Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 

Foto: Latvijas Jātnieku federācijas arhīvs.

 

 

Foto: Latvijas Jātnieku federācijas arhīvs.

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Kam pieder zirga sirds un dvēsele?

Kate Ansone


Zirgam allaž bijusi ļoti nozīmīga vieta cilvēka dzīvē. Šis graciozais dzīvnieks ir bijis gan sabiedrotais pastaigās, gan palīgs transportēšanā un lauksaimniecībā. Patlaban Latvijā zirgus lielākoties izmanto saimnieciskā darbībā peļņas gūšanai, sportā, izklaides pasākumos izjādēs, tūrismā, kārtības nodrošināšanai (zirgu patruļa) un cilvēku atveseļošanai reitterapijā.


Savvaļā zirgs vienmēr ir bijis plēsīgo dzīvnieku laupījums, tādēļ tā instinkti allaž redz briesmas it visur, tomēr cilvēks ir mācējis šo brīnišķīgo dzīvnieku pieradināt. Mūsdienās zirgs un jātnieks ir vienots veselums – komanda. Lai arī turpmāk šī ciešā saite starp dzīvnieku un cilvēku nesatrūktu, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultāte katru gadu uzņem studentus zootehnikas apakšprogrammas hipoloģijas specializētajā kursā. Šā kursa studentiem jāpagūst vairāki studiju priekšmeti, kas saistīti ar zirgiem: zirgkopības vēsture, zirgu ēdināšana, zirgu ģenētika, audzēšana un ciltsdarbs, zirgu lipīgās slimības, zirgu iekšķīgās nelipīgās slimības, zirga anatomija un fizioloģija, jāšanas sports un menedžments, zirgu un jātnieku sagatavošanas pamati.

Valsts aģentūra «Lauksaimniecības datu centrs» ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas izveidota, lai nodrošinātu valstī vienotu lopkopības informācijas datu bāzi uzraudzības un kontroles veikšanai (http://www.ldc.gov.lv). Visus ar veterināro aizsardzību saistītos pasākumus Latvijā veic Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departaments, nodrošinot dzīvnieku slimību profilaksi un apkarošanu, kā arī koordinējot dzīvnieku turēšanu un pārvietošanu labturības prasībām atbilstošos apstākļos. Departaments izstrādā rīkojumus un metodiskos norādījumus attiecībā uz dzīvnieku veselību, labturību un veterinārfarmaceitiskām darbībām, kontrolē dzīvnieku importu un eksportu, nepieciešamības gadījumā izstrādā importa aizliegumus (http://www.pvd.gov.lv).

Zirgaudzēšana

Ar Latvijas siltasiņu šķirnes zirgu izkopšanu un Latvijas braucamā tipa zirgu saglabāšanu nodarbojas Latvijas Zirgaudzētāju biedrība (prezidents Edgars Treibergs) un Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija (valdes priekšsēdētājs Guntis Rozītis). Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgi ir nacionāli un starptautiski atzīti kā apdraudēta populācija.

Latvija var lepoties arī ar Oldenburgas šķirnes zirgu audzētājiem («Trīs vītolu staļļi» Preiļu rajonā), kuru darbu kontrolē Oldenburgas zirgaudzētāju biedrība. Zirgaudzē-šanu par samērā interesantu nozari Latvijā atzinuši arī ārzemnieki, ieguldot savus līdzekļus šīs nozares uzņēmumu attīstībā. Veiksmīgs piemērs ir šķirnes zirgaudzētava «Zviedru birzes zirgi» Aizkraukles rajonā.

