Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Klusais mežezers starp Skaistkalni un Kurmeni arī izveidojies, zemei iebrūkot.

Gandrīz gadsimtu vecā Šķūņa kritene.

Mucas kritene jau piecus gadus apskatāma pļavā pie Kalna ielas.

Pati jaunākā – Strauta kritene izveidojās šovasar.

Strauta kritene – populārs apskates objekts gan vietējiem ļaudīm, gan ārzemju tūristiem.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 7 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Karsta vieta – Skaistkalne

Andris Grīnbergs;
autora foto


Karsta procesi notiek vietās, kur zemes dzīlēs sastopami ūdenī viegli šķīstošie ieži – dolomīts un ģipšakmens. Dziļi pazemē veidojas tukšumi un, iespējams, pat alas, kurās gan Latvijā pagaidām nevienam nav izdevies iekļūt. Bet ārēji redzamas pazīmes zemes virspusē izpaužas tikai karsta procesu darbības gala rezultātā, kad tukšums pazemē kļuvis tik liels, bet zemes virskārta virs tā tik plāna, ka vairs nespēj noturēties un iebrūk. Rodas kritenes, kas atkarībā no to lieluma un atrašanās vietas var būt arī viegli pamanāmas, pārsteidzošas un pat bīstamas. Un tur nu neko nevar padarīt, jo dabas procesi ir vareni un neapturami. Skaidrības labad jāpiebilst, ka karsta procesiem (iežu šķīšanai pazemē, kriteņu iebrukumiem) nav nekāda sakara ar karstumu. Karsta procesi notiek pazemes vēsumā. Nosaukums saistīts ar Karsta plato Slovēnijā, kas bagāts ar šādiem ģeoloģiskiem procesiem.


Zemes iegruvums Dziesmu svētku laikā

Jūlija sākumā, kad galvenais notikums Latvijā bija Dziesmu un Deju svētki, plašsaziņas līdzekļos parādījās satraucoša ziņa par to, ka Skaistkalnē pēkšņi iebrukusi zeme un izveidojusies ļoti dziļa un bīstama kritene. Tās redzamās daļas apakšā bijis caurums, kurā tecēja iekšā ūdens, kas krita lejup dziļi pazemē. Pētnieki secināja, ka kritene ir 12 metrus dziļa. Nu jau šī kritene kļuvusi citāda – tā pamazām piebirst, pieplūst ar ūdeni, kļūst seklāka un platāka. Tai dots Strauta kritenes nosaukums, jo tā atrodas maza strautiņa ielejas nogāzē. Augusta vidū Strauta kritene bija vairs tikai 4,5 m dziļa. Tomēr tās virszemes iegruvums izpleties 8 met-ru diametrā. Vairākas kritenes malas vēl vertikāli stāvas, un ik pa laikam šeit notiek nelieli nobrukumi. Kritenes apakšā izveidojies mazs dīķītis, kura dziļums – aptuveni 2 metri, tādējādi kritenes redzamā daļa ir tikai 2,5 metrus dziļa. Paredzams, ka kritenes izmēri vēl nedaudz mainīsies, līdz tās malas kļūs lēzenākas. Jebkurā gadījumā, apmeklējot šo vietu, jāievēro piesardzība!

Ne pirmā, ne pēdējā

Strauta kritene ir jauna un izteiksmīga. Taču lielākā daļa Skaistkalnes iedzīvotāju var parādīt ne mazums citu – gan lielāku, gan mazāku – kriteņu. Tās, kuras ir lielākas un atrodas tuvāk dzīvojamām mājām, protams, ir labāk zināmas, un tām dots arī savs vārds. Tā, piemēram, turpat netālu no Strauta kritenes, otrpus Kalna ielai, klajā laukā ir Mucas kritene. Tā izveidojās 2003. gada 16. jūnijā. Tagad kritene piesērējusi, kļuvusi lēzena un pamazām aizaug ar zāli. Tomēr tās izmēri nemaz nav niecīgi – dziļums 2,2 m, diametrs 10 metri.

Turpat netālu, Slimnīcas ielas malā, ir Šķūņa kritene. Tā ir viena no vecākajām kritenēm šajā apkārtnē, kas tiek saukta arī par Baznīckalna kriteni. Tā iebruka 1923. gada decembrī, līdzi paņemot labības šķūni. Zemes iebrukums esot sācies tieši pie šķūņa durvīm, vietā, kur iepriekšējā vakarā stāvējusi lokomobile – liela un smaga kulšanas tehnika, kas mūsdienās apskatāma tikai muzejos. Nākamajā rītā tai vietā bijusi jau paliela bedre, kurā pamazām gāzušies iekšā salmi, šķūņa sienas mūris un arī daļa jumta. Tagad kritene jau uzskatāma par vecu – nobrukumi šeit vairs nenotiek, apakšā izveidojies mazs dīķītis, bet nogāzes apaugušas nu jau palieliem kokiem un krūmiem. Kritenes izmēri joprojām saglabājas lieli – diametrs aptuveni 13 metri, dziļums līdz ūdenim – 3 metri.

