Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 2 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Grāmatu apskats

«Mani dzīvnieki»

Vladimirs Durovs
«Nordik»; 2005

Lai gan grāmata izdota pirms vairākiem gadiem, noteikti iesaku to izlasīt visiem, kas mēģina saprasties ar dzīvniekiem un tos pat dresēt. Slavenais zvēru dresētājs un cirka mākslinieks Vladimirs Durovs (1863-1934) neslēpj, ka strādā ar psiholoģiskām metodēm un nosoda dzīvnieku slānīšanu. Viņš izmanto dzīvnieka prātu un saprašanu, kas mudina to uz aktīvu, gaišu radīšanu, kas virza dzīvi pa attīstības ceļu. Radīšanu kavē ciešanas, jo sāpes notrulina prātu un mazina darbaprieku. Radīšanu veicina prieks. V. Durova audzēkņi pēc katra uzdevuma veikšanas saņem kādu gardumu, uzslavu un laipnus glāstus, tāpēc jūtas jautri un brīvi. Mākslinieks neslēpj, ka daudz panācis ar hipnozes palīdzību, tā viņš domās pasaka priekšā sunim, cik reizes jārej, lai apliecinātu, ka divreiz divi ir četri, ka jāaiziet pie galda un jāatnes grāmata. V. Durovs dresējis ne vien suņus, bet arī cūku, kraukli, žurku, lapsu, jūras lauvu, ziloni un šimpanzi. Aizraujoša lasāmviela, labi joki, jo autors taču bijis arī slavens klauns.

 
 

«Pavasara ziedi»

Maruta Kusiņa
«Zvaigzne ABC»; 2009

Tā kā pavasarī gan skolēniem, gan studentiem parasti jāvāc herbārijs, šī grāmata lieliski noderēs ne tikai tam, lai palīdzētu saprastu, kā augu sauc, bet arī pastāstīs dažādus interesantus faktus un pielietojuma veidus. Nelielajā grāmatiņā ir vairāk nekā 60 savvaļas ziedu fotogrāfiju. Augi sakārtoti uzziedēšanas secībā, tāpēc pirmie ir alkšņi un lazdas, tad māllēpes, drojenītes un radzenes, vītoli un kārkli, pakrēslītes un bezslavītes, bet pēc zilajām vizbulītēm ziedēšanas lielajam priekam spunde ir vaļā.

Izrādās, ka dārzos audzējamie puķu zirņi cēlušies no smaržīgās dedestiņas, kura savvaļā aug Vidusjūras reģionā. Pie mums maija sākumā uzzied tās radiniece pavasara dedestiņa. Skaistas ir bezlapes un brūnkātes – īpatnēji bezhlorofila augi. Bezlapes parazitē uz lazdu un alkšņu saknēm, bet brūnkātes – uz dažādu lakstaugu saknēm. Tie ir reti un aizsargājami augi, diez vai daudzi šos ziedus būs redzējuši, bet zināt, ka kaut kas tāds mūsu zemē aug, ir vērts.

 
 

«Dzīve bez zālēm»

Jurijs Vilunas
«Jumava»; 2009

Grāmatas autors ierosina cilvēkam atgriezties pie Dabas likumiem un pārstāt lietot zāles. Visas slimības varot uzvarēt ar unikālu metodi – elsojošo elpošanu. Ierosmi šai atveseļošanās metodei grāmatas autors guvis, kad pusmūžā smagi saslimis, bet ārstu izrakstītie medikamenti nav līdzējuši. Pateicoties elsojošās elpošanas metodei, slimības tika uzvarētas mēneša laikā.

Grāmata sadalīta divās daļās. Pirmajā daļā apskatīti pareizas elpošanas un masāžas paņēmieni, ēšanas ieteikumi, kā arī aprakstīta elsojošās elpošanas metode, otrajā daļā autors pievēršas konkrētu slimību ārstēšanai ar šo unikālo metodi. Piemēram: vai var uzvarēt cukura diabētu mēneša laikā?

 
 

Dokumentālā filma «Laika jautājums», DVD

«Mistrus Media»; 2008

Filmas «Laika jautājums» idejas autors ir Gints Grūbe; tās tapšanu atbalstīja Valsts prezidenta kanceleja, «Latvijas valsts meži» un Latvijas Zaļais punkts. Filmas mērķis ir fiksēt un analizēt globālās sasilšanas draudus Latvijā, analizēt cēloņus, iezīmēt iespējamos risinājumus globālās sasilšanas un tās izraisīto seku likvidēšanai. Filmai ir plašs ekspertu – Latvijas vadošo ģeogrāfijas, bioloģijas, hidroloģijas, ekoloģijas speciālistu, kā arī sabiedrisko darbinieku – loks. Filma ir ļoti līdzīga amerikāņu «11. stundai», tikai Leonardo di Kaprio vietā glītais Edijs Bošs, ārzemju zinātnieku runājošo galvu vietā – mūsējie. Man aizdomāties lika fakts, ka mūsdienu cilvēks vienā dienā patērē tikpat daudz enerģijas, cik viņa sencis pirms 1000 gadu visas dzīves laikā. Ka tikai nenākas pie senā patēriņa līmeņa atgriezties, ja vien nespēsim laikus mainīt dzīves ieradumus...

