Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Kā samazināt apkures izmaksas

Anitra Tooma


Pienākot kārtējai apkures sezonai, neviens vien žēli nopūšas par augošajiem komunālajiem maksājumiem. Tomēr ar pūšanu un stenēšanu nekas nebūs līdzēts. Gribu atgādināt, ka Latvija ir mežu valsts – kā nekā 55% tās teritorijas klāj meži, un katru gadu pieaug 16,5 miljoni kubikmetru koksnes, turklāt, pateicoties klimata pārmaiņām, koki turpina lēnām, bet augt arī ziemās. Agrāk neviens nebrīnījās, ka koksne ir labs kurināmais, tagad izskatās, ka dzīvot nemitīgā atkarībā no importēta fosilā kurināmā un tām valstīm, kas mums to piegādā, ir neizbēgama nolemtība. Latvijas Biomasas asociācijas «LATBIONRG» valdes loceklis Didzis Palejs uzskata, ka mūsu valstī pilnīgi visu enerģiju gan siltumam, gan elektrības ieguvei varētu iegūt no vietējiem, atjaunojamajiem resursiem un paliktu vēl pāri, ko pārdot citiem.


Kur cērt, tur skaidas lec

Latvijā vēl joprojām nepietiekami izmanto meža cirsmu blakusproduktus – zarus, galotnes un celmus. Protams, ir vietas, kur tiem jāpaliek – liesākajās cirsmās par augsnes mēslojumu un slapjajos nogabalos par meža ceļu stiprināšanas materiālu –, bet 66% cirsmu nav iemesla atstāt zarus un celmus satrūdēšanai. Ja katru gadu savāktu un pārstrādātu cirsmu, kā arī visas kokapstrādes atliekas, varētu iegūt 6,8 miljonus ciešmetru šķeldas. (1. zīm.)

Ceļmalu krūmi

Latvijas valsts ceļu kopgarums ir 70 tūkstoši kilometru. Katru gadu no krūmiem atbrīvo aptuveni 1800 ha ceļmalu, kur varētu iegūt līdz 110 tūkstošus ciešmetru šķeldas.

Aizaugošie lauki

Lai kā man tas nepatīk, tomēr jāatzīst, ka aptuveni 300 tūkstoši ha auglīgās lauksaimniecības zemes aizaugušas ar ļoti leknu kokaugu masu. Ja mēs beigtu sūkstīties, bet lieti izmantotu šos resursus un gadā no krūmiem atbrīvotu kaut 10 tūkstošus ha, iegūtu 0,65 miljonus ciešmetru biomasas. (2. zīm.)

Pietiek un pāri paliek

Summējot šos trīs skaitļus, redzam, ka katru gadu enerģijas ražošanai mēs varētu izmantot 7,6 miljonus ciešmetru mazvērtīgas koksnes un iegūt 16,2 miljonus MWh enerģijas. Pašlaik Latvijā centralizētās siltumapgādes un elektroenerģijas kopējais patēriņš ir 14-15 miljoni MWh.

Nepieminētas iespējas

Aizvien neizdevīgāk kļūst importēt papīrmalku, jo palielinās transporta izmaksas (galvenokārt kuģu transports). Ja pārrēķinām Latvijā iegūstamās papīrmalkas apjomu enerģētikas mērvienībās, iegūstam 8,5 miljonus MWh/gadā enerģijas!

Līdz šim neviens nav pievērsis nopietnu uzmanību otrreizēji izmantojamajai koksnei, galvenokārt tā sauktajiem būvgružiem – viens miljons ciešmetru gadā, no kā var iegūt trīs miljonus MWh gadā.

Un, ja kāds ņemtos aprēķināt, cik biomasas varētu iegūt, iztīrot meliorācijas sistēmas, kā arī pašvaldību ceļmalas...

Eiropas importa flagmaņi

Ir viena lepna ziņa – Latvija noteikti ir lielākā biomasas eksportētāja ne vien Eiropā, bet droši vien arī pasaulē, jo tikai ļoti lepna valsts var atļauties savus atjaunojamos energoresursus laist pāri robežai un cītīgi klanīties gāzes, naftas un ogļu piegādātajiem. Klanīties tik ļoti, ka nu jau lepojamies ar ziņu par ogļu elektrostacijas būves iecerēm Liepājā. Kaut zinām, ka nav netīrāka enerģijas ražošanas veida par šo, kaut zinām, ka dūmgāzu attīrīšana ir dārgs pasākums. Jautrībai varu vien minēt to, ka, ja jaunā stacija gadā patērētu tikai vienu miljonu tonnu ogļu, tad no 250 tūkstošiem tonnu pelnu, kas ik gadu izbirs no ogļu krāsnīm, liepājnieki pamazām varēs uzbērt jaunu Gaiziņkalnu.

Pārveidot apkures sistēmu

Visekonomiskāk pārkārtot kurināšanai ar biomasu būtu centrālapkures sistēmu pašvaldībās. Tomēr pagaidām tikai retā pašvaldība uzdrošinās to darīt, kaut aprēķini rāda – izmantojot vietējo kurināmo, izmaksas par siltumu varētu samazināt par 20-40%. Taču tad būtu jānopūlas, piesaistot naudu. Bet atdot apkures sistēmu privātuzņēmēju pārziņā – tas mūsu valstī nav ierasts. Pateikt «nē!» zaļām idejām ir vienkāršāk. Es, tu – mēs visi nemitīgi pārmaksājam par dārgu fosilo enerģiju, bet tajā pašā laikā vieglu sirdi laižam prom austrumu virzienā naudu. •

Biomasas ieguves iespējas Latvijā

1.zīmējums

Biomasa no meža

2.zīmējums