Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Astotā zaļās skolas nometne Gaujas Nacionālajā parkā

Inese Mailīte;
foto no Zaļās skolas arhīva

Uzaicinājumu uz Zaļās skolas nometni Gaujas Nacionālajā parkā, ko pēdējā gadā pārsauca par praktisko darbu semināru «Dzīvība ziemā», saņēma ikviens, kurš ir par, ap un pie Zaļās skolas. Nezinātājiem vien piebildīšu, ka šī nu reiz ir vides izglītības skola, kas domāta pieaugušajiem. Taču laipni tiek gaidītas arī ģimenes ar bērniem. Ne velti Zaļā skola var lepoties gan ar jaunāko «skolēnu», kam tolaik bija tikai trīs nedēļas, gan vecāko – 88 gadus vecu.

Nodarbības uzsāka Gaujas Nacionālā parka (GNP) zoologs Valdis Pilāts. Uzzinājām vēl nezināmo, uzdevām jautājumus, saņēmām atbildes par parku, tā vēsturi, attīstību, vajadzībām šodien un nākotnes nepieciešamībām. GNP izveidošanas mērķis nu jau pirms 35 gadiem bija saglabāt nākamajām paaudzēm neskartu un maz pārveidotu Gaujas senleju ar pieteku ielejām. Nacionālā parka nozīmīgākā daļa, protams, ir pati Gaujas senleja, kura vienlaikus ir aizsargājama, izmantojama vides un kultūrvēstures izziņas tūrismam un atpūtai. Parka platība ir 91 745 ha, un šeit sastopamas gandrīz 900 augu sugas, to apdzīvo 149 putnu sugas un 48 zīdītāju sugas.

Tuvojoties pusnaktij, Valdis iesāka stāstījumu par tautā tā saukto miega peli jeb lielo susuri. Susuri ir viegli aprunāt, jo šis dzīvnieciņš pamanās nosnauduļot ne tikai garos ziemas mēnešus no oktobra vidus līdz aprīļa beigām vai pat maija sākumam, bet miegā pavada arī vasaras dienas, jo ir krēslas un nakts dzīvnieks.

Labo vārdu sega

Divas diennaktis semināra dalībnieki no dažādu koku žagariņiem un citiem dabas materiāliem auda Labo vārdu segu, kas dos spēku tālāk organizēt un vadīt Zaļās skolas audzēkņus. Iepazīšanās spēlē katram, nosaucot savu vārdu, bija jāatbild uz dažādiem ar meža notikumiem saistītiem jautājumiem, jo 47% GNP kopējās platības aizņem meži. Un tad sākās lomu spēle «Notikums Dižmežā», jo mums bija savs meža īpašnieks, dzenis, mušmire, bērzs, pavisam kopā 17 meža tēli, un šo aktivitāti vadīja apmācību centra «Pakalnieši» vadītāja un raksta autore.

Zemes pirkstu nospiedumi iežos

GNP vecākā speciāliste ģeoloģe Ilze Boroša un Vides saziņas daļas vadītājas vietniece Baiba Līviņa mums izrādīja parka ģeoloģiskās vērtības. Šajā teritorijā ir vairāk nekā 60 valsts nozīmes aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu – gan ieži un klintis, gan alas (GNP teritorijā ir divas trešdaļas Latvijā zināmo alu). Alas Gaujas un tās pieteku krastos, iežu atsegumos pie vecupēm vai attekām izveidojušās sufozijas procesu rezultātā. Visas sufozijas alas veidojušās plaisās, tām ir trijstūrveida forma un ovāla arkveida ieeja. Pēkšņā atkušņa dēļ neizbraucami kļuva daudzi ceļi, tāpēc Zvārtes un Gaujas piekrastes iežu vietā devāmies aplūkot lielāko alu Baltijā, visievērojamāko, visvairāk apmeklēto, visvecāko un visvairāk dažādos informācijas avotos aprakstīto alu Latvijā – Gūtmaņalu. Tā ir 10 m augsta, 12 m plata, 18,8 m gara. Avotiņš, kas iztek no alas, senatnē uzskatīts par svētavotu un tā ūdens – par dziedinošu. Alas griestos redzamie gada skaitļi liecina, ka tā ir senākais tūrisma objekts Latvijā. No literatūras avotiem vācu valodā atrastas ziņas, ka līdz pat 1812. gadam alas sienās bija saglabājušies gada skaitļi 1521 un 1564. Senākais šobrīd daļēji saglabātais uzraksts ir «ANNA MAGDALENA VON TIESENHAVSEN ANNO 1667» alas griestu velvē virs avotiņa nelielās kaskādes.

