Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta ES Tiešo maksājumu departamenta direktore Solveiga Ozola.

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 5 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Problēmas saknes jāmeklē valsts politikā un pašu neziņā

Sallija Benfelde


«Vides Vēstis» turpina skaidrot, kādēļ aug satraukums un bažas to zemnieku vidū, kas apsaimnieko bioloģiski vērtīgos zālājus (BVZ) un kādēļ aizvien vairāk ir gadījumu, kad viņiem Eiropas tiešos maksājumus ne tikai atsaka, bet arī liek atmaksāt jau saņemto naudu.


Sarunās ar zemniekiem ne reizi vien nācies dzirdēt, ka Lauku atbalsta dienesta (LAD) ierēdņi nemaz nevēlas, ka Eiropas maksājumu nauda aizplūst pie tiem, kuri neko neražo, un ka vismīļākie LAD ir intensīvie lauksaimniecības ražotāji. Tādēļ «Vides Vēstis» devās uz LAD pie ES Tiešo maksājumu departamenta direktores Solveigas Ozolas un viņas vietnieces Lauras Graudiņas.

Zemnieki, kas nodarbojas ar BVZ uzturēšanu un saglabāšanu, saņem tiešos maksājumus pasākuma «Agrovide» ietvaros. Protams, tiešos maksājumus saņem ne tikai zemnieki, kuri nodarbojas ar bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos, maksājumi paredzēti arī bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai, buferjoslu ierīkošanai, lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanai, erozijas ierobežošanai, bet «Agrovide 07-13» tos paredz arī integrētās dārzkopības ieviešanai un veicināšanai un rugāju laukiem ziemas periodā.

Savulaik zemnieki, piesakoties uz atbalstu kādam no šiem maksājumiem, uzņēmās saistības uz pieciem gadiem. LAD izdotajā rokasgrāmatā par platību maksājumu saņemšanu 2008. gadā rakstīts, ka 2008. gadā, pretendējot uz «Agrovides 04-06» atbalstu, jaunas saistības netiek uzņemtas un atbalsts par papildus pieteikto platību vai dzīvniekiem netiek piešķirts. Izņēmumi gan attiecas uz bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos, buferjoslu ierīkošanu un bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, bet jārēķinās ar to, ka sākas jauns piecu gadu saistību periods. Turklāt, ja tiek saņemts, piemēram, maksājums par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu, ne uz vienu citu atbalsta maksājumu «Agrovide» ietvaros pieteikties nevar. Tāpat arī noteikts, kāda ir minimālā platība, par kuru var saņemt atbalsta maksājumu, un kāds drīkst būt lopu blīvums uz vie-nu hektāru, ja zālājus paredzēts apsaimniekot, ekstensīvi ganot. Vārdu sakot, rokasgrāmatā atrodami nosacījumi un veidlapu paraugi, lai pieteiktos uz tiešo maksājumu saņemšanu ar atsaucēm arī uz «Lauku attīstības programmu 2007–2013». Zemniekiem būtu rūpīgi jāpiepazīstas gan ar LAD izdoto rokasgrāmatu, gan Lauku attīstības programmu un neskaidrību gadījumā jākonsultējas reģionālajā LAD nodaļā. Taču reāli bieži vien viss notiek pavisam citādi. Vēl jāpiebilst, ka 2007. gadā par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu (BDUZ) tika izmaksāti 2,6 miljoni latu, pamatojoties uz 3266 iepriekšējo gadu iesniegumiem.