Šo trīs aprakstīto kriteņu apkārtnē atrodami vēl vairāki zemes iegruvumi – tiesa gan, krietni mazāki. Un vietējie iedzīvotāji zina norādīt, kuras mājas dārzā ābele iebrukusi pazemē, kurai saimniecībai teļš «iezemējies», līdz saimnieks, brīnīdamies par lopiņa maušanu visas dienas garumā, vakarā sapratis iemeslu un to no bedres izvilcis. Neviens gan nezina, kur un kad gaidāms nākamais zemes iebrukums, bet šaubu nav – tas noteikti atkal būs.

Kriteņu bīstamība

Apmeklējot tikko aprakstītās kritenes, nevar nepamanīt, ka to tuvumā visapkārt saceltas dzīvojamās mājas. Kriteņu apvidu šķērso arī vairākas dažāda lieluma ielas un ceļi. Labi, ja kritene iebrūk dārzā, pļavā vai tikai šķūņa vietā. Tomēr var būt arī krietni bīstamākas situācijas. Kādā 1987. gada septembra vakarā zeme iebrukusi tieši zem Rīgas–Skaistkalnes šosejas. Īsu brīdi pirms šosejas iebrukšanas to vietu vēl šķērsojis kāds vēlīns autobraucējs no Skaistkalnes. Drīz tur izveidojusies 7 x 10 m liela, lēzenas formas bedre.

Tā paša 1987. gada decembra vakarā, dienu pirms Jaungada, kāda skaistkalniete aizgājusi uz veikalu iepirkties; mājup atgriežoties, viņa iegāzusies nelielā bedrē, kas bija radusies uz diendienā staigātās taciņas Viss beidzies laimīgi, un, tāpat kā šosejas iebrukums, arī šī kritene drīz vien aizbērta.

Vēl ir ziņas par kādu bīstamu gadījumu 1930. gados pie Spulgu mājām. Kāds saimnieks nakts melnumā braucis ar pajūgu, un pēkšņi pazemē iegāzies zirgs. Pašam gan izde-vies palikt virszemē un nakti pārlaist mājās. Nākamajā rītā sasaukti apkārtnes vīri, un kopīgiem spēkiem, norokot lēzenu vienu kritenes malu, zirgs no bedres izdabūts. Katrā ziņā – visi šie gadījumi liecina, ka kritenes var būt ļoti bīstamas.

Lielākās kritenes Skaistkalnes apkārtnē

Lai arī Skaistkalnes centra tuvumā esošās kritenes ir iebrukušas samērā nesen un par tām daudziem zināmi kādi notikumu atstāsti, tās nav pašas varenākās. Vislielākās kritenes meklējamas starp Skaistkalni un Kurmeni. Tur vairāk nekā 40 ha platībā ir izveidota aizsargājamā teritorija. «Latvijas valsts meži» par šo apvidu rūpējas – ir labiekārtotas vairākas nojumes tūristiem, izvietotas norādes velobraucējiem. Tur ceļotājiem ir, ko redzēt: mežā apskatāmas daudzas līdz pat padsmit metrus dziļas, ko-kiem aizaugušas milzu kritenes un skaists, lielā kritenē izveidojies mežezers. Tuvējā apkārtnē ir vēl vairākas karsta ieplakas, kurās izveidojušies nelieli ezeriņi: Silezers, Lielais un Mazais Melnezers, Bagdenu ezers, Strempes ezers. Skaistkalnieši arī novērojuši, ka dažos no tiem nereti ir lielas ūdens līmeņa svārstības, kas izskaidrojams ar to, ka pazemē ūdens ik pa laikam pa jauniem karsta tukšumiem vai plaisām aiztek nezināmā virzienā.

Karsta kritenes – arī citviet Latvijā

Skaistkalnes apkārtne, iespējams, ir visaktīvākais karsta procesu apvidus Latvijā. Tas aptver plašas teritorijas ap Skaistkalni un turpinās līdz Iecavas upei pie Bārbeles uz vienu pusi un uz otru pusi – Lietuvā. Tur intensīvi karsta procesi notiek Biržu un Pasvales rajonā. Šajā karsta apvidū ir gan lielas un dziļas kritenes, gan arī vienīgā Lietuvas ala – Govs ala, kas savu nosaukumu ieguvusi pēc negadījuma ar nabaga mājlopu, kurš iegāzies ļoti dziļajā kritenē.

Vēl karsta kritenes un upju sausgultnes, kas ir galvenās karsta procesu virszemes pazīmes, atrodamas Salaspils, Baldones un Klintaines apkārtnē, kā arī vēl vairākās vietās gar Daugavas krastiem. Viens no plašāk pazīstamajiem kriteņu apvidiem Latvijā atrodas pie Allažiem Rīgas rajonā. Visas karsta kriteņu vietas ir aizsargājami dabas objekti. •