Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
Foto: Anete Legzdiņa
Foto: Anete Legzdiņa
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 2 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

 

Zaļi domājoši ļaudis bieži vien stundām ilgi prāto, kā pārliecināt arī citus par to, ka vides aizsardzība nav tikai dažu dīvaiņu iegriba, bet tik tiešām svarīga lieta. Jo vieni paši, bez sabiedrības atbalsta, mēs neko daudz panākt nevaram. Ar šādu domu pirms 12 gadiem sākām izdot žurnālu «Vides Vēstis». Un tomēr – uzrunāt var tikai tos, kuri vēlas būt uzrunāti, respektīvi, tos, kuriem jau ir radusies interese par vides aizsardzību. Bet kā aizsniegt pārējo, vēl nezaļo cilvēku sirdis un prātus? Tas laikam ir gan vienkārši, gan sarežģīti vienlaikus – neturot sveci zem pūra, stāstot, uzrunājot, pārliecinot, arī – pašiem neesot vienaldzīgiem pret pāridarījumiem videi. Iedomājieties, ja katrs no mums – «Vides Vēstu» lasītājiem – pārliecinātu vēl 10 cilvēkus, piemēram, lietot videi draudzīgu veļas pulveri, tad mēs būtu jau 10% Latvijas iedzīvotāju, kas tā dara! Un, ja katrs no viņiem pārliecinātu vēl 10 citus, tad jau lieta būtu darīta. Tas, protams, tā mazliet utopiski, bet, no otras puses, cik tad ilgi mēs stāvēsim jūras krastā, bezpalīdzīgi plātot rokas par piesārņoto ūdeni?! Ja mūsu un citu valstu valdība varētu šo problēmu atrisināt, jau sen tas būtu izdarīts. Bet nevar un nevarēs, un nekāda nauda tur arī nelīdzēs, ja visa sabiedrība neiesaistīsies. Lietām ir dīvaina tieksme notikt tad, kad tās ir nobriedušas notikt, nevis finansētas, kā varbūt dažs domā. Savukārt nobriešana vispirms ir atkarīga no mūsu apziņas un vēlēšanās pašiem iesaistīties. Zaļajai apziņa sabiedrībā jāsasniedz kritiskā robeža, pēc kuras lietas var sākt notikt.

Viens no būtiskākajiem un, iespējams, nākotnē izšķirošajiem resursiem sabiedrības zaļās apziņas veidošanā ir skolēni. Izglītības sistēma Latvijā paredz integrēt ilgtspējīgas attīstības jautājumus mācību saturā, nevis pasniegt tos kā atsevišķu priekšmetu. Tomēr šī integrācija minimālajā līmenī prasa vismaz to, lai paši skolotāji būtu zaļi domājoši. Un nevis viens vien skolā, bet visi! Grūti iedomāties, kā Izglītības un zinātnes ministrija to panāks, bet mēs noteikti vēlam tai sekmes. Savukārt jau tagad zaļi domājošie skolotāji sen iesaista savus skolēnus dažādos vides projektos un daudzus gadus kopā ar visu savu skolu piedalās arī Ekoskolu programmā, kuru koordinē Vides izglītības fonds.

Jūnija vidū Liepājā notika Starptautiskā Vides izglītības fonda (Foundation for Environmental Education) Ģenerālā Asambleja. Patlaban fonds darbojas vairāk nekā 60 pasaules valstīs, Ekoskolu programmā vien iesaistot 30 tūkstošus skolu, kurās strādā 400 tūkstoši skolotāju un mācās seši miljoni bērnu. Pateicoties Latvijas Vides aizsardzības fonda, pašvaldību un citu sponsoru atbalstam, Vides izglītības fonds jau 10 gadu sekmīgi darbojas arī Latvijā, iedzīvinot ilgtspējīgas attīstības idejas ne tikai skolās, bet arī viesnīcās, pludmalēs, jahtu ostās un visur, kur ir atsaucīgi, zaļi domājoši sadarbības partneri.

Sirsnīgi sveicieni Vides izglītības fondam arī no žurnāla «Vides Vēstis» redakcijas, atzīmējot 10 darba gadus ar tik nozīmīga foruma organizēšanu Latvijā! Esam lepni arī par mūsu žurnāla galvenās redaktores Anitras Toomas izcīnīto 1. vietu konkursā «Labākais vides žurnālists» un Elmāra Barkāna izcīnīto 3. vietu par publikācijām mūsu žurnālā!

 

Ģirts Strazdiņš