Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 3 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Ājurvēdas noslēpumu valstībā

Guna Noldt;
autores foto


Trīs nedēļas dzīvot pēc ājurvēdas ārstniecības ieteikumiem un noteikumiem – tas nozīmē pašdisciplīnu, bezierunu pakļaušanos ājurvēdas ārsta norādījumiem, atsacīšanos no smaržīgas kafijas tases brokastīs un vēsas vīna glāzes vakaros. Taču tas ir tā vērts, ja vien kārojas atklāt ko pilnīgi jaunu un neparastu, ļauties un baudīt, un piedzīvot ne vienu vien patīkamu pārsteigumu…


Ājurvēda un pirmais ārsta apmeklējums

Par ājurvēdu biju dzirdējusi tikai pa ausu galam – līdz brīdim, kad no vizītes pie ārsta ar diagnozi par aizdomām uz astmu mājās atgriezās vīrs un paziņoja: «Braucam uz Šrilanku – uz ājurvēdas klīniku ārstēties!» Domāts, darīts. Pirms došanās ceļā, cītīgi meklējot un kāri lasot visu iespējamo informāciju par ājurvēdu, uzzināju, ka jau dižie riši (viedie jeb gudrie) senajā Indijā atklāja vēdas un tur aprakstītos veselības noslēpumus. Pēc šī atklājuma riši radīja izsmalcinātu zinātni, ko nosauca par ājurvēdu, kurā apkopotas zināšanas par fiziskajiem, garīgajiem un emocionālajiem dzīves aspektiem, kas nepieciešami labai veselībai un pašsajūtai. Ājurvēda pierāda, ka ķermeņa, prāta un gara savstarpējo iedarbību var iepriekš noteikt, līdzsvarot un uzlabot, lai dotu mums iespēju dzīvot harmonisku, aktīvu un laimīgu dzīvi. Un kurš tad negrib būt laimīgs? Tādēļ mēs devāmies ceļā, lai pavadītu četras nedēļas Šrilankā, ājurvēdas medicīnas klīnikā, – es, drīzāk ziņkārības mudināta, bet mans vīrs, cerot uzlabot veselību un atbrīvoties arī no daža laba lieka kilograma.

Klīnika «Surya Lanka» atrodas pašos Šrilankas salas dienvidos, Indijas okeāna krastā, tādēļ brauciens no lidostas Kolombo līdz ceļa mērķim ilgst 5-6 stundas.

Sastopot dažus šīs sanatorijas viesus, brīnos par dīvaino apģērbu, kādā viņi tērpušies. Izrādās, lai pasargātu drēbes no eļļām, visi ģērbjas sarong jeb palagveidīgos, ap ķermeni aptītos tērpos. Vīrieši sarongu nēsā kā garus, ap gurniem aptītus svārkus.

Šajā klīnikā strādā divi ārsti: viens ir tradicionālās Rietumu medicīnas pārstāvis, otrs – ājurvēdas ārsts. Pirmās tikšanās laikā mani vispirms iztaujā, lai noskaidrotu slimību vēsturi – par esošām un pārciestām kaitēm, par medikamentiem, ko lietoju, ziņas par vecākiem – viņu mūža ilgumu. Tiem, kuri sirgst ar hroniskām slimībām, tiek ieteikts līdzi paņemt ģimenes ārsta iepriekš veikto izmeklējumu rezultātus. Nākas atbildēt arī par labiem un kaitīgiem ieradumiem. Bez tam ārsts grib zināt, ko es gribu sasniegt šā ārstniecības kursa laikā. Uz to atbildu apņēmīgi: kārtīgi atpūsties un nomest 3 kg no svara.

Kad pārbaudīts pulss, veikti sirdsdarbības un plaušu izmeklējumi un esmu arī nosvērta, seko manas došas noteikšana, jo ājurvēdas filozofija ir balstīta uz uzskatu, ka cilvēku pārvalda trīs vitālās enerģijas, sauktas par došām. Šīs trīs došas sanskritā dēvē par vatu, pitu un kaphu. Katra cilvēka konstitūciju pārvalda visas trīs došas – tikai dažādās attiecībās, tomēr lielākoties mūs ietekmē viena, dominējošā doša. Ja došas vairs nav iedzimtajā līdzsvarā, piemēram, pēc lielas fiziskas piepūles, sliktu dzīves apstākļu vai nepareiza uztura dēļ, mēs kļūstam uzņēmīgi pret slimībām. Ājurvēdas mērķis ir novērst slimības attīstību, strādājot ar cilvēka individuālo konstitūciju, lai atjaunotu viņa iedzimto – pratkruthi – stāvokli. Uzzinu, ka mana dominējošā doša ir pita, kas saistīta ar tādiem pamatelementiem kā uguns un ūdens, un ka terapija balstīsies uz mana «iekšējā uguns» samazināšanu un ķermeņa un prāta atvēsināšanu.

Pančakarma

Ājurvēdas mācībā pančakarma ir terapija, kuras laikā attīra gan ķermeni, gan prātu, un tā atkarībā no pacienta vēlmēm un maciņa biezuma ilgst, sākot no divām līdz pat sešām un astoņām nedēļām. Šī ārstniecības metode sastāv no vairākām daļām, bet man ārsts izraksta piecas no tām: purvakarma, virechana, basti, nasya un shirodara.

