Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Foto: Verners Veržiblovskis.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015. gadam

Laura Siliņa
sadarbībā ar Vides ministriju

 

Viens no mūsu valdības šovasar paveiktajiem darbiem – ir akceptētas Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015. gadam. Vides politikas virsmērķis ir veidot pamatu vides kvalitātes saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai, vienlaikus ierobežojot kaitīgo vides faktoru ietekmi uz cilvēka veselību. Darbs pie šā vidēja termiņa politikas plānošanas dokumenta, kurā atspoguļota esošā situācija valstī, formulēti vides politikas mērķi, risināmās problēmas, politikas pamatprincipi un politikas rezultāti, kā arī rīcības virzieni politikas mērķu sasniegšanai, tika sākts jau 2007. gada nogalē, veicot Nacionālā vides politikas plāna 2004.-2008. gadam īstenošanas efektivitātes izvērtējumu. Pamatnostādņu projekta sagatavošanas laikā portālā http://www.politika.lv notika diskusijas par problemātiskajiem jautājumiem. Pamatnostādņu tematiskās sadaļas veidoja ministrijas atbildīgo departamentu eksperti. Atzinīgi novērtēti nevalstisko vides organizāciju, jo īpaši Vides konsultatīvās padomes, kā arī izglītības un zinātnes institūciju izteiktie komentāri.

Pamatnostādnes sastāv no piecām tematiskām sadaļām – gaiss, ūdens, zeme, daba, klimats –, un tajās noteikti visaptveroši apakšmērķi. Sadaļās identificētas galvenās aktuālās vides problēmas un to iespējamie risinājumi. Piemēram, Latvijas lielākajās pilsētās ir pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi, lielāko gaisa piesārņojumu rada transports. Iekšējos ūdeņos, it īpaši Rīgas līča dienvidu daļā, risku rada eitrofikācija, novērojama arī lauksaimniecības ietekme uz ūdens kvalitāti. Ekonomiskās krīzes apstākļos problēmu rada otrreizējo izejvielu izmantošana; ņemot vērā būtisko cenu un pieprasījuma kritumu, problemātiska ir atkritumu pārstrādes mērķu sasniegšana. Norādīts arī, ka citu nozaru plānošanas dokumentos nepietiekami atspoguļoti dažādi vides faktori, piemēram, gaisa kvalitāte un troksnis, ģeoloģiskie riski, plūdu riski, rūpniecisko avāriju risku novēršanas pasākumi. Sabiedrībā vērojams izpratnes trūkums par saimnieciskās darbības veida un paņēmienu saistību ar dabas vērtību ilglaicīgu pastāvēšanu. Trūkst ilgtermiņa, sistemātisku zinātnisko pētījumu par iespējamo klimata pārmaiņu ietekmi uz vidi, klimata pārmaiņu radītiem riskiem, klimata ietekmes samazināšanas pasākumu ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī nav izstrādāti ekonomiskie un sociālie piemērošanās pasākumi un programma to īstenošanai. Piedāvātie risinājumi iesaka veikt plānveida sabiedrības izglītošanu un informēšanu, veicināt sabiedrības līdzdalību vides aizsardzības pasākumu plānošanā un ieviešanā, kā arī veicināt valsts institūciju un privāto uzņēmēju sadarbību, vides aizsardzības institūciju rīcībspējas paaugstināšanu, veicināt vides jautājumu integrēšanu un aktualizēšanu citu nozaru politikā.

Pamatnostādnēs uzsvars likts uz šā brīža pamatuzdevumu – nodrošināt esošās vides kvalitātes nepasliktināšanos, jo finanšu un cilvēkresursi tiek ievērojami samazināti. Lai īstenotu Vides politikas pamatnostādnēs ietvertos pasākumus un uzdevumus, plānots izmantot gan valsts budžeta finansējumu, gan piesaistīt ES finanšu līdzekļus un privāto kapitālu. Vides politikas pamatnostādnēs ņemts vērā arī tas, ka ekonomiskās krīzes apstākļos tuvākajos gados būs nepietiekams finansējuma apjoms, līdz ar to būs iespējams īstenot tikai prioritārākos uzdevumus. Vienlaikus tiek izdarīts pieņēmums, ka aptvertā perioda beigu posmā finansiālā situācija valstī uzlabosies. •