Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Karjers pēc rekultivācijas. Labajā pusē redzami vīnogulāji...
Foto: Hanspeters Meijers, GLOBE projekta koordinators Šveicē.

Rolfs Cuberbīlers stāsta par grants ieguvi karjerā.
Foto: Lidija Peipiņa.

Ekoloģe rūpējas par sugu saglabāšanu karjerā.
Foto: Hanspeters Meijers, GLOBE projekta koordinators Šveicē.

Pieneņu pļava īstenībā ir rekultivētais karjers.
Foto: Hanspeters Meijers, GLOBE projekta koordinators Šveicē.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Par Atbildību


Nē, tā nav kļūda – vārds ‘atbildība’ virsrakstā šoreiz tiešām rakstāms ar lielo burtu. Vismaz man radās tāda sajūta pēc Huntvangenas (Šveice) grants karjerā pavadītās dienas. Neizklausās īpaši saistoši – grants karjerā, turklāt veselu dienu? Man arī tā sākumā šķita.


Aprīļa sākumā kopā ar Randenes pamatskolas direktori un vienlaikus ķīmijas, bioloģijas un dabaszinību skolotāju Lidiju Peipiņu devāmies uz GLOBE projekta semināru Šveicē, Bīlahā (Bülach).* Semināra ietvaros viena diena bija paredzēta, lai apskatītu Huntvangenas grants karjeru un iepazītos ar kompānijas «Holcim» (http://www.holcim.com) darbību. Hmm! – atbildīga attieksme pret vidi un grants karjeri... Sākumā mana reakcija bija ļoti skeptiska, jo grants karjeros līdz šim redzētais to pavisam neļāva savietot! Tad iedomājos, ka droši vien mums tur rādīs vides problēmas, ko rada grants ieguve, vai arī – ka Šveicē, kā jau kārtīgā Eiropas valstī, skolotāji no visas Eiropas citur nekur nevar tā vienkārši aizbraukt un parakt augsni....

Ierodoties grants karjerā, mūs sagaidīja Rolfs Cuberbīlers (Rolf Zuberbühler), šā karjera direktors. Tika izdalīts drošības ekipējums – spilgtas vestes, ķiveres un aizsargbrilles –, un ekskursija sākās. Pirmais iespaids – tiešām grandiozs, jo karjers ir vienkārši miiiilzīgs! Tā dziļums – 30 metri. Izrādās, karjers šajā vietā ir jau kopš 1962. gada, un visu šo laiku kompānija «Holcim» to intensīvi izstrādā. Grants slāņa biezums šeit ir 80 m (!), bet, tā kā gruntsūdeņi sākas jau 40 m dziļumā, izstrādāt var tikai 30 m, jo 10 m jāatstāj par buferslāni, lai nejauši nepiesārņotu gruntsūdeņus. No viena gala tiek skalota grants, otra puse pamazām tiek aizpildīta. Nez, ar ko var piepildīt tik milzīgu krāteri? Izrādās, ka karjera pildīšanai nepieciešamo materiālu ved dažādas celtniecības firmas no tuvākiem un tālākiem būvobjektiem, kurām kaut kur jāizvieto izraktā zeme. Katra atvestā krava tiek precīzi dokumentēta – to nosver, piefiksē atvešanas laiku un datumu, firmu, mašīnu un šofera vārdu, ierāda vietu karjerā, kur to izbērt (šo vietu precīzi atzīmējot kartē), bet pirms tam jāatber neliela kaudzīte, ko speciāli marķē un no kuras ņem paraugus kvalitātes noteikšanai divās neatkarīgās laboratorijās. Ja negatīvas atbildes saņemtas no abām laboratorijām, viss kārtībā, bet, ja viena vai abas laboratorijas uzrāda piesārņojošu vielu klātbūtni, analīzes tiek veiktas vēlreiz, – pozitīvas atbildes gadījumā firmai, kas šo materiālu atvedusi, uz sava rēķina ir jāizvāc atvestā krava no karjera. Katru kravu var viegli atrast, pateicoties rūpīgajai un pat pedantiskajai dokumentācijai. Lieki piebilst, ka šāds «prieks» – kravas izrakšana un izvešana – nemaksā lēti, tāpēc firmas, kas sadarbojas ar karjeru, neriskē vest piesārņotu zemi. Uz mūsu jautājumu, vai šādas nekvalitatīvas kravas gadās bieži, karjera direktors Rolfs Cuberbīlers atbildēja, ka tāds gadījums ir bijis vienu reizi. Ar šādu pedantisku kontroli «Holcim» kompānija ir panākusi, ka viņu rekultivētajos karjeros nenonāk ne mazākais vides piesārņotājs.

