Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

 

Ligita Liepiņa
«Ziedēšanas prieks Latvijas mežos un ārēs»

Izdevniecība «Vizuālais elements»; 2008.

Sērijā «Tēvzemes ābece» izdots manas botānikas skolotājas Liepiņas sapnis – pašai savas pēdas Tēvzemes pļavās un mežos. Ligita Liepiņa augu gudrībās audzināja LLU Mežsaimniecības fakultātes studentus, bija šerpa dāma, bet mīlēja mūs no sirds. Palīdzēja man visgrūtākajā dzīves brīdī, laikam jau izglāba dzīvību. Un šī grāmata arī ir ļoti mīļa – ne tikai ierasti sausais botāniskais apraksts, bet ar īpašu gaumi piemeklēta latviešu autoru dzeja – ne velti Ligita Liepiņa visu mūžu spēlēja teātri Jelgavā. Un Rūtas Kazākas skaistie un precīzie zīmējumi. Enciklopēdijā aprakstīti vairāk nekā 100 Latvijas pļavās, mežos, krastmalās, kāpās un purvos sastopamie augi. Pietiekami, lai priecīgi apjaustu, cik daudz jau zinām, un nobrīnītos – izrādās, ka šo tik bieži redzēto augu sauc, piemēram, biezlapainā sālsvirza...

 

Juris Urtāns
«Augšzemes ezeri. Arheoloģija un folklora»

Izdevniecība «Nordik»; 2008.

Tie, kuri žurnālu «Vides Vēstis» lasa no vāka līdz vākam gadiem, atcerēsies arheo- loga un kultūrvēsturnieka Jura Urtāna rakstus par Augšzemes ezeriem un greznās aerofotogrāfijas. Taču tie bija tikai daži raksti – par Akli, par dziedinošo Arlaku un lidojošajiem ezeriem. Nupat trīs gadu cītīgās izpētes darbs vainagojies ar grāmatu, kas bagāta ar skaistām fotogrāfijām, shematiskiem zīmējumiem un citātiem no teikām. Visvērtīgākā šī grāmata noteikti liksies pašiem Augšzemes iedzīvotājiem, – kurš no viņiem tik pazīstamos ezerus redzējis no augšas, kurš varēja iedomāties, ka teiksmas, ko stāstīja veci ļaudis, ir patiesība?

 

 

Dokumentālā filma «Laika jautājums»

«Mistrus Media»; 2008.

Filmas «Laika jautājums» idejas autors ir Gints Grūbe; tās tapšanu atbalstīja Valsts prezidenta kanceleja, «Latvijas valsts meži» un Latvijas Zaļais punkts. Filmas mērķis ir fiksēt un analizēt globālās sasilšanas draudus Latvijā, analizēt cēloņus, iezīmēt iespējamos risinājumus globālās sasilšanas un tās izraisīto seku likvidēšanai. Filmai ir plašs ekspertu – Latvijas vadošo ģeogrāfijas, bioloģijas, hidroloģijas, ekoloģijas speciālistu, kā arī sabiedrisko darbinieku – loks.

Filma ļoti līdzīga amerikāņu «11. stundai», tikai Leonardo di Kaprio vietā glītais Edijs Bošs, ārzemju zinātnieku runājošo galvu vietā – mūsējie. Bet problēma jau skar visus, un cerams, ka pēc dažiem mēnešiem skolu bibliotēkās jebkurā laikā šo filmu varēs noskatīties. Man aizdomāties lika fakts, ka mūsdienu cilvēks vienā dienā patērē tikpat daudz enerģijas, cik viņa sencis pirms 1000 gadiem visas dzīves laikā. Ka tikai nenākas pie senā patēriņa līmeņa atgriezties, ja vien nespēsim laikus mainīt dzīves ieradumus...

 

Ogastus Brauns
«Suņa mīlestība, kaķa talanti»

Izdevniecība «Kontinents»; 2008.

Vai varam droši apgalvot, ka par saviem mīluļiem zinām visu?

Šī grāmata atklāj dažādus interesantus un aizraujošus faktus par cilvēka iemīļoto mājdzīvnieku – suņu un kaķu – talantiem, spējām, manierēm, iedzimtām īpatnībām, ko ik dienas novērojam saskarsmē ar saviem mazākajiem brāļiem. Piemēram, vai jūs zinājāt to, ka suns spēj just, ja kādam ģimenes loceklim tuvojas epilepsijas lēkme, un vajadzības gadījumā var izsaukt mediķus? Vai zinājāt, ka suņi ir tuvāki radinieki jūras lauvām nekā kaķiem? Kā kaķim izdodas vienmēr nokrist uz visām četrām ķepām, lidojumā pārkārtojot ķermeni pretēji fizikas likumiem? Un neviens vēl nav pratis izskaidrot, kāpēc gan kaķi, gan suņi spēj veikt tālus ceļojumus, izmantojot navigācijas iemaņas, kas liktu nokaunēties pat Kristoforam Kolumbam.

 

Dokumentālais seriāls «Zilā planēta»
Dokumentāla filma; DVD, 1. daļa

«BBC»; izplatītājs SIA «ACMEFILM»

Lai gan ūdens klāj divas trešdaļas mūsu planētas, par okeāna dziļumiem mēs zinām mazāk nekā par Mēness virsmu. No jau atklātā līdz vēl neiepazītajam – jaunais dokumentālais seriāls «Zilā planēta» parāda okeāna skaistumu un burvību, pārsteidzot mūs ar tā iemītnieku daudzveidību. Seriāls «Zilā planēta» – tas ir vispusīgākais un pilnīgākais zemūdens pasaules pētījums. Ar jaunāko tehnoloģiju un unikālas dziļūdens filmēšanas aparatūras palīdzību skatītājs varēs iekļūt pasaules okeāna visapslēptākajās dzīlēs un ieraudzīt retākos kadrus no to iemītnieku dzīves, par kuru esamību līdz šim varējām tikai iedomāties.

Zilā planēta

Pirmajā sērijā tiek parādīts ne tikai okeānu gigantiskais spēks un neiedomājamie plašumi, bet arī «zilās planētas» sarežģītā uzbūve, fizisko un bioloģisko faktoru ietekme uz zemūdens pasaules iemītniekiem, kas ļaus izprast, kā uz planētas radusies dzīvība.

Bezdibenis

Tur lejā, daudzu kilometru dziļumā, slēpjas vesela pasaule. Milzīgu kalnu grēdu, neiedomājama spiediena un bezgalīga aukstuma pasaule. Pasaule, kur valda mūžīga nakts un mīt visfantastiskākās dzīvības formas, kādas vien atrodamas uz mūsu planētas. Ar jaunāko tehnoloģisko sasniegumu palīdzību filmējot pašas okeāna dzīles, skatītājiem ir iespēja sastapties ar pārsteidzošām radībām, kuras līdz šim nav bijis lemts redzēt.

Atklātais okeāns

Bezgalīgs okeāna plašums – līdz tuvākajam krastam ir ne mazāk par piecsimt kilometriem. Augšā – svilinoša saule. Lejā – bezdibenis. Bet daudziem jūras iemītniekiem šie bezgalīgie jūras plašumi ir ierasta dzīves vide.

Aizsalušās jūras

Skarbie dabas apstākļi un ļoti zemā temperatūra atstāj maz izredžu izdzīvošanai. Bet pat šādos ekstremālos apstākļos, kad gaisa temperatūra ir -70oC, kad plosās 10 ballu stipras vētras un paisuma viļņi, dzīvība pastāv!

 

Sagatavoja Anitra Tooma