Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Viens no mūsu stereotipiem par Ķīnu – ka tā noteikti ir pati neekoloģiskākā valsts uz planētas. Izrādās, tā tikai daļēji ir taisnība.

Ligita ar organiskajiem rīsiem, kas iesaiņoti skaistā «zaļā» iepakojumā.

Ieeja biodinamisko produktu veikalā Pekinā.

Džiu Liangs sāka ar rūpēm sagādāt veselīgu pārtiku sev pašam.

Tieši no dārza fermas strādnieki nogādā dārzeņus saviem klientiem Pekinā.

Siltumnīcas šeit ir ļoti praktiskas un lietojamas atkarībā no laika apstākļiem.

Fermas cilvēki zina ļoti precīzi, kuri augi ar kuriem spēj draudzēties, nomācot nezāles, un tā arī maksimāli tiek izmantota visa platība.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Ķīna, kas vēlas kļūt zaļāka...

Arnis Šablovskis;
Mārtiņa Brīniņa foto


Ligita Davidova strādā Latvijas vēstniecībā Pekinā jau vairākus gadus. Starp citu, lasa «Vides Vēstis», aktīvi interesējas par zaļo dzīvesveidu un savu iespēju robežās nopietni cenšas to piekopt. Ir veģetāriete jau no sešpadsmit gadu vecuma, šobrīd uzturā lieto tikai augu pārtiku (arī piena produktus ne, vienīgi augu pienu, bet ne dzīvnieku), tas gan viņas darba spējas nav mazinājis – gluži otrādi. Pateicoties Ligitai, apmeklējam organisko jeb zaļo veikalu un arī biodinamisko fermu Pekinā.


Tad nu dodamies kopā ar Ligitu vispirms iepirkties vienā no četriem Pekinas zaļajiem veikaliem. Te var nopirkt dārzeņus, piemēram, brokoļus, sīpolus, kas audzēti ar organiskajām metodēm. Tas Pekinā kļūst arvien populārāk – lietot organisko pārtiku. Šim veikalam ir vairākas filiāles Pekinā. Šobrīd arī Ķīnas presē ļoti daudz tiek rakstīts par zaļo dzīvesveidu, par elektrības taupīšanu, makulatūras vākšanu, atkritumu šķirošanu, kā arī par atbildīgu ceļošanu un dzīvošanu, rūpēm par to, ko ēd, un vides sargāšanu.

– Kādas ir produktu cenas šādā veikalā Pekinā?

– Kā nu kuram produktam. Āboli un brokoļi ir krietni dārgāki nekā supermārketā, bet gurķi un tomāti gan nav daudz dārgāki par tradicionāli audzētajiem.

Produktiem, kas ir importēti, piemēram, vīģēm un datelēm, cenas ir ļoti augstas, salīdzinot ar vietējo produkciju. Bet ir daudzas produktu grupas, ko var izvēlēties, – es varu šajā veikalā izvēlēties pirkt vai nu vietējo ekoloģisko produktu, vai ievesto.

– Šie produkti tiek audzēti speciālās vietējās fermās?

– Jā, piemēram , «Lo hau city» ir sava saimniecība. Un tad ir vēl kāda cita ferma, kur arī audzē dārzeņus, neizmantojot ne minerālmēslus, ne pesticīdus, kas tik bieži tiek izmantoti parastajā vietējā lauksaimniecībā. Tajā pašā laikā viņi šeit arī neizmanto kūtsmēslus.

– Kas ir galvenie pircēji – ārzemnieki vai ķīnieši?

– Šeit vairāk ķīnieši. Bet ir arī otra firma, kas piegādā organiskos dārzeņus līdz katra klienta dzīvokļa durvīm trīs reizes nedēļā, un tai ir izdevies piesaistīt ļoti daudz ārzemnieku. Dārzeņi tiek audzēti, ievērojot visus biodinamiskos nosacījumus, un patērētāji tiek laipni aicināti atbraukt paskatīties uz fermu, kā tur darbojas.

– Vai ir arī restorāni, kur izmanto šādu pārtiku?

– Pāris restorānu ir. Ķīniešu virtuvē plaši lieto nātrija glutamātu, sālim līdzīgu vielu, kas pastiprina ēdiena garšu un ir kaitīga ķīmiska viela. Šobrīd daudzi restorāni paziņojuši, ka atsakās no tā lietošanas.

– Kādi ir tavi ēšanas ieradumi?

– Es kļuvu par veģetārieti sešpadsmit gadu vecumā. Ir bijuši posmi, kad ēdu zivis, olas. Šobrīd es neēdu ne zivis, ne gaļu, ne arī olas.