LAD ir tikai izpildītājs

«Acīmredzot kaut kas nav kārtībā pašā atbalsta piešķiršanas sistēmā. Manuprāt, mūsu valsts pārvalde, un konkrēti LAD, lai kā tas lepotos ar savas sistēmas efektivitāti, attiecībā uz BVZ patiesībā ir radījis cilvēkiem grūti saprotamu sistēmu, kas pati par sevi zemniekus provocē uz neapzinātiem pārkāpumiem,» intervijā žurnālam «Vides Vēstis» pagājušajā gadā sacīja Latvijas Dabas fonda padomes loceklis, biologs, dabas zinātņu maģistrs Viesturs Lārmanis. Laura Graudiņa uz šo pārmetumu atbild, ka LAD nav lauku politikas veidotājs: «Mēs neizvēlamies, atbalstīt ražotājus vai ainavu kopējus. Noteikumus izdod Eiropas Komisija vai Latvijā – Zemkopības ministrija, precīzāk jāsaka, ka politiku veido ministrija un noteikumus izdod Ministru kabinets. Mēs esam šīs politikas īstenotāji un neesam kompetenti novērtēt, vai maksājumu mērķi ar esošās kārtības palīdzību tiek sasniegti. Ja runājam par to, ka atprasām naudu, uzreiz jāsaka, ka mēs strādājam, vadoties pēc konkrētiem normatīviem aktiem – Eiropas regulām un Latvijas likumiem un noteikumiem. Kontrole jau tiek paredzēta Eiropas normatīvajos aktos, un tas ir saprotami – Eiropa grib kontrolēt tās naudas izlietojumu, ko tā mums dod. Atbalsts, ko maksājam zemniekiem saistībā ar vidi, tiek pamatots Lauku attīstības programmā.» Solveiga Ozola savukārt papildina kolēģes sacīto, bilstot, ka iemesls tam, ka LAD atprasa jau izmaksāto naudu, ir cilvēku neizpratne, jo «sākumā, pirmajos gados, cilvēki redzēja iespēju saņemt naudu, pieteicās, parakstījās, bet īsti neapzinājās, ko viņi paraksta un ka tas ir uz ilgāku laiku. Atšķirībā no tiešajiem maksājumiem, kas ir domāti par konkrētajā gadā apsaimniekoto un kur neskatās, kas bija un kas vēl būs, «Agrovides» pasākumos lauksaimnieks uzņemas saistības uz pieciem gadiem. Ja saistības ir uz pieciem gadiem, tad šo konkrēto platību mēs kontrolējam piecus gadus. Ja kādā brīdī kaut kas netiek ievērots, nauda tiek prasīta atpakaļ. Likmes tiem, kuri darbojas «Agrovides» pasākumu ietvaros, ir lielākas nekā pārējiem. Ja zemnieks vienkārši pļauj pļavu, viņš saņem mazāk – aptuveni 30 latu –, BVZ uzturētāji par hektāru saņem 123 eiro jeb aptuveni 85 latus. Sākotnēji summa BVZ apsaimniekotājiem bija 138 eiro, bet tad tā tika mainīta, pamatojoties uz aprēķiniem, ko veica Zemkopības ministrija.»

Vaicāta, vai tas, ka pašlaik darbojas «Lauku attīstības programma 2007–2013», nozīmē, ka līdz 2013. gadam BVZ apsaimniekošanas finansējuma apjoms nemainīsies un nenotiks apmaksas diferenciācija atkarībā no teritorijas sarežģītības pakāpes, Solveiga Ozola saka, ka politikas veidotāja ir Zemkopības ministrija, kura veic aprēķinus un izstrādā normatīvos aktus. Lauksaimnieku organizācijām esot regulāras tikšanās ar Zemkopības ministriju, un tās varot iesniegt savus priekšlikumus un paust savu viedokli šajos jautājumos. Tiesa gan, vienmēr esot jāatceras par budžeta griestiem, jo Lauku attīstības programmai ir noteikts zināms finansējuma avots. Tādēļ, mainot un diferencējot likmes, ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai šie budžeta griesti netiktu pārsniegti. «Manuprāt, jautājums par likmju dažādošanu atkarībā no BVZ reljefa un apsaimniekošanas sarežģītības pakāpes pašlaik ministrijā ir diskusiju jautājums, un tiek izstrādāti priekšlikumi trīs dažādu BVZ apsaimniekošanai. Man grūti pateikt, cik tālu šis projekts ir izstrādāts, bet lauksaimnieki to ierosināja,» teic S. Ozola.

Kā risināt problēmas?

