Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
Anitra (pirmā no labās); Andra Zaļkalna foto.
Anitra (pirmā no labās); Andra Zaļkalna foto.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

 

Laba diena!

Šo žurnāla numuru veidojot, laikam vairāk domāju par dzīvi, nekā rakstīju. Karstā atvasaras dienā devāmies uz Lubānu. Tur purvi pilni dzērveņu, meži – pilni sēņu, ezerā pulcējas pīles un to mednieki... Mielojāmies ar ezera zivīm, un es prātoju, kā Lubāna ļaudīm dzīvot tālāk. Eiropa sūta draudu vēstules: ja Latvija nenodrošinās pilnvērtīgu aizsargājamās teritorijas dabas aizsardzību, nāksies maksāt milzīgus sodus. Mūsu dabas pētnieki čakli ķērušies pie plānošanas, kā atjaunot upju caurteci Lubāna ezerā, un iesaka no jūnija līdz augustam pazemināt tā līmeni par trešdaļu. Vietējie iedzīvotāji šos plānus uzskata par nejēdzīgiem un aktīvi iebilst. Dabas aizstāvji viņus uzskata par tumsoņām, ar kuriem nav vērts pat runāt. Braucu no Lubāna mājup ļoti domīga. Runājot ar vietējiem cilvēkiem, šķiet – taisnība viņiem! Izrunājos ar Uģi Bergmani, un šķiet, ka taisnība arī viņam! Tad kolēģis mani nomierināja, teikdams: «Ko tu uztraucies? Pēteris Pirmais mēģināja tikt galā ar Lubānu, tad – Kārlis Ulmanis, tad – padomju pasaules pārveidotāji, nu Eiropas Savienība mēģinās. Un tu domā, ka pāris dienu padzīvosi pie Lubāna un būsi pirmā, kas sapratīs, kā labāk organizēt dzīvi lielākā Latvijas ezera krastā?» Mjā... Mēs varam tikai dot jums ziņu par šo problēmu, bet jāvienojas būs viņiem – gan vietējiem iedzīvotājiem, gan dzīvnieku un ekosistēmas sargātājiem. Man tomēr šķiet, ka cilvēku tradicionālais dzīvesveids ir īpaši saudzējama sistēma; ja Lubāna krastos nedzīvos tāds Macānjānis ar sieviņu Annu, mums nebūs, kur aizbraukt un visu vakaru klausīties teiksmainos stāstus par Lubānu, braukt ar laivu ezerā, iziet purva taku un peldēties dziedinošā purva ezeriņā. Tā būs mēma vieta, par kuru uzzināt varēs vien no mēmām norādēm ceļmalā.

Vairākas nedēļas mēģināju tikt skaidrībā, ko satur ilgnoturīgās matu krāsas un cik pasargātas esam. Latviešu valodā informācijas bija pavisam maz, angļu valodā atradu pāris rakstu. Toties katru vakaru acu priekšā ņirb TV reklāmas, kas sola pārveidot krāsoto matu saimnieces dzīvi un nodrošināt vīriešu nedalītu uzmanību. Bet neviens nepasaka, ka pēc gadiem desmit šai sievietei draud nedalīta dakteru uzmanība.

Mēs tik labticīgi pieķeramies viendienas jaukumiem, bet lielākoties nepadomājam par rītdienas sekām. Kā sunītis, kam saimnieks uz nedēļu ieber barību un noliek spaini ūdens. Pirmajā dienā suns pārēdas, tad, vēdergraizēs riņķodams, apgāž ūdens spaini. Un, atgriezies mājās, saimnieks atrod savu suni beigtu, kaut resursu izdzīvošanai taču viņam pietika. Viņš tikai neprata tos prātīgi tērēt...

Izbaudi šo laiku, kad dzīve piespiež dzīvot taupīgāk, – mierini sevi ar domu, ka tas ir zaļi!

 

Anitra