Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Kurzemē apzināti unikāli majorāta stabi

Andris Grīnbergs;
autora foto


Latvijas Petroglifu centrs 2008. gadā veica sistemātisku Liepājas rajona akmeņu izpēti. Pēc platības lielākajā Latvijas rajonā aptverot katru pagastu, pētījumu sezonas laikā tika apzināti visi atrodamie dižie un kultūrvēsturiskie akmeņi. Tika pētīti gan zināmie dižakmeņi, robežakmeņi, bļodakmeņi, bedrīšakmeņi un citi ar kaut ko nozīmīgi akmeņi, gan meklēti jauni, līdz šim nezināmi. Kalētu pagastā izdevās apzināt trīs unikālus robežstabus.


Starp Kalētiem un Gramzdu, lauku lielceļa malā, pļavā, nejauši ievērojām kādu senu robežstabu. Lai arī jau bija vasaras dienas novakars, tomēr piestājām to apskatīt. Staba priekšpusē redzams sens iekalums «Majorat Kalleten Kruthen». Pats stabs kopumā 1,38 m augsts, četrstūrainas formas. Laika gaitā arī daudz cietis – redzami pieci šāvienu izrauti robi. Tomēr joprojām robežstabs ar tajā redzamo smalki iekalto uzrakstu apliecina, ka šajā vietā bijusi Kalētu-Krūtes majorāta robeža. Kas ir majorāts? Kādreiz Kurzemes muižniekiem bija mantošanas tiesību tradīcija – majorāts –, kad visu īpašumu, nesadalot starp citiem mantiniekiem, kopumā mantoja vecākais dēls. Tajā pašā laikā, piemēram, Latgalē, muižniekiem bija pretēja tradīcija – visu īpašumu mantoja jaunākais dēls.

Jau seno robežstabu apzinot, spriedām, ka nekur citur Latvijā līdz šim majorāta stabus neesam redzējuši. Ir zināmi visādi stabi – verstu, dažādu robežu, pat viens jūdžu stabs, bet majorāta robežstabs gan neviens. Vēlāk, pēc ekspedīcijas, noskaidrojām, ka arī citiem pētniekiem nav nekas zināms par majorāta robežstabiem. Arī Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas Liepājas rajona inspektorei Ingrīdai Vizei tas bija patīkams jaunums, ka pārraugāmajā teritorijā atrasts jauns, līdz šim nereģistrēts vēstures piemineklis. Plānojot nākamo ekspedīciju, kuras ietvaros bija paredzēts izpētīt arī Kalētu pagastu, nolēmām mēģināt iegūt vēl kādu pa-pildu informāciju par robežstabu.

Otrais stabs – Vārtājas upes krastā

Septembra sākumā devāmies nākamajā ekspedīcijā un, nonākuši Kalētu pagastā, satikām Kalētu pamatskolas skolotāju Guntu Ziemeli, kura ir aktīva novadpētniece un bija gatava pievienoties mūsu ekspedīcijai pa tuvējo apkārtni. Viņa apliecināja, ka zina seno majorāta robežstabu pie Kalētu–Gramzdas ceļa, bet nav zinājusi, ka par to nekā nezina rajona pieminekļu inspektore un vēstures pētnieki ārpus pagasta robežām. Turklāt skolotāja piedāvāja mums parādīt vēl vienu majorāta stabu pagasta citā malā, pie Vārtājas upes, kas, protams, mums arī bija pilnīgs jaunums.

Tad nu 7. septembra rītā braucām pa līkloču ceļiem un, nonākuši Vārtājas ielejas malā, pie bijušā Baltā kroga, ieraudzījām skaistu majorāta stabu – tādu pašu kā pirmo, pie lielceļa, un tomēr mazliet citādu. Šā pelēcīgā granīta staba kopējais augstums ir 1,32 m, citi izmēri gan samērā līdzīgi iepriekšējam, dažādas dimensijas atšķiras vien par dažiem centimetriem. Akmens staba ziemeļu pusē trīs rindās jau pazīstamais iekalums «Majorat Kalleten Kruthen», bet pamatnes daļā iekalti gadu skaitļi «1767 – 1884». Domājams, ka vēsturiskais robežstabs atrodas savā sākotnējā vietā, kur tieši pretim pāri Vārtājas upei kādreiz bijis tilts – tā pāļu paliekas vēl tagad upē samanāmas.

