Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Zaļais iepirkums

Jūlija Bulgakova,
SIA «Ekodoma»,
Gunta Kazinovska


Kā nepārmaksāt par preci? Kā noskaidrot, vai prece ir videi draudzīga? Kā uzzināt, kura no precēm kalpos ilgāk?


Valstu valdības visā pasaulē lielu nozīmi piešķir ilgtspējīgai attīstībai un dabas resursu taupīšanai. Daudzas iestādes ievieš vides pārvaldības sistēmas, lai samazinātu to darbības ietekmi uz vidi. Apzinīgākie iedzīvotāji tiecas dzīvot saskaņā ar dabas likumiem un ieaudzināt savos bērnos saudzīgu attieksmi pret dabu. Bet vai mēs, pieņemot lēmumu iegādāties kādu preci, iedomājamies par vides aizsardzību, par pienākumu pret nākamajām paaudzēm?

Pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem turpina pieaugt, un tas liecina par dzīves kvalitātes uzlabošanos, taču vienlaikus rada bažas par pārmērīgu cilvēka ietekmi uz vidi un tādējādi arī uz paša veselību. Kā mēs ar savu izvēli un rīcību spējam mazināt klimata pārmaiņas un vai varam būt droši par savu veselību? Vai pievēršam pietiekami lielu uzmanību precēm un pakalpojumiem, ko ikdienā izmantojam un kas nākotnē var ietekmēt mūsu pašu un citu dzīvo būtņu eksistenci? Atbilžu meklējumi uz šiem jautājumiem kļūst aizvien aktuālāki. Viena no iespējām samazināt kaitīgo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību ir videi draudzīgu preču izvēle. Katra organizācija var veikt zaļāku iepirkumu un izvēlēties videi draudzīgākas preces un pakalpojumus.

Publiskais iepirkums ir instruments, ar kura palīdzību sabiedrība var kontrolēt valsts budžeta efektīvu un racionālu izmantošanu. Lētākā piedāvājuma izvēle vairs nav racionāla. Ir nepieciešams noteikt un arī izmantot papildu kritērijus piedāvāto preču vērtēšanai, lai būtu iespējams izvēlēties ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu ilgtermiņā.

Publisko iepirkumu apjoms Eiropā ir gandrīz 17% no Eiropas gada IKP. Katru dienu uzņēmumi, pašvaldības un komunālo pakalpojumu sniedzēji veic transportlīdzekļu, datoru, apgaismojuma iekārtu un citu darbam nepieciešamu preču iepirkumus, vadoties galvenokārt pēc zemākās cenas un neņemot vērā to, ka lētākai precei kalpošanas laiks ir īsāks, darbināšanas izmaksas lielākas un tā tērē vairāk enerģijas.

Kas ir zaļais iepirkums?

Zaļais iepirkums ir tāds iepirkumus, kuru veicot, ir jātiecas integrēt vides aspektus visos iepirkuma procesa posmos, lai sasniegtu izvirzīto mērķi un samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Zaļais iepirkums tiek dēvēts arī par ilgtspējīgu iepirkumu, ekoloģisku iepirkumu vai videi draudzīgu iepirkumu.

Latvijā videi draudzīgs iepirkums pagaidām nav plaši izmantots, kaut gan kopš 2006. gada 1. maija spēkā ir stājies Publisko iepirkumu likums, kura viena no galvenajām iezīmēm ir vides prasību iestrādāšana iepirkumu procesos. Lai gan likums to neizvirza par obligātu prasību, kā rāda citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze, vides prasības arvien biežāk tiek izmantotas par vienu no izvēles kritērijiem. Direktīva 2004/18/EK, kas ir šā likuma pamatā, nosaka, ka vides aizsardzība nevar būt pašmērķis, kas nesamērīgi sadārdzina pasūtījumus, un tā precizē, kādā veidā pasūtītājs var dot ieguldījumu vides aizsardzībā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, vienlaikus nodrošinot iespēju iepirkuma procesā saņemt ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu.

Lai veiktu videi draudzīgu iepirkumu, var izmantot energomarķējuma kritērijus, integrējot tos iepirkuma dokumentācijā kā vides prasības. Energomarķējums informē pircēju par enerģijas patēriņu, sniedz informāciju par ekonomisko izdevīgumu, parādot, ka, maksājot augstāku sākotnējo cenu, vēlāk – preces kalpošanas laikā – būs zemākas enerģijas izmaksas. Energomarķējuma mērķis ir informēt un pārliecināt pircējus pieņemt zaļāku un videi draudzīgāku lēmumu.

Efektīvi instrumenti efektīvam iepirkumam

Lai ieviestu likuma prasības dzīvē, ir nepieciešama informācija par to, kā vides aizsardzības prasības var iekļaut iepirkuma dokumentos un kā novērtēt, kurš no piedāvājumiem ir ekonomiski visizdevīgākais. Šāda informācija sagatavota Eiropas Komisijas finansētā projekta «GreenLabelsPurchase – Making a greener procurement with energy labels» («Zaļais iepirkums un energomarķējums – zaļāka iepirkuma procedūras veikšana») ietvaros, kas tika uzsākts 2006. gada sākumā Eiropas Komisijas programmas «Intelligent Energy Europe» («Saprātīga enerģija Eiropai») ietvaros. Tā galvenais mērķis ir veicināt zaļāka iepirkuma procedūras plašāku izmantošanu ikvienā uzņēmumā vai iestādē – valsts un pašvaldības institūcijās, jebkurā pakalpojumu, rūpniecības, transporta un citās nozarēs strādājošā uzņēmumā. Projekta īstenošanā sadarbojas 12 partneri no deviņām Eiropas valstīm, to skaitā gan reģionālās enerģētikas aģentūras, gan citas iestādes ar lielu darba pieredzi. Latvijā šī projekta pārstāve ir SIA «Ekodoma».

