpus eiro.»

Internets pieejams vidēji par diviem eiro par stundu.

Ēšanai pietiek ar lielveikalā nopirktu maizi, desu, kādu augli, dārzeni. •