Zoologs Viesturs Vintulis izpētījis sikspārņus, un viņš pastāstīja arī mums daudz interesanta par šiem zīdītāju klases vienīgajiem dzīvniekiem, kuri pielāgojušies lidošanai. Ļoti savdabīgs un interesants dzīvnieks! Latvijā pārziemo vismaz astoņas sikspārņu sugas Parastākie ziemotāji ir garausainais sikspārnis, ūdeņu naktssikspārnis un ziemeļu sikspārnis. Mūsu apstākļos sikspārņu ziemošana iespējama gandrīz tikai pazemes mītnēs, kur visu ziemu saglabājas stabila temperatūra 0° – +8°C. Latvijā šādas mītnes ir alas, dažādi pagrabi u. c. Ziemā pamodinot sikspārni, tā tauku krājumi strauji izsīkst, un dzīvnieks līdz pavasarim var aiziet bojā, jo ziemā tam nav, ko ēst.

Nakts ar Mitrēvicu

Pēcpusdienā mēs tikām vides inspektora Māra Mitrevica nagos. Viņš ir GNP jauno reindžeru aktīvs atbalstītājs un audzinātājs un pats rūpējas par kārtību tūrisma objektos, tīrību parka teritorijā, piedalās talkās, ķer malumedniekus un maluzvejniekus. Visdziļāk atmiņā paliks ekstrēmais nakts pārgājiens gar Gaujmalu kopā ar Māri. Tas tik bija notikums! Nakts melnumā sajust tumsas spēku, ieraudzīt un iepazīt Gaujas tecējumu, sadzirdēt egļu sarunas, paugurā rāpjoties pāri kritušiem kokiem, kad kājas dubļos atpakaļ slīd ātrāk nekā var tikt uz priekšu... Neaprakstāmi, jo neticami tiem, kuri nebija kopā ar mums! Un kur tad vēl nakts sarunas, Gaujas stāsti un dziesmas!

Līgatnes takās

Ir svētdiena, un mēs pošamies izstaigāt no jauna atklātās Līgatnes dabas takas kopā ar Līgatnes dabas taku nodaļas vadītāju Andu Andrušaiti. Šīs izziņas takas izveidotas Gaujas krastā, mežainām gravām bagātā apvidū 1975. gadā, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar dabas daudzveidību un Latvijā dzīvojošo savvaļas zīdītājdzīvnieku sugām. Nu apmeklētāji meža dzīvniekus var vērot no rekonstruētajām skatu platformām un skatu torņa. Takās sastopamie meža dzīvnieki atvesti no dažādām Latvijas vietām. Tie ir bijuši ievainoti vai arī pieradināti dzīvnieku mazuļi, kas nav spējīgi izdzīvot bez cilvēku gādības un patstāvīgi atrast barību.

Izstaigājām un izzinājām arī Līgatni – deviņu brīnumu pilsētu. Skaista un mīļa! Kaut tai izdotos saglabāt savu unikālo dabas veidoto un arī Līgatnei būvmeistara Jāņa Kampes projektēto seju.

Baltā pils

Indra Čekstere mūs sagaidīja GNP Dabas un kultūrvides iniciatīvu centrā «Baltā pils», kas apmeklētājiem durvis vēra šā gada vasarā. Ēka ir Siguldas muižas apbūves kompleksa sastāvdaļa. Sākta celt 19. gadsimta beigās, pilnībā pabeigta 1900. gadā. Baltā pils pieminēta jau 1897. gadā J. Vītuča sagatavotajā «Vadonī pa Vidzemes Šveiciju». Te piedāvā kvalitatīvu vides un tūrisma informāciju, dabas izglītības programmas skolēniem, interešu izglītības programmas, iespēju veidot izstādes... Zinot Gaujas nacionālā parka speciālistu erudīciju, ir skaidrs, ka pavisam drīz pilī būs kā skudru pūznī – te valdīs rosība un katrs atnākušais būs kā savējais.

Un tas nebūt vēl nav viss! Zaļās skolas nometnēs jeb, kā tagad tās sauc, praktisko darbu semināros laiks ikreiz un arī šoreiz ir tik piepildīts, ka jāspēj visam tikt līdzi un apgūt visas piedāvātās zināšanas, jo šo divarpus dienu programma vienmēr ir ļoti piesātināta: lekcijas, praktiskie darbi, pārgājieni, pētījumi, radošā vides māksla, dziesmas, dzeja... Domāju, tie, kuri piedalījušies, nenoliegs, ka šīs daudziem ir vienas no gada skaistākajām un piepildītākajām dienām, kas turpina sildīt un dot spēku, enerģiju, prieku un apņemšanos dzīvot zaļāk, labāk, kā arī mācīt to tālāk pārējiem.

Zaļo skolu nu jau vairāk nekā četrus gadus vada Ilze Liepa. Un Zaļā skola sāka jaunu ritumu, kas bagātināja mūsu dzīvi ar daudziem un dažādiem izglītojošiem un emocionāliem notikumiem – lekcijām, pārgājieniem, izbraucieniem, nometnēm, vides mākslas akcijām, dzejas un mūzikas vakariem un vēl, un vēl, un vēl. Visu pat nevar pieminēt. Turklāt visas aktivitātes dalībniekiem ir bez maksas, kas ir liels retums mūsdienu pasaulē. Un par to Vides aizsardzība kluba Zaļajai skolai jāpateicas gan Latvijas Vides aizsardzības fonda, gan Rīgas Vides aizsardzības fonda, gan arī Eiropas fondu atbalstam. •