Karjerā strādā arī ekologs. Šveices valdība prasa veikt sīku sugu uzskaiti katrā plānotā karjera vietā, un, ja tiek atrasta kāda aizsargājama augu vai dzīvnieku suga, izstrādātājiem jānodrošina šīs sugas saglabāšana. Ekologs tad ir tas, kurš rūpējas, lai neviena suga nepazustu, izstrādā un saskaņo sugu aizsardzības plānu un regulāri veic uzskaites. Ja atrasta kāda īpaši aizsargājama suga, veicot grants izstrādi, tiek atstātas neskartas saliņas. Paradoksāli, ka daudzām aizsargājamām putnu sugām (piemēram, čurkstēm līdzīgiem putniem) patīk tieši šāda vide. Tie labprāt apmetas karjeru teritorijā, būvējot alas kraujās, sugu daudzveidību karjera teritorijā pat palielinot!

Tālāk devāmies uz rekultivēto karjera daļu, un te mūs sagaidīja vislielākais pārsteigums – pilnīgi dabiska, upes ielejai līdzīga ainava. Karjera nogāze šeit apaugusi ar zāli un krūmiem, un vienā vietā iekopts pat vīna dārzs! Ieleja veidota apzināti (agrāk teritorija bijusi līdzena), lai vajadzētu pēc iespējas mazāk pildāmā materiāla. Rolfs Cuberbīlers pastāsta, kā notiek pēdējais rekultivācijas posms: pirms karjera rakšanas (šajā vietā – pirms vairāk nekā 40 gadiem) vienā kaudzē tikusi sastumta auglīgā virsējā kārta, tad otrā kaudzē – mazāk auglīgais apakšējais slānis, un zeme glabāta visus šos gadus. Kad karjers piepildīts, auglīgās augsnes slānis tiek atjaunots. Vispirms izlīdzina apakšējo slāni tieši tādā pašā biezumā, kā iepriekš, pēc tam pa virsu izlīdzina auglīgo slāni. Tad iesēj zāli. Sākumā to ļoti uzmanīgi pļauj tikai ar vieglu lauksaimniecības tehniku, lai nesablīvētu augsni. Pēc 3-5 gadiem jau var veikt normālu lauksaimniecisku darbību, un zeme tiek pārdota zemniekiem. Sēžot terasē un lūkojoties uz vīna dārziem pretējā nogāzē, negribējās ticēt, ka vēl pavisam nesen te bijusi tāda pati Mēness ainava kā gabaliņu tālāk. Ekskursijas noslēgumā, «Holcim» omulīgajā birojā malkojot vīnu no vietējā vīnadārza ražas, radās daudzi jautājumi par atbildību un to, kāpēc pie mums Latvijā pēc karjeru izstrādes paliek vien postaža, labākajā gadījumā dīķis vai mototrase.... Klātesošie Šveices kolēģi gan atzīst, ka ne vienmēr un visur viss esot tik skaisti un ka ne visas kompānijas darbojas tāpat kā «Holcim», esot arī sliktāki piemēri. Man gribas ticēt, ka kādreiz nākotnē arī mēs varēsim pavadīt jauku dienu grantskarjerā Latvijā un būs firmas, kas leposies ar to, ka strādā atbildīgi un sakopj Latvijas ainavu!

Uzziņai: kompānija «Holcim» ir pasaulē vadošais uzņēmums cementa, grants un šķembu ražošanā. Tā darbojas 70 valstīs un nodarbina gandrīz 90 tūkstošus darbinieku. Ceturto gadu pēc kārtas kompānija ir atzīta par līderi pēc Dow Jones ilgtspējības indeksa un par ilgtspējīgāko kompāniju būvmateriālu nozarē.

 

Inese Liepiņa
* GLOBE projekta koordinatore Latvijā

Jau desmito gadu Latvija ir viena no starptautiskā GLOBE projekta (Global Learning and Observations to Benefit the Environment – Vispasaules novērojumi vides kvalitātei) dalībvalstīm. Katru gadu notiek konference koordinatoriem un apmācības seminārs kādā no programmas dalībvalstīm. •