Pirmās trīs dienas no rīta ārsta uzraudzībā izdzeru aptuveni 100 ml siltas eļļas tukšā dūšā – ķermenis lēnām tiek sagatavots pilnīgai detoksikācijai; to sauc par purvakarma. Tad seko dažādas procedūras, piemēram, masāžas ar eļļām, sauna un zāļu vannas.

Pēc pirmās masāžas, kas ilgst vairāk nekā stundu, viss ķermenis – no matu galiņiem līdz pat kāju pirkstgaliem – spīd un laistās, ar eļļu ieziests. Tūlīt pēc masāžas seko tvaika saunas apmeklējums, kas drīzāk gan līdzinās gulēšanai vecmāmiņas pūra lādē: no apakšas to apsilda ar katliem, kuros vārās dažādu zālīšu uzlējums, bet galva paliek ārpusē, – sviedri līst aumaļām. Pēc 15 minūtēm drīkstu kāpt laukā no sviedrējošās kastes, pāris minūšu atpūsties un padzert siltu ūdeni, lai pēc tam gultos vannā, kurā peld dažādu ārstniecības augu lapas, ziedi un pumpuri. Beidzot pēc divas stundas ilgas miesas un gara apstrādāšanas izeju klīnikas dārzā un atguļos atpūtas krēslā. Laiski vēroju okeānu 20 metru attālumā, pāri galvai aizlido samīlējies zivju mednieciņu pārītis, palmas sniedz patīkamu ēnu. Aizveru acis, klausos okeāna šalkoņā un sapņoju…

Pēc eļļas dzeršanas dienām seko virechana – tievās zarnas, asiņu, aknu, liesas un sviedru dziedzeru attīrīšanas dienas. To panāk, ārsta uzraudzībā dzerot vieglu caurejas līdzekli, kas pagatavots no vietējiem ārstniecības augiem – sennas lapām, alvejas, pienenēm un citiem. Šī, vismaz man, bija tā grūtākā fāze visas pančakarmas laikā, jo divas dienas drīkstu ēst vien plānu rīsu zupiņu, kamēr kaimiņi pie blakus galdiņiem mielojas ar banānu ziedu salātiem, ceptu vistiņu karija mērcē, ceptiem Šrilankas ķirbīšiem kokospiena mērcē un eksotiskiem augļiem – papaiju, mango, čerimoju un banāniem.

Pēc pāris dienām cerību pilna un laimīga pēc pārciestajām badošanās dienām dodos iekarot bufetes galdu ar visiem tā labumiem. Pārsteigums ir liels – ārsta palīgs visās ēdienreizēs modri stāv galda galā un dod norādījumus, kādus ēdienus izvēlēties, kādus ne, kuri ir ieteicami manai došai.

Viena no patīkamākajām procedūrām man šķita shirodara – pieres un galvas vienmērīga aplaistīšana ar siltu eļļu, kas ārstē migrēnu, palīdz atgūt iekšējo mieru, iedarbojas nomierinoši uz prātu. Savukārt redzes uzlabošanai uz acu plakstiņiem uzlej siltu eļļu, acis jāatver un jāgroza no vienas puses uz otru. Nasya tiek nozīmēta visiem tiem, kuri sirgst ar elpošanas ceļu slimībām – astmu vai bronhītu. Neparas-ta ir ķermeņa spaidīšana ar maisiņiem, kas pildīti ar karstiem rīsiem, – labsajūta garantēta!

Joga un ārstniecības augi

Ājurvēdas mācība iesaka pacientiem celties agri no rīta – īsi pirms saullēkta – un dienu sākt ar nelielām, vieglām aktivitātēm, piemēram, jogas nodarbībām. Mūsu jogas skolotājs jogu mācījies no sava vectēva un tēva, pēc tam studējis Kolombo universitātē un ir viens no labākajiem Šrilankā. Tomēr vietējo iedzīvotāju vidū joga līdz šim nav guvusi popularitāti. Vingrinājumus izpildām zem klajas debess, un meditācijai nav nepieciešama īpaša mūzika – aizveram acis un klausāmies putnu dziesmās un okeāna šalkās. Katra klīnikas apmeklētāja vēlmes tiek uzklausītas un piepildītas – arī es saņemu speciālu jogas stundu, kurā mans skolotājs rāda un stāsta, kādi vingrinājumi labi noder galvas sāpju remdināšanai, nemierīga vēdera nomierināšanai vai elpošanas ceļu ventilācijai.

Nobeiguma vietā

Trīs nedēļu ārstniecības terapijas noslēgumā saņemu pēdējo, visizsmalcinātāko procedūru – sejas masāžu, kurai seko sejas maskas uzlikšana. Otra masiere tajā pašā laikā masē un čubina manas pēdas. Ārsta pēdējais apmeklējums, kura laikā mani atkal nosver un tausta pulsu, sagādā lielu pārsteigumu un baudu, jo izrādās, ka esmu mērķi sasniegusi un pat pārsniegusi – lidošu mājup par pieciem kilogramiem vieglāka, un manas došas esot līdzsvarā!

Lidmašīnā, drīzāk ziņkārības nekā gribēšanas urdīta, pirmo reizi pēc četrām nedēļām pasūtu glāzi sarkanvīna. Bet – man negaršo! Kafija arī ne. Un, lidojot 10 tūkstoš metru augstumā, jūtamies patiešām kā ar vēja spārniem nesti, tādēļ pieņemam lēmumu: ājurvēdas ārstniecības kursu ar visām procedūrām noteikti atkārtosim! •