Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Zilais karogs zaļākai dzīvei

Laura Siliņa;
autores un Vides izglītības fonda foto

Šogad paiet 10 gadi, kopš arī Latvijas pludmalēs plīvo Zilais karogs – 7. jūnijā Ventspils pludmalē karogs tika pacelts jau desmito gadu pēc kārtas. Varbūt kādam tas liek pabrīnīties par to, vai tiešām jau tik ilgi Latvija izpelnījusies šo godu, bet cilvēkiem, kuri bijuši šajā procesā iesaistīti, laiks pagājis nepārtrauktā darbā un rūpēs. Var jau domāt, ka lielākās pūles ir jāpieliek, lai Zilā karoga balvu iegūtu, bet patiesībā vienlīdz svarīgi – pat vēl svarīgāk – ir šo ekosertifikātu saglabāt. Šogad ūdens kvalitātes un peldvietas apsaimniekošanas kritēriju neatbilstības dēļ tika noraidīts Bulduru peldvietas pieteikums.

28. maijā Zilo karogu pacēla Engures pagasta Abragciema kempinga peldvietā. Šeit tas plīvo jau ceturto gadu pēc kārtas. Lai to iegūtu un paturētu, jābūt ne tikai skaistai pludmalei ar tīrām smiltīm un karoga mastam. Pašvaldībai ir jānodrošina regulārs, skrupulozs ūdens kvalitātes monitorings, notekūdeņu apsaimniekošanai visā pašvaldības teritorijā jāatbilst visām prasībām, jāsakārto un atbilstošā līmenī jāuztur atkritumu apsaimniekošana, kā arī jārūpējas par maksimālu drošību un pietiekamu servisu peldvietā. Un arī tas vēl nav viss – pašvaldībai jānodrošina piekrastes aizsardzība un sabiedrības vides izglītība. Lielu daļu no visa minētā veic Abragciema kempinga īpašnieks AS «Latvijas Finieris».

 

Pēc karoga pacelšanas ceremonijas «Vides Vēstis» uz sarunu aicināja AS «Latvijas Finieris» valdes priekšsēdētāju Uldi Biķi.

Kas ir grūtāk – Zilo karogu iegūt vai to paturēt?

Karogs ir nācis kā balva par to darbu, kas šeit, Abragciemā, ieguldīts. Tas, ko mēs šeit katru gadu darām un liekam klāt, nodrošina to, lai sasniegtais līmenis nekristos, lai pludmale atbilstu tām prasībām, ko eksperti pasaulē ir noteikuši. Protams, mēs esam ļoti gandarīti, un ekosertifikāts ir apliecinājums tam, ka mēs darbojamies pareizā virzienā, savukārt tiem, kuri brauc atpūsties, tā ir garantija par kvalitatīvu un drošu vidi. Protams, tas uzliek arī pienākumus.

Kuri, jūsuprāt, ir lielākie ieguvēji?

Es domāju tie, kuri šeit brauc atpūsties. Viņi redz, ka pludmale atbilst standartiem, un tas rada drošības sajūtu. Mēs varam atbildēt par savu solījumu ar šo karogu.

Vai gandarījums ir samērojams ar tiem līdzekļiem, ko esat ieguldījuši?

Mēs šeit cenšamies rīkot daudzus «Latvijas Finiera» pasākumus. Ir radīta sistēma, ka labākajiem darba darītājiem garantējam atpūtas vietas un piedāvājam atpūsties kopā ar ģimenēm. Šeit rīkojam arī sporta svētkus. Protams, kempingā var atpūsties ikviens. Šeit var atpūsties arī cilvēki ar kustību traucējumiem, jo visas mājiņas ir aprīkotas ar uzbrauktuvēm. Pagājušajā gadā kopā ar Bērnu fondu rīkojām pasākumu bērniem; šogad sadarbojamies ar biedrību «Sūrābele». Ir iedalīts zināms laiks, kad šeit var atbraukt un atpūsties cilvēki, kuri to nevarētu izdarīt par saviem līdzekļiem. Šogad rīkojam noslēgumu Meža dienu konkursam, kur skolēni pētīja un fotografēja putnus mežā. Labākie varēs Abragciemā atpūsties vairākas dienas. Mūsu mērķis nav ielaist šeit garāmgājējus un pelnīt naudu. Mūsu mērķi ir augstāki.

Saskaņā ar Starptautiskās Zilā karoga žūrijas sēdes lēmumiem šogad Latvijā plīvos 13 Zilie karogi – 11 peldvietās un divās jahtu ostās.

Zilā karoga ekosertifikāts 2008. gadā piešķirts:

  • Ventspils pilsētas peldvietai;
  • Liepājas pilsētas peldvietām – dienvidrietumu pludmalei, pludmalei pie stadiona, iekšzemes peldvietai sporta un atpūtas takā «Beberliņi»;
  • Jūrmalas pilsētas Majoru un Jaunķemeru peldvietām;
  • Daugavpils pilsētas peldvietām «Stropu ezers» un «Stropu vilnis»;
  • Engures pagasta Abragciema kempinga peldvietai;
  • Rīgas pilsētas Vecāķu un Vakarbuļļu peldvietām;
  • Pāvilostas jahtu piestātnei «Pāvilosta Marina»;
  • Liepājas jahtu centram.

Kas ir Zilais karogs?

Zilais karogs ir pasaulē populārākais tūrisma ekosertifikāts, ko pasniedz peldvietām un jahtu ostām par augstu vides kvalitātes un apsaimniekošanas līmeni. Tas ir aizsācies kā vides kampaņa, un tā pamatā ir ilgtspējīgas attīstības veicināšana un sabiedrības vides apziņas paaugstināšana.

Lai iegūtu Zilā karoga balvu, peldvietām un jahtu ostām ir jāatbilst attiecīgi 29 un 22 kritērijiem vides informācijas, ūdens kvalitātes, apsaimniekošanas kvalitātes, servisa un drošības jomās. Daudzus gadus Zilo karogu piešķir arī jahtām. Ekosertifikātu saņem tie jahtu kapteiņi un īpašnieki, kas ir apņēmušies ievērot vides aizsardzības noteikumus, parakstot jahtu īpašnieku un vadītāju Zilā karoga apbalvojuma Ētikas un uzvedības kodeksu.

2008. gadā Starptautiskā Zilā karoga žūrija Zilo karogu piešķīra 2585 pludmalēm un 614 ostām 31 valstī Ziemeļu puslodē. Pirmo reizi Zilais karogs piešķirts ostai Tunisijā.

Zilā karoga programmu Latvijā īsteno nodibinājums «Vides izglītības fonds» sadarbībā ar Vides ministriju. Kampaņas norisi atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. «Vides izglītības fonds» bez Zilā karoga kampaņas īsteno arī četras citas globāli atpazīstamas un populāras programmas ekosertifikācijas un vides izglītības jomā. •