Nesen filmu varēja noskatīties LTV 1. programmā. Pateicoties AS «Latvijas valsts meži» dāsnumam, turpmāk katru mēnesi filmu DVD ierakstā saņems viens «Vides Vēstu» lasītājs – tas, kura atsūtītā dabas fotogrāfija atvērumā «Tver mirkli» tiks atzīta par vislabāko!

 
 

«Ūdenstūristu ceļveži»
«Pa Ogres upi»; 2004
«Mergupe. Suda. Lielā Jugla. Rīgas ūdensceļi»; 2007

Guntars Patmalnieks
«Vizuālais elements»

Man jau likās, ka Guntara Patmalnieka ar sirds asinīm rakstītie ceļveži kļuvuši par bibliogrāfisku retumu, bet izrādās, ka ne, mazo izdevniecību, kāds ir «Vizuālais elements», grāmatas tirgotāji vienkārši ignorē. Limbažu rajona grāmatu svētkos ar prieku uzzināju, ka šos ceļvežus un citas labas grāmatas joprojām par smiekla naudu var iegādāties, atliek tikai sarunāt (tālr. 29130598; e-pasts v.elements@apollo.lv).

Kad grasīšos laisties ceļojumā pa kādu no aprakstītajām ūdenstilpēm, abus ceļvežus noteikti izlasīšu uzmanīgāk. Tagad acis pamieloju pie ieteikumiem, kā gatavoties ceļojumam ar laivu.

Laivu piepildīt ar putuplasta stutēm, atstājot vietu tikai mantām un kājām. Tādējādi apgāzusies laiva ilgi noturēsies virs ūdens. Neņemt līdzi nažus ar asiem galiem, jo tas ir vienkāršākais veids, kā gumijas laivu pārdurt.

Būdams īstens zaļais, autors vairākas lappuses velta videi draudzīgai uzvedībai un stāsta, kā ceļojumā dodas minimālists: ēd un dzer no puslitra metāla krūzes, par katlu izmanto pieclitrīgu skārda bundžu, produktus pērk no zemniekiem upes malā, dibenu slauka ar avīzi, kurā pirms tam bija ietītas vajadzīgas lietas utt. Turklāt pret dabu godīgs tūrists visus atkritumus savāc vienā maisā un pats aizved uz tuvāko atkritumu konteineru.

Laivojot šo ceļvedi Guntars gan iesaka atstāt mājās, lai nepaliktu pāri slapja nelaimes čupiņa. Vajadzīgās lappuses vajagot nokopēt un sabāzt plastmasas kabatiņās. Tagad saprotu, kāpēc grāmatām tik dīvains formāts – A4.

 
 

«Gadskārtu ēdieni»

«Zvaigzne ABC»; 2009

Mūsdienīgiem vēderiem domāta grāmata. Kaut godprātīgi atspoguļotas dažādu gadskārtu senās ieražas, mani izbrīna daža laba recepte, ko ar veselīgumu un seno dzīves ziņu nekādi nevar sasaistīt, piemēram, zivju pirkstiņi remulādes mērcē, ko ieteikts pagatavot, svinot Ūsiņus jeb Jurģus. Un turpat blakus – īstens pieguļas ēdiens pentaks, raugeņa, svīdenis un pūdelis.

Vasaras saulgriežu laikā grāmatas sakārtotāja Inese Pelūde piedāvā sešas dažādu sieru receptes, alū sautētas zivis, kā arī dažādas marinādes, par kuru sastāvdaļām senlatvieši pat nenojauta. Priecē optimistiskā ideja Jāņu pīrāgus pildīt ar svaigām baravikām.

Grāmata būs labs papildinājums jūsu pavārgrāmatu kolekcijai.

 
 

«Neatklātie dabas un zinātnes noslēpumi»

Džons Malons
«Avots»; 2009

Nupat izdotajā grāmatā var atrast dažādas atbildes uz to, kā radās Visums un dzīvība uz Zemes, te analizēti cēloņi, kādi apstākļi planētas vēsturē piecas reizes izraisījuši masveida izmiršanu, kādi – periodiskos leduslaikmetus, kā notiek putnu migrācija, vairākas nodaļas veltītas kvantu un Visuma teorijai.

Ieskatīsimies nodaļā par putnu migrāciju. Izrādās, ka Aristotelis 4.gs.p.m.ē. paudis dažus aplamus pieņēmumus, ko neapšaubīja līdz pat 16. gadsimtam: viņš uzskatīja, ka putni migrācijas laikā maina sugu, piemēram, sarkanrīklītes pārvēršas par erickiņiem. Taču šie samērā līdzīgie putniņi tikai mainījās vietām: kad sarkanrīklīte vasaru pavadīja Ziemeļeiropā, pa Grieķijas krūmiņiem lēkāja erickiņi, kad sarkanrīklītes atgriezās Grieķijā, lai pārziemotu, erickiņi aizdevās uz Āfriku. Tā no maldiem līdz patiesībai ornitologi laužas līdz pat mūsu dienām, tāpēc es nemaz vairs nebrīnos par dabas pētniekiem, kas nedēļām sēž slēpnī pie maitas, lai nolasītu no tālienes atlidojuša ērgļa gredzenu un dotu savu artavu neizzinātās pasaules atklāšanai. •

 
 

Grāmatas lasīja Anitra Tooma.