Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
Foto: Anete Legzdiņa
Foto: Anete Legzdiņa
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

 

Šis ir «Vides Vēstu» 120. numurs, un, tā kā katru gadu izdodam desmit žurnālu, tā ir zīme, ka mums ir gadu mija! Divpadsmit gadu nostrādāts, kāds būs trīspadsmitais? Vai krīzes laika taupības plāni neaizslaucīs vēstures mēslainē arī vides žurnālistiku, jo visus medijus, kas regulāri raksta, runā, rāda un māca, kā dzīvot sadarbībā, nevis cīņā ar planētu, finansiāli stiprina kāds fonds, un visbiežāk tas ir Latvijas Vides aizsardzības fonds. Es nepazīstu nevienu, kas pēdējā laikā nebūtu iegrimis pārdomās, kā dzīvot tālāk. Par to runājam gan ar kolēģiem žurnālā un radio, gan ar dabas pētniekiem un skolotājiem. Par to domājam vienatnē. Cik tālu varam samazināt izdevumus ikdienas vajadzībām? Tiem, kuri visu mūžu – lai arī cik liela alga bijusi – dzīvojuši ar principu, ka viszaļākais pirkums ir tas, ko nenopērkam, būs vieglāk. Bet neesam taču putniņi, kas ne sējuši, ne aruši, bet tomēr vienmēr paēduši. Un vai daudzi arī gribētu brīvprātīgi ļauties brīvā putniņa dzīvei? Kad vaicāju Ingmāram Līdakam, vai zooloģiskā dārza dzīvnieki ir laimīgi nebrīvē, viņš atbildēja, ka, ja ļautu izvēlēties, viņi, visticamāk, izvēlētos zināmo nelaimi nekā nezināmo laimi. Ar mums jau ir līdzīgi, vai ne?

Cilvēki atkal pievēršas dārzkopībai un tagad vairāk pērk dārzeņu sēklas, nevis viengadīgās importa puķes. Paša izaudzētais jau vienmēr ir vērtīgāks... Ceru, ka tu pa šiem gadiem neesi pazaudējis zaļo īkšķīšu spēku un raža izskatīsies tikpat lekna kā bildē uz sēklu paciņas.

Atkal un atkal vēlos tevi iedvesmot pastiept vien roku, jo Daba daudz ko mums ir jau sagatavojusi, vien brīnās, kāpēc cilvēks skrien šīm dāvanām garām pa taisno uz lielveikalu? Gaiļbikši, pienenes, gārsas, nātres, kosu sulīgie dzinumi tā vien gaida, lai tu tos apēstu un uzņemtu Zemes vareno spēku. Zaļie tirdziņi aug kā sēnes pēc lietus. Diez kāpēc tikai krīze sasparoja amatpersonas atvieglot tirgošanās noteikumus un ļaut, lai pircējs ar zemnieku satiekas bez starpniekiem? Ar prieku saņemu ziņas, ka arī citi aizdomājušies, kā dot pašam nevajadzīgām lietām otro dzīvi, – nu Rīgas centrā, Berga Bazārā, atvērts pirmais labdarības veikals «Otra elpa», kur var atdot vēl labas drēbes, apavus, rotaļlietas, sadzīves preces, visi ienākumi tiks ieguldīti labdarības projektos.

Nesen runājos ar draugu, kam dzīve sagājusi grīstē un viss tā kā būtu jāveido no jauna, tikai bail... Un viņš vaicāja, kāda ir mana dzīves jēga? Pakasīju aiz auss un bez liekuļošanas atbildēju: ja pasaule manas rosības dēļ nekļūst labāka, tad nav vērts tērēt resursus tikai ķermeņa uzturēšanai. Iedomājies, cik enerģijas un ūdens jāizlieto, lai izaudzētu man nepieciešamo pārtiku, cik daudz visa kā vajag, lai saražotu drēbes, apavus, datoru, papīru un veselu lērumu sīkumu, kas man ikdienā nepieciešami!

Ja, to visu apzinoties, cilvēks domā vien par savām ērtībām – lai paēdis, lai siltumā, lai ērti –, tad... To tomēr vajadzētu kaut kā atstrādāt, nevis tikai tērēt.

Ar tādām domām eju pretī vasaras saulgriežiem. Satiksimies augstajā kalnā ar zāļu klēpi rokās!

 

Anitra