Ķīnā liela daļa dārzeņu ir audzēti ļoti ķīmiski, viņi ļoti plaši lieto minerālmēslus, izmanto lopu dabisko mēslojumu, lai maksimāli palielinātu ražu, tādēļ, šeit dzīvojot, tas ir daudz aktuālāk, nekā dzīvojot Latvijā, kur daudzus produktus var izaudzēt paši vai pie radiniekiem vai nopirkt tirgū, tā gūstot garantiju, ka produkts ir samērā tīrs. Ķīnā šī problēma ir daudz aktuālāka, tādēļ ir ļoti svarīgi, ka te ir šādi veikali.

Interesanti, ka šis veikals piedāvā arī dažādus piena veidus – bez parastā govs piena te var nopirkt arī sojas pienu un rīsa pienu, kas arī ir organiski audzēti. Ķīnā tradicionāli sojas piens pat tika lietots daudz biežāk, bet govs pienu un biezpienu vairāk lieto Ķīnas mazākumtautības – tibetieši, mongoļi un uiguri. Tikai pēdējos 10 gadus tiek uzsvērts, ka bērniem jādzer govs piens, jo tur ir daudz kalcija. Pārņemot Rietumu virtuves tradīcijas, tagad arvien vairāk tiek lietots siers, šobrīd Pekinā ir nopērkams arī skābais krējums, vēl pirms trim gadiem tas veikalos bija liels retums, bet tagad, kad to sākuši ražot Pekinā, viss ir mainījies, ir pat vairāki kopuzņēmumi ar rietumniekiem, kas par to rūpējas. Ļoti daudz ķīniešu tagad dzer kafiju, ēd maizi ar sviestu, kas agrāk viņiem nebija saprotams.

Ķīnā organiski audzēts nenozīmē tikai veģetāru pārtiku, šeit ir arī organiski audzēta gaļa, ko arī var nopirkt šajā veikalā. Šis veikals Pekinā ir pusotru gadu un vairāk ir populārs izglītoto ķīniešu un ārzemnieku vidū. Organisko produktu lietošanai Ķīnā ir pat visai sena vēsture, tomēr tā īsti ir sākusies tad, kad ķīnieši, kas studēja ārzemēs, atgriezās Ķīnā. Tas kļūst arvien populārāks dzīvesveids, bet, tā kā šeit produkti ir nedaudz dārgāki, tad šī veikala apmeklētāji galvenokārt ir turīgie ķīnieši, kas var to atļauties. Lai arī te ir produkti, kas cenu ziņā īpaši neatšķiras no parastā tirgus.

Kāda organisko produktu veikala īpašnieks sacīja, ka par 30% patlaban pieaudzis piena produktu un graudu maisījumu noiets, tādēļ viņš jūt, ka šāda veida produktiem ir liela nākotne Ķīnā, lai arī patlaban pieprasījumu vairāk rada ārzemnieki, tomēr arī ķīnieši viņiem pakāpeniski seko. Te sastopam arī videi draudzīgus mazgāšanas līdzekļus, kosmētiku.

– Vai tas viss liecina, ka Ķīnai ir tendence patiesi mainīties zaļajā virzienā? Līdz šim esam dzirdējuši tik daudz gan par piesārņojumu, gan par bērnu rotaļlietu skandālu...

– Ņemot vērā Ķīnas mērogus, te vispārējā domāšana tik ātri nemainās, tas notiek atsevišķās vietās... Tāpat kā 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, kad daudzi ķīnieši devās uz ārzemēm, viņi atveda daudz jaunu ideju par to, kas ir pareizi. Piemēram, daudzus gadsimtus sievietēm no labdzimušām ģimenēm Ķīnā tika saitētas pēdas. Tas skaitījās skaisti, bet ļoti sāpīgi. Šie izglītotie ķīnieši, atgriezušies no ārzemēm, sacīja: «Nē, tas nav pareizi.» Un daudzi ieradumi, kaut lēnām, bet mainījās. Kādu brīdi likās, ka viss, kas ir Rietumos, ir labs, bet viss, kas ir šeit, ir slikts. Bet ir daudz labu lietu gan šeit, gan tur.

 

Esam ciemos pie Džiu Lianga – biodinamiskās fermas netālu no Pekinas īpašnieka. Redzam, kā cilvēki iesaiņo biodinamiskos produktus, kurus tūlīt vedīs patērētājiem.

– Pēdējā laikā Ķīnā sākuši īpaši piedomāt pie tā, ko ēd... Tās, šķiet, ir visai lielas pārmaiņas. Vai arvien vairāk cilvēku te ēd organiski audzētu pārtiku?

– Jā, šī lieta kļūst arvien populārāka.

– Kā un kad tā iesākās?

– Man pašam interese par to radās 2000. gadā, kad vēl biju students un domāju par veselīgu dzīvesveidu. Es un mans skolotājs bijām vieni no pirmajiem, kas Ķīnā pievērsās organiski audzētajai pārtikai. Studenti kopā ar pasniedzēju vienkārši audzēja sev un saviem vecākiem pārtiku. Tur nebija nodoma par kādu biznesu.

