Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
Andra Zaļkalna foto.
Andra Zaļkalna foto.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

 

Laba diena!

Šogad novembrī daudz nākas domāt par gaviļnieci Latviju. Bet prieka maz... Visvairāk mani apbēdina mājieni par liekajiem cilvēkiem – valdība taupības nolūkos paģēr desmito tiesu no valsts iestāžu darbiniekiem atzīt par nevajadzīgiem. Var jau būt, ka tas ir godīgi un likumsakarīgi, – tas ne bez ierēdņu līdzdalības pēc tam, kad pamazām par liekiem izrādījās tie, kuri kaut ko rada: zemnieki, celtnieki un rūpnīcu strādnieki. Tagad no spēles izstājas daudzi veikalnieki un ražotāji. Un mēs tramīgi gaidām, kurš būs nākamais liekais. Varbūt es? Teorētiski esam gatavi atzīt, ka cilvēku pasaulē ir par daudz, bet ļoti nepatīkami kaut uz mirkli pieļaut domu, ka tas var attiekties arī uz mani, uz tevi... Mēs gribam, lai viss ir pa vecam, bet nevīžojam mainīt pret zaļākiem tos ieradumus, kuri vairo civilizācijas slodzi un liek Zemei nepārprotami sūtīt brīdinājumus.

Pēc nedēļas būs pienākusi ilgi gaidītā Latvijas 90. gadadiena. Visu gadu valsts cildināšanas projektiem nauda nav žēlota. Un maz cerību, ka pēc maniem zaļajiem ieteikumiem kāds mainīs kaut vienu ieceri. Bet varbūt tomēr?

Dod priekšroku Latvijā audzētai un gatavotai pārtikai. Norvēģijas rozā lasis, Vācijā ražots kafijas sīkpieniņš, kur atkritumu vairāk nekā baltā satura un no piena nav ne smakas, spāņu un holandiešu audzēti dārzeņi, aizokeānu augļi un daudz kas cits nav tie ēdieni, ar kuriem mielojoties mēs balstīsim Latvijas neatkarību.

Ielūgumus uz svētkiem un apsveikumus sūti ar tīmekļa starpniecību.

Ja esi ielūgts uz kādu balli, dodies uz to ar kājām, sabiedrisko transportu vai četratā automašīnā.

Posies drēbēs, kuras varēsi uzvilkt vēl kādu reizi.

Nepārkurini telpas – zaļāk ir saģērbties atbilstoši gadalaikam, nevis spriņģot apkārt pusplikam..

Ja vēl iespējams, mēģini atrunāt pašvaldību no uguņošanas. Pelni un dūmi, kas paliek pāri pēc košajām šaltīm, nevienam par labu nenāks. Arī dzimtajai zemei.

Ja tērēsim ne daudz, ne maz, bet tā, lai pietiek, visiem Latvijas cilvēkiem būs vieta uz savas zemes.

Novembra «Vides Vēstis» gatavojām ar domu, kā Latvijā dzīvot turpmāk. Tāpēc svarīgi likās iepazīstināt ar Limbažu muzeja direktoru Jāni Ulmi, kurš aizlaikos atgriežas kā zāļzinis, – viņš ir pārliecināts, ka, prātīgi dzīvojot, ikviens no mums var nodzīvot vairāk nekā simt gadu sveiks un vesels. Un kurš gan to nevēlētos... Tikai – kā? Atbildes un visas iespējas dod daba, naudas izteiksmē maznovērtēts resurss, bet izrādās, ka ekosistēmas gada laikā mums sniedz pakalpojumus, ko naudas izteiksmē lēš 40 triljonu ASV dolāru vērtē. Vai spējam šo dabas labdarību cienīgi novērtēt? Pēc atbildes uz to, kā turpmāk tērēsim dabas resursus, Sallija Benfelde lidoja uz Strasbūru, pie ES enerģētikas komisāra Andra Piebalga. Taču daudzas atbildes ir tepat, Latvijā, – ja mēs racionāli izmantotu visu biomasu, ko varētu paņemt no mežiem un grāvmalām, tad, izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus, varētu nodrošināt valsti gan ar siltumu, gan elektrību un vēl pāri paliktu. Protams, pirms katra zaļa darba ir jāapsēžas un jāpadomā, tikai – cik ilgi?

 

Anitra