Pie Baltā kroga un otrā majorāta staba Gunta Ziemele izstāsta, ka kādreiz bijis vēl trešais stabs citā pagasta galā, pie Lietuvas robežas, bet tas laikam tagad ir pazudis, jo ticis pārvietots, un tā atrašanās vieta nav zināma. Tālākos ekspedīcijas plānos bija apmeklēt senu kuršu pilskalnu Bārtas un Vārtājas upes satekā. Pa ceļam piestājām pie Zeltkalnu mājām, kur ceļmalā ir neparasts akmens, bet pļavā saimnieks Alberts Ķeris no dažādiem skaistiem akmeņiem uzmūrējis atpūtas namiņu. Senatnes cienītājs būdams, viņš tam ielicis arī veca staļļa logu režģi, kam apkārt apmūrējis senus, Kalētos ražotus ķieģelīšus, uz kuriem virsū savulaik ticis uzspiests uzraksts «Kalleten». Tā vēsturiskas lietas saglabājas jaunā vietā un veidolā. Tā kā saimnieks ir bijušais mežsargs, izprašņājām arī, vai viņš nezina kādus dižakmeņus vai citus nozīmīgus akmeņus apkārtnes lielajos mežos, un tā nejauši uzzinājām, ka arī trešais majorāta stabs pie Mazkrūtes kapiem vēl esot savā vēsturiskajā vietā.

Trešais – tomēr saglabājies pierobežā

Mazkrūtes kapu vietu viegli atrast precīzās kartēs. Taču jābrauc turp uz patālu pagasta dienvidrietumu stūri, un ceļš kļūst arvien šaurāks un mazāks, un visbeidzot jau liekas, ka tālāk vairs pabraukt nevarēs. Norādes zīmju nav, un līdz Mazkrūtes kapiem bez ceļu zinoša gida grūti aizbraukt. Tomēr izrādās, ka līdz vecajai kapsētai, braucot uzmanīgi pa aizaugošajiem ceļiem, var piebraukt arī ar vieglo automašīnu.

Ja ir atrasti Mazkrūtes kapi, tad viegli atrodams un pieejams arī senais majorāta robežstabs. Tas atrodas pie Latvijas–Lietuvas robežas 100 m uz dienvidaustrumiem no Mazkrūtes kapiem, 30 m no Latvijas robežstaba (kārtas numurs 0172), klajā vietā – domājams, uz veca ceļa vietas.

Majorāta stabs pie Mazkrūtes kapiem ir nedaudz garāks par pārējiem – tā kopējais augstums ir 1,78 m, bet citi izmēri samērā līdzīgi iepriekšējiem stabiem. Staba dienvidrietumu pusē iekalts uzraksts «Majorat Kalleten Kruthen» trīs rindās ar ornamentētu svītru zem tā, bet staba pamatnē iekalts gada skaitlis «1560». Vēl viens iekalums bijis staba ziemeļaustrumu pusē – divās rindās, bet diemžēl šis iekalums vairs nav salasāms. Akmens virsma ievērojami sadēdējusi. Stabs ir bojāts – pamatnes dienvidrietumu pusē divi šāvienu izrauti robi, viens robežstaba stūris atšķelts. Stabs vairākkārt pārvietots, bet pašlaik, iespējams, atkal atrodas sākotnējā vietā. Pieļaujams, ka staba pārvietošanas laikā, ja tas ticis vilkts, tas varētu būt zaudējis tagad nesalasāmo iekalumu ziemeļaustrumu pusē.

Unikālie robežstabi jāsaglabā!

Ārpus Kalētu pagasta par majorāta stabiem līdz šim nekādu ziņu nebija ne Liepājā, ne Rīgā, savukārt to unikālā vērtība, kā vienīgajiem tādiem Latvijā, nebija zināma Kalētos. Tagad, kad Kalētu majorāta stabi ir apzināti un novērtēti, nofiksētas to atrašanās vietas un koordinātes, tie ņemami valsts aizsardzībā kā unikāli vēstures pieminekļi – seni majorāta robežstabi –, un par to jau rūpējas rajona kultūras pieminekļu inspektore Ingrīda Vize. Taču vēl ir diezgan daudz, ko saistībā ar jaunatrastajiem objektiem nāksies pētīt. Precīzi jānoskaidro Kalētu–Krūtes majorāta vēsture un līdz ar to šo robežstabu pamatnēs iekalto gada skaitļu nozīme. Tāpat jāmēģina noskaidrot, vai Kalētu–Krūtes majorātam nav bijis vēl kāds – ceturtais – robežstabs, kas kaut kur Kalētu pagasta citā malā varbūt ir saglabājies, vai vismaz noskaidrojama tā kādreizējā vieta.

Liepājas rajona dižo un vēsturisko akmeņu izpēti atbalstīja Latvijas Vides aizsardzības fonds, Valsts kultūrkapitāla fonds, kā arī Liepājas rajona padome un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Liepājas rajona nodaļa. •