Balstoties uz LR Zemkopības ministrijas izdoto instrukciju «Par Latvijā audzējamo šķirnes zirgu ciltsvērtības noteikšanu», Latvijā regulāri tiek veikta zirgu vērtēšana. Vaislas ķēves un ērzeļus vērtē ne tikai pēc to izcelsmes, eksterjera un darba spējām, bet arī pēc to pēcnācēju kvalitātes. Kumeļus vērtē, ņemot vērā to izcelsmi, ķermeņa proporcijas, gaitu un kopējo iespaidu. Zirga novērtējums ļauj atlasīt atražošanai vērtīgākos šķirnes eksemplārus. Tikai novērtēti kumeļi un jaunzirgi var pretendēt uz nacionālo subsīdiju maksājumiem. Tāpat vērtējums ir obligāts Latvijas šķirnes ģenētiskajiem resursiem, lai pretendētu uz Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļiem.

Latvijā lielākās zirgaudzētavas

Lai arī zirgaudzēšanai Latvijā ir ļoti senas tradīcijas, mūsdienās šajā nozarē lielākoties iesaistās tikai tie cilvēki, kuriem tā ir sirdslieta. Zirgkopība prasa izcilu pacietību, izturību un pašatdevi. Zirgkopība nenes regulārus un paredzamus ienākumus, izmaksas ir augstas, bet darbs – ārkārtīgi apjomīgs.

Latvijā lielākās un šobrīd populārākās zirgaudzētavas ir Tērvetē un Burtniekos. Šeit izaudzētie zirgi galvenokārt tiek pārdoti uz ārzemēm. Tērvetes zirgaudzētava var lepoties ar vaislas ērzeli Grand Libero, kurš pēdējos gados ir godam nesis Latvijas vārdu starptautiskajā sporta arēnā. Savukārt Burtnieku zirgaudzētava piedāvā ne tikai zirgu tirdzniecību, bet arī izjādes ikvienam interesentam. Izmantojot Eiropas Savienības finansiālo atbalstu, Burtnieku zirgaudzētavā veikta vērienīga zirgu staļļa un manēžas rekonstrukcija. Audzētava tikusi pie ērtām darba un sadzīves telpām, viesnīcas un Burtnieku zirgiem veltītas ekspozīcijas zāles, kas esot Baltijā vienīgā šāda veida zirgkopības literatūras un materiālu krātuve.

Sports

Jāšanas sportu valstī vada un koordinē Latvijas Jātnieku federācija (prezidents Agris Blaus). Federācija rīko reģionālas, Latvijas mēroga un starptautiskas sacensības jāšanas sportā, palīdz treneriem un tiesnešiem paaugstināt kvalifikāciju, rūpējas par Latvijas jāšanas sporta vēstures izpēti un atbalsta mūsu valsts sportistu starptautiskos startus. Īpaši liela uzmanība tiek veltīta jauniešu un bērnu iesaistīšanai jāšanas sportā. Jāšanas sportā tiek cienītas un atbalstītas vērtības, kas ir svarīgas jebkurā sporta veidā: drosme, mērķtiecīgs darbs un pašatdeve. Taču šeit veiksmīgs darbs un panākumi ir atkarīgi no diviem dalībniekiem – no jātnieka un zirga. Tikai kopā, kļūstot par vienu veselu, var sasniegt sporta virsotnes jāšanā. Šis princips cieņā un mīlestībā pret zirgiem un dabu tiek audzināts jaunajiem sportistiem un jāšanas sporta entuziastiem.

Bērnu apmācību jāšanā piedāvā privātie staļļi gandrīz visā Latvijā. Centrālā vieta ar vislielākajām valsts dotētajām mācību grupām (10-18 gadi) ir Rīgā – valsts aģentūrā «Kleisti» (http://www.ljf.lv). Latvijā ir arī diezgan daudz privāto jāšanas sporta klubu, kuru izvirzītais kopīgais mērķis ir mūsu valsts jāšanas sporta līmeņa celšana. Daži no labākajiem klubiem: jāšanas sporta klubs «Rezerves virsnieku apvienība» (prezidents Armands Šteinbergs), «Quattro» (kluba vadošais sportists Andis Vārna), «Profesionālo jātnieku sporta klubs» Lielvārdē (kluba vadošais sportists Dainis Ozols), SIA «Bricis. Sporta zirgi» (vadošais sportists Ģirts Bricis), sporta klubs «Bajāri» (kluba vadošais sportists Guntars Siliņš), Ventspils jātnieku klubs (prezidents Leonards Čamanis), SIA «Saldus jāšanas sporta skola», jāšanas sporta biedrība «Favorīts», sporta klubs «Žažēnu zirgi», Talsu jātnieku klubs (kluba vadošā sportiste Sarmīte Ņikuļina) u. c.

