Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 

 

 

Lazdonas pamatskolas skolēni pēta «Lazdonas piensaimnieku».
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Ekoskola – zaļo iespēju skola

Ģirts Strazdiņš


Ekoskolu programma ir starptautiska kustība, kura aizsākās Eiropā pirms 14 gadiem. Pašlaik programmā piedalās jau vairāk nekā 20 tūkstoši skolu 46 pasaules valstīs. Latvijā šo kustību pirms septiņiem gadiem aizsāka Vides aizsardzības klubs, bet šobrīd turpina Vides izglītības fonds. Ekoskolu programmā Latvijā iesaistījušās jau 65 skolas, trīs bērnudārzi un viens interešu izglītības centrs.


Kas ir ekoskola?

Ekoskola ir zaļo iespēju skola. Programma piedāvā ietvaru pastāvīgām zaļām aktivitātēm skolā, to skaitā arī visiem citiem zaļajiem projektiem, kurus skola vēlas īstenot. Ekoskolai ir jāievēro konkrēts darba ritms, un tas sastāv no septiņiem soļiem, kas skolai jāīsteno katru gadu, kā arī no tēmām, kas katru gadu ir jāmaina.

Septiņi soļi

1. Ekopadome.

2. Vides novērtējums.

3. Darbības plāns.

4. Pārraudzība un izvērtēšana.

5. Sasaiste ar mācību saturu.

6. Visas skolas un sabiedrības iesaistīšana.

7. Vides kodekss.

Tēmas

1. Atkritumi.

2. Enerģija.

3. Ūdens.

4. Transports.

5. Veselīgs dzīvesveids.

6. Skolas vide un apkārtne.

7. Mežs.

8. Klimata pārmaiņas.

 

Ekoskolu kustības veiksmes pamatā ir iespēja katrai skolai izvēlēties sev atbilstošus mērķus – gan piemērotus skolēnu vecumam, gan iespējām, gan pieredzei. No otras puses – labs stimuls darbam ir Zaļā karoga balva.

Zaļais karogs

Zaļo karogu piešķir par īpašiem sasniegumiem vides aizsardzībā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā skolā un tās apkārtnē. Zaļais karogs ir starptautisks ekosertifikāts, ko piešķir ekoskolu žūrija, pamatojoties gan uz skolu atskaitēm, gan arī apciemojot tās klātienē.

Lai saņemtu Zaļo karogu, skolai pilnībā jāievieš visi ekoskolu kritēriji, kas parasti prasa vairāku gadu darbu un pieredzi, lai veiksmīgi sasniegtu šo līmeni. Tomēr skolas, kuras jau strādājušas pie vides izglītības jautājumiem, ar gūto pieredzi var saņemt Zaļo karogu jau pēc divu gadu darba.

Patlaban Zaļais karogs plīvo pie 25 Latvijas skolām, arī pie viena bērnudārza.

Aizupes pamatskola Jelgavas rajonā
Amatas pamatskola Cēsu rajonā
Dobeles sākumskola
Irlavas vidusskola Tukuma rajonā
Jersikas pamatskola Preiļu rajonā
Katvaru speciālā internātpamatskola Limbažu rajonā
Kolkas pamatskola Talsu rajonā
Kurzemītes pamatskola Saldus rajonā
Liepājas Ezerkrasta sākumskola
Lutriņu pamatskola Saldus rajonā
Mežaparka sākumskola Rīgā
1. Mežvidu pamatskola Ludzas rajonā
Ogresgala pamatskola Ogres rajonā
Padures pamatskola Kuldīgas rajonā
Priekuļu vidusskola Cēsu rajonā
Rendas pamatskola Kuldīgas rajonā
Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde «Priedīte»
Rīgas Rīnūžu vidusskola
Rīgas Ziepniekkalna sākumskola
Robežnieku pamatskola Krāslavas rajonā
Sikšņu pamatskola Alūksnes rajonā
Slokas pamatskola Jūrmalā
Šķibes pamatskola Jelgavas rajonā
Vestienas pamatskola Madonas rajonā
Zantes pamatskola Tukuma rajonā

Ko dara ekoskolā?