Ar divām lietām mēs atšķiramies no visiem, kas pārdod dārzeņus. Vispirms – mums ir viena cena pilnīgi visiem dārzeņiem.

– Un kā jūs varējāt atvērt šo fermu? Jums bija nepieciešama kāda speciāla licence? Kā cilvēki var zināt, ka jūs tiešām audzējat organisko pārtiku?

– Kā sacīja kāds lauksaimniecības profesors: katrai valstij ir savs organiskās pārtikas standarts. Mēs šeit lietojam Eiropas standartus. Piemēram, nelietojam mēslojumā ne putnu, ne arī cūku mēslus, vienīgi aitu mēslus.

Pirms tam es studēju ķīmiju. Tādējādi es zinu ķīmijas pamatus, un, studējot Pekinas universitātē, mēs veicām pētījumu, kura laikā sapratām, ka atšķirība starp organiski audzētiem dārzeņiem un parastajā lauksaimniecībā audzētiem kļūst arvien lielāka un lielāka.

– Latvijā zaļo kustība un organiskās pārtikas audzēšana ir savstarpēji saistītas lietas.

– Ir daudzas ar zaļo kustību saistītas organizācijas, kas pievērš uzmanību manai fermai. Viena no tām domā par to, kā samazināt tuksneša izplešanos Ķīnā, otra ir «Greenpeace».

– Vai tad tas, ko jūs darāt, arī ir uzskatāms par zaļās kustības sastāvdaļu?

– Nē, es tā nedomāju. Es vienīgi mēģinu audzēt šos dārzeņus, cik vien labi varu. Man nav citu nodomu vai motīvu.

– Un kāda tad ir galvenā atšķirība starp jūsu fermā audzētiem dārzeņiem un lielveikalā nopērkamiem? Vai kāda nozīme ir, piemēram, tam, ar kādu attieksmi dārzeņi tiek kopti?

– Jā, mēs veicām arī šādu eksperimentu. Ja, kopjot dārzeņus, teicām tiem labus vārdus, tie auga daudz labāk. Mēs arī eksperimentējām, nenogalinot kāpurus kāpostos, bet tik un tā tie turpināja vēl augt...

– Kā es sapratu – viena cena visiem dārzeņiem. Cik liela tā ir?

– 10 juaņi jeb viens eiro par vienu mārciņu jeb puskilogramu. Un visu gadu, visos gadalaikos šī cena nemainās. Vienīgi patlaban mēs to mazliet palielināsim sakarā ar inflāciju – dārgāka kļūst degviela. Pirms laiciņa litrs benzīna maksāja 35 santīmus, šobrīd jau 40 santīmus atbilstoši Latvijas naudai.

– Ķīnā visa zeme pieder valstij, tātad arī jūsu fermas. Kāda ir to nomas maksa?

– 700 tūkstoši juaņu par 28 gadiem (70 tūkstoši eiro par vairākiem desmitiem hektāru).

– Un jums šķiet, ka šim biznesam ir tendence pieaugt?

– Kā jau teicu, sākumā mēs to visu darījām tikai savām vajadzībām. Tad mēs izveidojām kompāniju un zaudējām visai daudz naudas. Patlaban šis bizness jau nes peļņu. Pašā sākumā dārzeņi pircējam maksāja 2 juaņus par mārciņu (0,2 eiro par puskilogramu).

– Cik daudz klientu jums ir?

– 60 līdz 100 ģimenes nedēļas laikā veic pasūtījumus. Sākumā mēs piegādājām produktus reizi nedēļā, patlaban jau trīs vai četras reizes nedēļā. Tāpat mūsu klientu vidū ir viesnīcas un restorāni, arī veģetāriešu restorāns, kura nosaukums ir «Tīrais lotoss», Polijas, Francijas, Itālijas, Šveices un Latvijas vēstniecības darbinieki. Un daudzi no maniem klientiem ir pabijuši fermā un redzējuši, kā top biodinamiskā produkcija.

– Vai klientu vidū ir arī bijušie ķīmijas studenti, ar kuriem jūs kopā studējāt?

– Jā, daži mani kursa biedri ir mani klienti un daži pat vēlas kļūt par investoriem, taču pagaidām šī ferma vēl ir pārlieku maza... Ja mēs vēlētos aktīvāk attīstīties, tad tas būtu nepieciešams, bet patlaban tas vēl nav nepieciešams.

– Paldies, ka kliedējāt daudzos stereotipus par Ķīnu kā par ne visai ekoloģisku zemi, kas īpaši nerūpējas par savu vidi.

– Manuprāt, Ķīna dodas pretī visai saulainai un pozitīvai nākotnei, arī tāpēc, ka visai daudz ārzemnieku dodas dzīvot uz Ķīnu. Tādējādi mūsu valsts pakāpeniski kļūst par vienu no pasaules centriem. Es pats neesmu ieinteresēts doties uz ārzemēm, es vienīgi vēlos turpināt attīstīt savu biznesu šeit. •