Vispopulārākā jāšanas sporta disciplīna Latvijā ir konkūrs – šķēršļu pārvarēšana. Gandrīz katru nedēļas nogali kādā no Latvijas pilsētām notiek vietējā mēroga sacensības (šķēršļu augstums no 105 cm jaunzirgiem un jaunajiem jātniekiem līdz 145 cm smagajā klasē), bet vasaras vidū Rīgā tiek rīkots Austrumeiropas zonas Pasaules kausa izcīņas posms (šķēršļu augstums līdz 160 cm), kurā piedalās jātnieki no Latvijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Baltkrievijas, Vācijas, Kanādas, Dānijas u. c. Lai gan jāšanas sports Latvijā tomēr nav visaugstākajā līmenī, mūsu sportisti veiksmīgi pārstāv savu valsti arī starptautiskajā arēnā, izcīnot vērā ņemamus rezultātus. Trīs visveiksmīgāk startējošie sportisti pieaugušo konkurencē ir Ģirts Bricis, Andis Vārna un Guntars Siliņš.

Iejāde ir otrā populārākā jāšanas sporta disciplīna Latvijā. Iespējams, tas pat ir viens no skaistākajiem sporta veidiem pasaulē. Graciozās zirga kustības un sarežģītie jāšanas ele-menti sniedz estētisku baudījumu un neatstāj vienaldzīgu nevienu skatītāju, tādēļ, vērojot skaistās iejādes sacensības vai paraugdemonstrējumus, ir gandrīz neiespējami iedomāties, kādas pūles un cik daudz laika prasa zirga sagatavošana vidējam un augstam līmenim (Vidējā balva un Grand Prix). Jātniece Airisa Penele ar savu personīgo zirgu Ravelu šobrīd Latvijā atrodas absolūtā līdera pozīcijā. Ravels patlaban ir mūsu valsts labākais iejādes zirgs, kas saga-tavots startiem visaugstākajā līmenī.

Viena no interesantākajām jāšanas sporta disciplīnām ir voltižēšana. Tajā apvienoti statiski ģimnastikas elementi, kas tiek izpildīti uz kustībā esoša zirga. Šajā disciplīnā sportistam ir nepieciešama laba fiziskā sagatavotība un harmoniskas attiecības ar zirgu, lai demonstrētu nepieciešamo koordināciju, ritmu un līdzsvaru. Voltižēšanā ietilpst gan mākslinieciska uzkāpšana un nokāpšana no zirga, gan stāvēšana uz pleciem otram cilvēkam, stāvēšana uz rokām, cita voltižētāja nešana vai pacelšana, pietupšanās uz ceļiem utt. Šajā sporta disciplīnā tiek vērtēta dalībnieka tehnika, vingrojuma sarežģītības pakāpe, līdzsvars, drošība u.c.

Latvijā ir arī krietns rikšotāju braucēju entuziastu pulks, kuru darbību koordinē Latvijas Zirgaudzētāju biedrības Rikšotāju braucēju sekcija (vadītāja Tatjana Martinsone). Līdz ar skrejceļa uzlabošanu interese par rikšošanas sacensībām Latvijā pieaug. Latvijas Zirgaudzētāju biedrība veicina ne tikai rikšotāju sacensību attīstību Latvijā, bet pievēršas arī ciltsdarbu jautājumiem atbilstoši izstrādātajai rikšotāju zirgu programmai. Pašlaik pats galvenais uzdevums ir piesaistīt jaunus rikšotāju braucējus, kā arī uzsākt starptautiska mēroga sacensību rīkošanu (http://www.trotting.lv)