Zaļo karogu piešķir galvenokārt par veiksmīgu darba procesu, nevis rezultātiem. Jo rezultātu iespaidīgums ir atkarīgs no daudziem faktoriem, bet ieviest labu sistēmu var jebkurš. Bez tam galvenais rezultāts skolā jau ir bērnu izglītība, viņu sapratne, zināšanas par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem un iegūtā zaļā domāšana, kas, cerams, paliks uz visu mūžu.

Svarīgs elements ekoskolas darbā ir skolas dzīves demokrātija. Tā, piemēram, skolēni paši izvirza pārstāvjus darbam Ekopadomē, paši raksta sēžu protokolus, informē pārējos skolēnus par sēžu rezultātiem, apseko skolu un aktīvi piedalās skolas vides novērtēšanā, izsaka savus priekšlikumus darba plānam un, protams, piedalās tā īstenošanā.

Lai skolēni justos droši un patstāvīgi, Ekopadomē viņu ir vairāk nekā skolotāju. No otras puses, Ekopadomes darbu, protams, vada skolas vides koordinators – skolotājs. Šī shēma palīdz darboties kopā, labāk saprasties citam ar citu un apspriest dažādus viedokļus. Savukārt viens no galvenajiem skolotāju izaicinājumiem ir integrēt ilgtspējīgas attīstības jautājumus mācību saturā – stundās. Tas nebūt nav tik vienkārši, un šajā ziņā reti kurai skolai ir ilgtermiņa pieredze. Lai gan patlaban mācību programma skolās paredz šo jautājumu iekļaušanu mācību saturā, skolotājiem tomēr bieži vien trūkst nepieciešamo zināšanu, kā to labāk darīt. Vēl vairāk – arī mācību materiāli par ilgtspējīgu attīstību latviešu valodā tikpat kā nav pieejami. Labākajā gadījumā dažās mācību grāmatās šie jautājumi ir pieminēti pavirši.

Tas nozīmē, ka arī ekoskolai pašai ir jāiegulda nopietns darbs, lai prastu bērniem šos pietiekami sarežģītos jautājumus pasniegt. Savukārt pati mācīšanās ekoskolā nereti notiek ārā – brīvā dabā vai arī zaļajā klasē. Šādas klases ar vietējo uzņēmumu, pašvaldības vai fondu atbalstu ir ierīkojušas daudzas skolas. Un patiesi – kas gan bērniem var būt aizraujošāks par piedalīšanos vides izpētē vai mācīšanos putnu dziesmu pavadījumā.

Bez interesantākas mācīšanās ļoti vērā ņemams iemesls nodarbībām zaļajās klasēs ir veselība – iespēja vairāk laika pavadīt svaigā gaisā. Kā liecina pētījumi, skolēni arvien mazāk uzturas ārā, dodot priekšroku televizoram, datorspēlēm un citām nodarbēm telpās. Piemēram, Norvēģijā, ne tikai ekoskolas, bet arī parastās skolas vienu dienu nedēļā pavada laukā, turklāt visu gadu. Varbūt arī mūsu izglītības sistēmai jākļūst elastīgākai un jāmainās līdz ar laiku? Gan vide, gan sabiedrība mainās strauji. Iespējams, ka ekoskolas iet solīti pa priekšu un rāda virzienu, kādā mainīties?

Ir vismaz 10 labu iemeslu, kāpēc mācīties ārpus klases telpām!

1. Labāki rezultāti dažādos mācību priekšmetos.
2. Produktīvāks mācību process.
3. Radoša pieeja mācību procesam.
4. Labāka dabas, zinātnes un vides izpratne.
5. Uzlabojas veselība.
6. Labāka koordinācija.
7. Daudzveidīga mācīšanās.
8. Labākas sociālās prasmes.
9. Labāk tiek iepazīta vietējā apkārtne.
10. Tieša pieredze.

Bez sanāksmēm un mācībām ekoskolās, protams, notiek arī ļoti praktiski zaļi darbi: atkritumu dalīta vākšana, skolas apkārtnes sakopšana, ūdens, elektroenerģijas un siltuma taupīšana, mežu stādīšana, dabas taku veidošana, dažādi pētnieciski projekti, konkursi u.tml.