Runājot par pļavām, S. Ozola piebilst, ka arī BVZ apsaimniekošanai ir savas prasības un ka pļavas tomēr ir jāapkopj, reizi gadā tās ir jānopļauj vai jānogana. «Mēs saskaramies ar situācijām, kad, piemēram, pļava ir ļoti slapja, zemnieks to nepļauj, bet naudu grib saņemt. Saprotiet, jāspēj tomēr reizi gadā pļavu nopļaut, pretējā gadījumā grūti saprast, par ko tad vispār tā lielā nauda tiek maksāta. Tā nenotiek bieži, tomēr ir gadījumi, kad cilvēki grib, lai viņiem maksā par to vien, ka pļava ir vērtīga un ka tā ir viņa īpašumā.» Protams, departamenta direktores sacītajam var piekrist, tomēr jautājums par to, kad un kāpēc pļaut, nav tik vienkāršs. BVZ apsaimniekotāji drīkst savas pļavas pļaut vai nu no 10. jūlija, vai no 1. augusta – atkarībā no tā, kurā plānošanas periodā līgums par BVZ apsaimniekošanu ir slēgts. Ir arī skaidrs, ka vēlāka pļaušana ļauj zālājam pašam dabiski atjaunoties un ka, iespējams, tas pasargā arī daļu pļavās mītošo putnu un viņu mazuļus. Tomēr vēlāk pļautai zālei ir mazāka barības vērtība, tādēļ zemniekiem nākas ziemai pirkt sienu, jo ar savu zāli neiztikt. Viesturs Lārmanis «Vides Vēstīm» sacīja, ka ministrijas piemērotais risinājums diemžēl sarūgtina – Zemkopības ministrija nav spējusi vai nav gribējusi saprast, no kā tad maksājums sastāv un ka problēmai ir iespējams arī cits risinājums. «Latvijas loģiska reakcija varētu būt vērsties pie saviem zemniekiem un sacīt: atteiksimies no tās maksājuma daļas, kas ir par barības vielu zudumu vēlās pļaujas dēļ, jo tā konfliktē ar regulu un vides speciālisti saka, ka vēlā pļauja ir neviennozīmīga arī no dabas aizsardzības viedokļa. Tas – kaut arī ierobežotā apjomā – tomēr ļaus integrēt BVZ lauksaimnieciskajā ražošanā un gūt nedaudz vairāk ienākumu, kas varbūt atsvērs to kompensācijas daļu, no kuras atsakāmies. Ja mums nav vēlās pļaujas nosacījuma, ja par to netiek maksāts, tad Eiropas Komisijai nav arī pamata pieprasīt noteikt pļaušanas uzsākšanas datumu attiecībā uz šo maksājumu. Latvija šādu risinājumu acīmredzot pat nepiedāvāja.»

Šķiet, ka V. Lārmaņa ieteikums ir loģisks, un S. Ozola un L. Graudiņa to arī neapstrīd, bet vēlreiz atgādina, ka LAD ievieš vien to, kas ir uzrakstīts un valdībā pieņemts. «Protams, mēs strādājam ar ministriju, protams, mēs ar ministriju apspriežamies, bet gribam vēlreiz atkārtot, ka esam izpildinstitūcija. Jā, mēs tiekamies ar lauksaimniekiem, mēs runājam ar viņiem, bet mēs nepieņemam lēmumus, lai gan iesaistāmies Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanā,» viņas skaidro. Un piebilst, ka nav iespējams uzrakstīt noteikumus, kas būs labi visiem, jo vienmēr kāds būs zaudētājs un kāds ieguvējs. «Protams, skatoties, kādas ir sankcijas, mēs esam ierosinājuši vairākas lietas, kas jau Ministru kabineta noteikumos tiek labotas. Agrāk bija tā, ka, pat mazliet samazinot savas saistības, lauksaimnieks nokļuva pārkāpēju sarakstā un nauda tika prasīta atpakaļ. Ar ministriju vienojāmies, ka tas ir pietiekami smagi gan mums, gan arī pašam lauksaimniekam, tādēļ nelielām nobīdēm nevajadzētu būt tik svarīgām, jo galu galā saimniekošana ir saimniekošana. Panācām, ka ir pieļaujamas svārstības trīs procentu robežās. Katrā ziņā arī mūsu dienests mācās un solīti pa solītim kļūst gudrāks,» stāsta S. Ozola. Vien jāpiebilst, ka strīdīgajā jautājumā par to, vai no BVZ ir jāizmēra ārā koka vainags vai stumbrs, žurnāls saņēma skaidru atbildi, ka no zālāja platības ir jāizņem stumbra, nevis vainaga laukums un ka no ganību kopējās platības ir jāizņem tikai tādas koku audzes platība, kas pārsniedz zināmu apjomu, bet ne katrs koks.

