Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 2 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Īstais laiks ēku siltināšanai

Indra Auziņa


Ēku siltināšana no teorētiskas nepieciešamības ir kļuvusi praktiski iespējama. Turpmāk no Eiropas līdzekļiem šim mērķim Latvijā piešķirti 14 miljoni, no valsts – 2 miljoni latu. Namu siltināšanas projektu pieteikumus var iesniegt jau no 14. aprīļa, taču – ar nosacījumu, ka iedzīvotājiem jāapvienojas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībās.


Rīgas Domes priekšsēdētājs Jānis Birks aprīlī, atklājot starptautisko konferenci «Eiropas Savienības enerģētikas politika – pašvaldību loma, uzdevumi un atbildība tās ieviešanā», uzsvēra pašvaldību iespējas enerģētikas problēmu risināšanā. «Pilsētu pašvaldības var vislabāk sasniegt katru iedzīvotāju, katru uzņēmēju un ietekmēt katru iestādi, lai varētu sniegt informāciju un atbalstu paradumu maiņai, mazākai energoresursu patērēšanai, atjaunojamo resursu izmantošanas palielināšanai un labās pieredzes izplatīšanai.» Citiem vārdiem sakot, Rīga ir pievienojusies Eiropas pilsētu mēru paktam. Ko tas nozīmē? Vispirms jau – apņemšanos līdz 2020. gadam par 20% samazināt kaitīgās oglekļa dioksīda gāzes, kas rodas ēku apsildīšanas rezultātā. Tātad Rīgas vadība vismaz vārdos uzsver, ka to uztrauc energoefektivitātes jautājumi. Svarīgākais nosacījums, lai iekļautos pakta nosacījumos, būs ēku siltināšana. Šis pasākums samazina enerģijas patēriņu un kaitīgos izmešus, uzlabo vidi un, saprotams, prasa lielus finanšu ieguldījumus. Taču eksperti norāda, ka tas ir ilgtermiņa ieguldījums. Iedzīvotāji par siltumenerģiju un nama siltināšanai ņemto kredītu maksātu 20 gadu, toties maksa par siltumu kļūtu mazāka – pat uz pusi. Kopumā ieguvums tikai Rīgā vien būtu aptuveni viens miljons latu, jo šādās ēkās elektroenerģijas patēriņš būs krietni mazāks. Un šīs izmaksas, kā zināms, nav stingri fiksētas, bet lielākoties pieaug.

Trešdaļa daudzdzīvokļu ēku – Rīgā

Saskaņā ar Rīgas enerģētikas aģentūras datiem par 2006. gadu Latvijā ir 342 926 dzīvojamās ēkas, no tām 38 933 ir daudzdzīvokļu mājas. Rīgā kopējais māju skaits ir 28 154, no tām 11 905 ir daudzdzīvokļu mājas. Dzīvojamais fonds Rīgā ir 30% no visa Latvijas dzīvojamā fonda.

Analizējot ēku sadalījumu pēc celšanas gada, dzīvojamā fonda vislielākā daļa ir ēkas, kas celtas no 1946. līdz 1990. gadam un kurām raksturīga zema siltuma noturība. Paskatoties komunālo maksājumu rēķinos, rīdziniekiem paveras neiepriecinoši skaitļi. Tāpēc tieši šīm mājām vajadzētu būt pirmajām rindā uz kompleksu siltināšanu, jo tikai tādā veidā būs iespējams panākt vislielāko siltumenerģijas patēriņa samazinājumu.

Kompleksa atjaunošana

Ko nozīmē ēkas kompleksa atjaunošana, tajā skaitā siltināšanas un energotaupīšanas pasākumi? Vispirms jau koplietošanas telpu sakārtošana: logu nomaiņa un blīvēšana, sildķermeņu nomaiņa, mājas ārējo sienu un citu norobežojošo konstrukciju (jumti, pagrabi utt.) siltināšana, karstā ūdens un apkures sistēmas sadales vadu un stāvvadu renovācija un siltināšana, kā arī siltumtrašu saīsināšana, apkures sistēmas modernizēšana, mājas ārējo durvju remonts vai nomaiņa u.c. Ja to visu izdara, siltumenerģijas patēriņu var samazināt pat par 40-60%.

Kā noskaidrot, kāds ir mājas nelietderīgais siltuma patēriņš un kas jādara tās iedzīvotājiem? Nepieciešams energoaudits. Līdz 2008. gadam reglamentējošo dokumentu trūkuma dēļ energoauditus organizēja Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra. 2008. gadā pirmo reizi Latvijā energoauditu konkursu organizēšanu ir uzsākusi arī Rīgas Dome, ko tās uzdevumā veic Rīgas enerģētikas aģentūra.

Lai nodrošinātu energoauditu veikšanu dzīvojamām mājām, jārīko divi konkursi:

  • dzīvojamo māju atlase energoauditu veikšanai;
  • energoauditoru firmu piesaiste energoauditu veikšanai dzīvojamo māju atlasē izvēlētajām mājām.