Balstoties uz energomarķējuma kritērijiem, vairākām preču grupām ir izveidotas vadlīnijas zaļāka iepirkuma veikšanai un aprēķinu moduļi dzīves cikla izmaksu un ekonomiski izdevīgākā piedāvājuma novērtēšanai. Vienlaikus tiek veicināta informētība arī par esošajiem energomarķējumiem šīm preču grupām.

Ir izstrādāti bezmaksas aprēķinu moduļi, ar kuru palīdzību uzņēmumi var veikt videi draudzīgākus iepirkumus un pareizi novērtēt iegādātās preces patiesās izmaksas. Preču grupas, kuru vērtēšanai ir izstrādātas vadlīnijas un divi vērtējuma moduļi (specifikācijas un aprēķinu instrumenti), ir šādas:

– biroju tehnika, IT;
– mājsaimniecības iekārtas;
– transports;
– apgaismojums;
– zaļā elektroenerģija (tikai angļu valodā);
– būvniecības materiāli (tikai angļu valodā).

Specifikācijas satur obligātos un mērķa kritērijus. Ja piedāvātā prece neatbilst obligātajiem kritērijiem, tas tiek izslēgts no piedāvājumu konkursa. Par atbilstību mērķa kritērijiem (piemēram, ilgāks kalpošanas laiks, mazāks dzīvsudraba saturs u. c.) precei tiek piešķirti papildu punkti. Ekonomisko parametru vērtējuma rezultāti un papildu punktu skaits nosaka visizdevīgāko piedāvājumu. Ir svarīgi atzīmēt, ka, par spīti vispārpieņemtam viedoklim, preces, kas vismazāk ietekmē apkārtējo vidi, bieži ir arī visizdevīgākās izmaksu ziņā. Piemēram, automašīna, kas saražo vismazāk izmešu, visticamāk, patērēs arī mazāk degvielas salīdzinājumā ar citu marku automašīnām šajā klasē.

Ko mēs iegūsim, pērkot videi draudzīgas preces?

Veicot zaļo iepirkumu, ir lieliska iespēja iegūt energoefektīvas un videi draudzīgas iekārtas. Veicot šādu iepirkumu, ir iespējams taupīt materiālus un enerģiju, samazināt atkritumus un piesārņojumu, kā arī atbalstīt ilgtspējīgas uzvedības modeļus. Turklāt zaļais iepirkums ir piemēra sniegšana un tirgus ietekmēšana. Realizējot zaļāku iepirkumu, pircēji var stimulēt energoefektīvu tehnoloģiju attīstību rūpniecībā.

Latvijas pieredze. Zaļā iepirkuma efektivitāte un noderīgums tika izmēģināti vairāk nekā 20 pilotprojektos visā Eiropā. Savu zaļo domāšanu apliecināja arī Latvijas uzņēmumi – viens no trim Latvijas pilotprojektiem tika īstenots Rīgas Juridiskajā augstskolā, iepērkot LCD monitorus. Ar zaļā iepirkuma palīdzību tika veikts vairāku piedāvājumu salīdzinājums, un, vadoties no aprēķinu rezultātiem, tika pieņemts lēmums, kas ļauj ieekonomēt 330 eiro un 320 kg CO2 gadā. SIA «ITWorks» kā pilotprojektu veica vieglo automašīnu salīdzinājumu, bet viesnīca «TOMO», pateicoties pareizi iegādātām spuldzēm, katru gadu ekonomē 2500 eiro uz apgaismojuma efektivitātes paaugstināšanas rēķina.

Zaļais valsts iepirkums var ietvert, piemēram, tādas jomas kā energoefektīvu datoru un ēku konstrukciju būvelementu iegāde, apgaismojuma iekārtas, pārstrādājamais papīrs, «tīri» transportlīdzekļi, videi draudzīgs sabiedriskais transports, elektroenerģija, kas iegūta no atjaunojamiem enerģijas avotiem, mājsaimniecības elektrotehnika un gaisa kondicionēšanas sistēmas, kas atbilst moderniem vides risinājumiem. Vairāku veikto zaļo iepirkumu analīze parāda ieguvumus vides jomā, piemēram, Eiropas Komisijas līdzfinansētajā izpētes projektā RELIEF iegūti šādi secinājumi:

  • ja visas valsts iestādes visā ES lietotu zaļo elektroenerģiju, tiktu ietaupīts aptuveni 60 miljoni tonnu CO2, kas atbilst 18% no panākamā ES siltumnīcefekta gāžu samazinājuma saskaņā ar Kioto protokolu;
  • līdzīgu samazinājumu varētu sasniegt, ja valsts iestādes izvēlētos ēkas ar augstu siltumizolācijas kvalitāti.

Ietekme uz preču piegādātājiem. Regulāra stingrāku prasību izvirzīšana precēm motivē piegādātājus piedāvāt augstākas kvalitātes preces, kas atbilst mūsdienīgām efektivitātes un vides prasībām.

Taču ikvienas organizācijas un indivīda īstenots zaļais iepirkums spēj dot būtisku ieguldījumu ietekmes uz vidi un cilvēka veselību samazināšanā.

Projekta ietvaros konsultācijas un atbalstu Latvijā sniedz vietējais projekta koordinators SIA «Ekodoma». •

 

http://www.greenlabelspurchase.net
http://www.ekodoma.lv