Sadarbība

Lai īstenotu daudzās zaļās ieceres, ikvienai skolai ir nepieciešams atbalsts kā no skolēnu vecākiem, tā arī pašvaldības, uzņēmējiem u.c. Pašvaldības no bērnu zaļajām aktivitātēm ir tikai ieguvējas, jo samazinās skolas elektrības, apkures, atkritumu izvešanas un ūdens patēriņa rēķini. Tomēr sabiedrība kopumā iegūst daudz vairāk par īstermiņa ietaupījumiem – vides aizsardzībā izglītotu jaunatni, kas nākotnē, cerams, pieņems tālredzīgākus un zaļākus lēmumus nekā iepriekšējās paaudzes.

Ekoskolu programmas darbu jau no pašiem pirmsākumiem atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. Ekoskolu projektus ir atbalstījusi arī Lielbritānijas Padome, bet šogad sadarbībā ar «Latvija Statoil» ir uzsākts vēl nebijis projekts – konkurss starp klasēm par vietējo uzņēmumu ilgtspējas novērtēšanu. «Latvija Statoil» atbalsta arī Ekoskolu programmu kopumā, savukārt sadarbībā ar AS «Latvijas valsts meži» ik gadu tiek rīkotas ekoskolu koordinatoru apmācības nometnes. Paldies visiem atbalstītājiem, un atliek cerēt, ka arī turpmāk ekoskolas gūs atbalstu zaļākas nākotnes vārdā.

Uzņēmumu ilgtspējas projekts

Šis projekts ir līdz šim vēl nebijusi aktivitāte. Parastā skolu prakse ir kāda uzņēmuma apmeklējums, kur ekskursiju papildina informācijas iegūšana par konkrēto vietu un varbūt vēl kāds suvenīrs. Skolēni, saprotams, uzzina tikai to labāko par uzņēmuma darbību un saražoto produkciju. Taču pretstatā šai praksei uzņēmumu ilgtspējas izpētes projektā skolēni paši sagatavo jautājumus un veic žurnālistisku pētījumu par konkrēto uzņēmumu: par tā radīto piesārņojumu, resursu patēriņu, saražoto atkritumu daudzumu, produkcijas draudzīgumu vai nedraudzīgumu videi un veselībai, iepakojumu un līdzīgiem jautājumiem, kas raksturo uzņēmuma radīto ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Bez tam skolēni veic arī attiecīgās nozares teorētisko izpēti un salīdzina konkrēto uzņēmumu ar labāko pieejamo praksi šajā nozarē. Protams, tas nav viegli, un iegūtie rezultāti būs tālu no profesionāla ietekmes uz vidi novērtējuma, tomēr šādam projektam būs vismaz divi būtiski ieguvumi. Pirmkārt, skolēni uzzinās vairāk par konkrēto nozari un tās ietekmi uz vidi, apgūs iemaņas pētnieciskajā žurnālistikā, kā arī gūs pieredzi gan kritiski vērtēt, gan pārņemt labākās idejas un, iespējams, ieviest tās savā skolā. Otrkārt, arī uzņēmumi būs spiesti vairāk uzmanības pievērst ilgtspējīgas attīstības jautājumiem un padarīt savu darbu videi draudzīgāku.

Projekts ir aizsācies nesen, un līdz gada beigām tajā vēl var droši iesaistīties. Turklāt to var darīt ne tikai ekoskolas, bet jebkura skola. Kā dalībniekiem šajā konkursā ir jāreģistrējas vai nu klasēm, vai klašu grupām – līdz 10 skolēniem katrā. Pieteikums jānosūta uz e-pastu izpete@videsfonds.lv.

Kā kļūt par ekoskolu?

Pieteikties Ekoskolu programmā var jebkura mācību iestāde un jebkurā laikā. Ir jāaizpilda tikai pieteikuma anketa, kuru var atrast Vides izglītības fonda mājaslapā http://www.videsfonds.lv, vai arī jāizsaka šī vēlme e-pastā, sūtot to uz adresi ekoskolas@videsfonds.lv. •