Lai to izdarītu, vismaz 51% ēkas dzīvokļu īpašnieku jāpauž atbalsts ēkas atjaunošanai. Ieteicams izveidot dzīvokļu īpašnieku sabiedrību, kura būtu tiesīga pasūtīt nama renovācijas projektu un ņemt ilgtermiņa kredītu bankā. Lai to iegūtu, nav nepieciešams ieķīlāt īpašumu (dzīvokli, mājas daļu, zemi) vai iesniegt galvojumu. Ir nepieciešams dokumentārs apliecinājums tam, ka 51-75% (atšķirīgas banku prasības) no dzīvokļu īpašniekiem dzīvojamā mājā piekrīt mājas renovācijai, to apstiprinot ar savu parakstu. Līgumu slēdz banka ar mājas īpašnieku – dzīvokļu īpašnieku biedrību. Kredīta atmaksa kā atsevišķa pozīcija tiek iekļauta katra dzīvokļa komunālajā rēķinā. Der zināt, ka bankas kredīts būs nepieciešams arī tad, ja renovācijas finansēšanai daļu no izmaksām dotācijas veidā segs valsts, pašvaldības, Eiropas struktūrfondu vai citas atbalsta programmas. Ēkai dotāciju veidā var piesaistīt līdzekļus tikai no vienas atbalsta programmas.

Baida kredītu jūgs

Dzīvokļu īpašniekiem jārēķinās arī ar problēmām, piemēram, ja mājas iedzīvotājiem ir parādi par apsaimniekošanu vai komunālajiem pakalpojumiem, kāds ir siltumenerģijas daudzums uz vienu kopējās apkurināmās platības kvadrātmetru, kā arī – vai dzīvokļu īpašnieki ir gatavi ieguldīt arī savus līdzekļus mājas renovācijā. Tiesa, energoauditors Valdis Zaķis norāda, ka šogad pieņemto jauno standartu izmantošana var radīt problēmas iedzīvotājiem. Pirmkārt, tāpēc, ka jāpārskata visa līdz šim lietotā aprēķinu metodika. Tie, kuri energoefektivitātes un ēkas renovācijas projektu pasūtināja iepriekš, nu ir zaudētāju lomā. Otrkārt, auditoram tagad jāvērtē tikai ietaupījums saistībā ar enerģiju, bet ne tas, cik visi renovācijas pasākumi maksās un kad atmaksāsies. «Tas būs uz būvnieka pleciem. Bet efektivitāte jārēķina neatkarīgam vērtētājam, jo, piemēram, man nav iemesla noteikt nesamērīgi dārgas izmaksas. Kurš tagad izskaidros iedzīvotājam, vai projekts ir izdevīgs? Kurš atbildēs, ja šis process apstāsies? Būvnieks? Nokaus to programmu. Būs maza atsaucība. Cilvēkiem tagad ir interese par energoefektivitāti, bet viņi nespēs samaksāt,» prognozē V. Zaķis. Viņš vērtē, ka elektroenerģijas izmaksas salīdzinoši īsā laikā palielinājušās divas reizes un katru gadu tikai pieaug. Ja nama atjaunošanā, tajā skaitā siltināšanā, ieguldītās investīcijas līdz šim atmaksājušās 20 gadu laikā, tagad tas varētu būt krietni ilgāks periods.


Ēkas dosjē: māja Rīgā, Ozolciema ielā 46/3, celta 1990. gadā, viena no izplatītās 602. sērijas tipveida lielpaneļu daudzdzīvokļu ēkām.
Stāvu un dzīvokļu skaits: 9 stāvi, 72 dzīvokļi.
Kopējā platība: 5025,9 m².
Dzīvokļu lietderīgā platība: 3955,9 m².
Ēkas renovēšanas gads: 2001.
Ēkas raksturojums: savietotais jumts, dobumotā dzelzsbetona pārseguma paneļi, keramzītbetona ārsienu paneļi.

Ēkas siltumizolācija: sienām izmantots 10 cm biezs minerālvates siltumizolācijas slānis, pagraba griestiem – 5 cm, augšējā stāva pārsegumam – 20 cm biezs siltumizolācijas slānis. Logu rāmju un sienu aiļu salaidumos ir samazināta aukstuma tiltu veidošanās, hermetizējot salaiduma vietas no ārpuses ar atstarojošu foliju pirms montāžas putu iestrādes. Labi hermetizētas ēkas ārdurvis.

Norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficienta samazinājums renovācijas procesā ir no 55% logiem līdz 70% pagraba pārsegumam!

Tehniskais aprīkojums: centralizēta siltumapgāde apkurei un karstā ūdens sagatavošanai ēkas pagrabā ir uzstādīts automatizēts siltummezgls ar neatkarīgo pieslēguma veidu siltumtīkliem. Divcauruļu iekšējā apkures sistēma ar termostatisko regulēšanas vārstu un siltuma sadales uzskaites ierīci pie katra radiatora. Bēniņos ir iebūvēta piespiedu nosūces ventilācijas sistēma.

Renovācijas izmaksas: 70 Ls/m².
Siltumenerģijas ietaupījums: 70 kWh/m².
Renovācijas gaita: ārsienu, augšējā stāva pārseguma un pagraba pārseguma un apkures cauruļu siltināšana; logu un lodžiju durvju nomaiņa; apkures sistēmas nomaiņa un modernizācija (uzstādīti termoregulatori un uzskaites sadales ierīces); ventilācijas modernizācija; kāpņu telpu remonts.

Iedzīvotājiem dzīvokļos iespējams regulēt temperatūru. Tādēļ gaisa mitrums telpās ir nedaudz paaugstinājies, tomēr nepārsniedz pieļaujamās robežas. •


Avots: http://www.energoauditi.rea.riga.lv