Likumi jāzina

Mēs runājam ilgi, pārrunājam arī situācijas, par kurām žurnālam «Vides Vēstis» minējuši gan zemnieki, gan arī Dabas fonda eksperts Viesturs Lārmanis, tomēr atkal atgriežamies pie tā, ka LAD ir tikai izpildinstitūcija, kas neveido politiku. S. Ozola un L. Graudiņa teic, ka katram, protams, savs darbs darāms, bet būtu ļoti labi jau vispirms pašiem zemniekiem, ja viņi izlasītu likumus, kas attiecas uz viņu darbību. Latvijā ir pietiekami daudz dažādu organizāciju, kas var pārstāvēt lauksaimnieku intereses, un, ja tās strādātu profesionāli arī juridiskajos jautājumos, zemniekiem būtu daudz vieglāk. Tiesa, gan departamenta direktore, gan viņas vietniece noraida to, ka nav iespējams apšaubīt kādu no LAD lēmumiem un ka panākt cita lēmuma pieņemšanu var tikai tiesa. Zemnieki varot gan rakstīt reģionālajām LAD nodaļām, gan arī vērsties pie amatpersonām Rīgā, un S. Ozola saka, ka nekad nav atraidījusi zemnieku, kurš ieradies kaut ko noskaidrot. Protams, mūsu žurnālam grūti spriest, vai zemniekiem ir viegli kaut ko panākt LAD kabinetos, bet tikpat grūti arī noliegt to, ka likumu un noteikumu zināšana un izpratne vēl nevienam par ļaunu nav nākusi. Cerot uz dialoga veicināšanu, mūsu žurnāls publicē arī ieskatu jautājumos un priekšlikumos, ko pagājušajā gadā vēstulēs saņēma Talsu un Tukuma Lauksaimnieku apvienība. Ceram, ka Lauku atbalsta dienesta speciālistiem un lauksaimniekiem izdosies atrast atbildes un risinājumus jautājumos un priekšlikumos minētajām problēmām.





Talsu lauksaimnieku jautājumi par bioloģisko daudzveidību īpaši aizsargājamās teritorijās.

Kāpēc BDUZ teritorijās lauku pārmērīšanas darbi vairākās saimniecībās notiek tieši novembrī?

Vai novembrī var noteikt botānisko sastāvu?

Kāpēc BDUZ dabiskās pļavās meklē sētos ilggadīgos zālājus?

Kāpēc lauku pārbaudēs netiek ievērots tas, kas noteikts labas lauksaimniecības prakses ievērošanā par meliorāciju attiecībā uz BDUZ, uz kuru neattiecas tie paši noteikumi, kas uz citām lauksaimniecības zemēm?

Kāpēc bagarētu upi ar upes nosaukumu kartē novērtē par novadgrāvi un par krūmu atrašanos gar bagarēto upi noņem samaksu par novadgrāvja neizkopšanu?

Kāpēc rokasgrāmatā ir atrunāti tikai sētie zālāji, bet nevienā punktā nav minētas BDUZ dabiskie zālāji, ko var sākt pļaut tikai pēc noziedēšanas – sēklu nogatavošanās fāzes – no 1. septembra līdz oktobra beigām atkarībā no botāniskās sugas?

Talsu un Tukuma lauksaimnieku apvienības ieteikumi par BVZ

Inventarizēt un pārvērtēt BVZ platības un to robežas teritorijās, kuras neietilpst «Natura 2000».

Izlīdzināt «Agrovides» maksājumus par labu BVZ, noņemot samaksu par eroziju rugāju laukos ziemas periodā.

«Natura 2000» teritorijās apsaimniekotām pļavu platībām palielinoties, maksājums par ha BVZ ir jāpalielina.

Likmes izmaiņas aprēķināt objektīvi – atkarībā no BVZ atrašanās vietas, augsnes akmeņainības, lauku vai nogāzes slīpuma, pļavas vai ganības mitruma pakāpes, parkveida pļavas un no putnu biotopu daudzveidības.

Ja bioloģiski vērtīgo zālāju paredzēts apsaimniekot ganot, lopu blīvumam ganāmpulkā jābūt, sākot no 0,5 dzīvnieku vienībām uz 1 ha.

Dabiskos zālājus vēlu pļaujot, no 1. augusta līdz 30 septembrim, novācot virsaugu, pļaujot vai smalcinot.

Dabiskā zālāja rokasgrāmatā rakstītais par balto āboliņu un dzelzeni vispār ir svītrojams un nav iekļaujams no jauna ne rokasgrāmatā, ne arī citos tekstos, bet ir jāmin kā reto sugu augi.

LAD darbiniekiem un kontrolei ir jāņem vērā Latvijas Dabas fonda platību kontroles kartes ar BVZ robežām, uz kurām jābūt uzmērītām pareizām BVZ platībām. •