Vismazākajiem sportistiem un jāšanas cienītājiem Latvijas Zirgaudzētāju biedrības Poniju audzētāju nodaļa (vadītāja Natālija Dreimane) piedāvā dažādus poniju šovus, sacensības, stafetes un rotaļas ar ponijiem. Poniji Latvijā kļūst arvien populārāki. 2007. gadā to skaits mūsu valstī pieauga divas reizes. Poniju audzētāju nodaļa ir izstrādājusi poniju audzēšanas ciltsdarba programmu, kas paredz sistematizēt poniju audzēšanu Latvijā un izveidot Latvijas sporta poniju šķirni.

Reitterapija

Neatdalāma jāšanas un zirga izmatošanas sastāvdaļa ir reitterapija (vāciski reiten nozīmē ‘jāt’), kas ir ārstēšanas metode ar zirga kustību ietekmi uz pacienta organismu. Citās valstīs to dēvē par klasisko hipoterapiju. Zirga ritmiskās un trīsdimensionālās kustības, zirga ķermeņa siltums, ārsta/terapeita un pacienta sadarbība un ārstniecībai neierastā terapijas norises vieta nodrošina reitterapijas labvēlīgo ietekmi. Zirga soļi ir četru taktu kustība. Ir pierādīta zirga un cilvēka gaitas līdzība vidukļa un iegurņa rajonā; jājot pacientam rodas līdzīgas izjūtas kā cilvēkam ejot. Īpaši patīkamas šīs izjūtas ir tiem, kuri nespēj staigāt. Svarīga ārstēšanas sastāvdaļa ir vide, kurā noris reitterapijas nodarbība. Tā nekad neatgādina ārstniecības iestādi, jo jāšana parasti notiek staļļu tuvumā.

Vispazīstamākās vietas, kur nodarbojas ar reitterapiju, ir valsts aģentūra «Kleisti», nacionālais rehabilitācijas centrs «Vaivari» un «Tīraines staļļi».

Latvijā samērā jauna un neierasta ir Parelli zirgu apmācības metode (SIA «Ozoli Eko» zirgu staļļos Babītes pagastā). Šī metode nav sporta veids, bet gan viena no zirgu trenēšanas metodēm – Parelli dabīgā zirgu apmācība (Parelli Natural Horsemanship jeb PNH), kuras pamatprincips ir nepiespiesta un nevardarbīga darbošanās ar zirgu – sākot ar apmācību no spēles ar zirgiem un beidzot ar jāšanu apaušos un sportu.

Zirgs var būt ne tikai cilvēka draugs un partneris, bet arī sargs un aizstāvis. Jau vairākus gadus Latvijā darbojas zirgu patruļa, kas palīdz uzturēt sabiedrisko kārtību, līdztekus spodrinot Valsts policijas tēlu. Līdz šim policija zirgu patruļas izmantojusi dažādos masu pasākumos. Zirgus rūpīgi sagatavo, lai tie nebaidītos no cilvēku pūļa un milzīgā trokšņa.

Latvijas iedzīvotāji jau sen ir iemīļojuši savvaļas zirgus; to ievešana bija daļa no Pasaules Dabas fonda iniciatīvas, kuras mērķis – trīs lielo zālēdāju (savvaļas zirga, taura un sumbra) atgriešana dabā. Vēsturiski šie dzīvnieki ir bijusi neatņemama Latvijas dabas sastāvdaļa. Pašlaik jaukie savvaļas zirdziņi ir iedzīvojušies Papes pļavās, veiksmīgi vairojoties un iekļaujoties vidē. 2007. gadā no Nīderlandes tika ievesti savvaļas zirgi un izmitināti Pilssalā esošajā dabas liegumā pie Jelgavas. •