Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 3 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Pārdaugavas muižu mūsdienu redzējumi

Turpinājums, raksta sākumu lasiet aprīļa numurā.

Juris Smaļinskis;
autora foto


No Daugavgrīvas ielas līdz Kleistiem un Spilvei

Švarcmuiža (Daugavgrīvas iela 19/21) var lepoties ar savu muižniecisko izskatu. Tā celta Daugavas senkrasta malā, – mūsdienās atjaunota, apdzīvota un apsaimniekota. Bet Švarcmuižai kādreiz blakus esošās Haija muižas vietā (tā nodega pagājušā gadsimta 90. gados) palicis tikai klajš laukums.

Interesantu pilsētvides mikroainavu veido Hāgena muižas pārvaldnieka nami (Daugavgrīvas iela 28, iepretim bijušajai Haija muižai). Tā ir vieta, kam liela daļa Pārdaugavas iedzīvotāju ikdienā brauc garām uz pilsētas centru, bet vai atpazīst? Tiešām, savdabīga un interesanta vieta, ja tikai daļai ēku nebūtu izdauzīti vai ar plēvi aizklāti logi, nolupis fasādes apmetums – izteikta pamestības sajūta. Mazliet tālāk – Daugavgrīvas ielas 35/37 pašā malā – slejas Drēzdena muižas vasarnīca, kas ir nedaudz labākā stāvoklī, bet blakus tai – nodegusi un pussagruvusi koka ēka. Bēdīgs skats!

Hāmaņa muižas dzīvojamā ēka (Slokas iela 41) pēc nesenā ugunsgrēka vēl joprojām nav atguvusies. Daļēji nodegušo koka ēku kompleksu sedz zaļš tīkls un plēve, no kuras izslējušies ķieģeļu skursteņu stāvi.

Nordeķu muiža, šķiet, ir viens no nedaudzajiem labajiem Pārdaugavas muižu apsaimniekošanas piemēriem, kur, kaut arī lēnām, tomēr viss notiek «uz labu» – ēkas tiek atjaunotas un apkārtne labiekārtota. Muižas komplekss, kurā ietilpst dzīvojamā ēka, koka un mūra dārza mājas, parks un dīķi, atrodas senā Rīgas–Kurzemes ceļa (t.s. Buļļu ceļš) malā – Buļļu ielā 16. Vērts izstaigāt muižas parku un tā tuvāko apkārtni un sameklēt Nordeķu dižozolus. Parks ir populāra iļģuciemiešu atpūtas vieta.

Liekas, ka Kleistu muižā (Kleistu iela 37) kopš Broces laikiem nekas būtiski nav mainījies un laiks ir apstājies 18. gadsimtā. Tā pati ēka, ko savos zīmējumos dokumentējis Johans Kristofs Broce, tas pats – nu jau resnākais Ziemeļpārdaugavā – dižozols. Un vēl divi 4,5 m stumbra apkārtmēru sasnieguši dižozoli netālā muižas apkārtnē.

Pa ceļam uz Lielo muižu Lāčupītes labajā krastā, pie Rīgas–Bolderājas dzelzceļa, apciemoju dižozolu, kura apkārtmērs pietuvojies 5 m robežai. Starp bijušo Spilves lidostu un Kleistu mežu kādreizējo mazdārziņu šanhajā ieslēpusies Lielā muiža. Kaut arī muižas koka ēka (ne pārāk labā stāvoklī) ir apdzīvota, apkārtnē sirojošu suņu bars neraisa vēlmi tai tuvoties.

Baltās muižas vietu (starp Iļģuciemu un Spilvi) «mūsdienu» trīsstāvu un piecstāvu māju jūklī var atrast tikai aptuveni, izmantojot iepriekšējo gadsimtu Rīgas kartes. No muižas ēkām nekas vairs nav saglabājies, taču pārsteidz kādreizējās muižas vietā esoša koku aleja, kas atduras tipiskā padomju laiku piecstāvenē. Šķiet, kaut kādas atliekas no muižas parka ir redzamas vēl šodien. Arī vecie un iespaidīgie ozoli tuvākajā apkārtnē.

Gar Daugavas kreiso krastu līdz Bolderājai

Daugavas krastos atkal paveras Rīgai «netradicionālas» ainas. Voleru muižas dzīvojamā ēka (Voleru iela 11) ārēji neatgādina tipisku muižas ēku. Vēl pirms gadiem desmit no muižas līdz Beķera grāvim bija izveidotas savdabīgas koka laipas. No tām tagad palikuši vairs tikai sapuvuši koka mietiņi. Muižas apkārtnē redzamie skati ir ne pārāk estētiski...

Pagājušā gadsimta sākuma Rīgas kartēs Daugavas kreisajā krastā tagadējo Voleru un Krēmeru un Lejas Podraga teritorijā ir iezīmētas vairākas muižas: Krēmera muiža, Dreiliņmuiža, Bucholca un Kroņmaņa muiža. Kas no tām saglabājies mūsdienās, jo īpaši šeit, kur gan daba, gan cilvēks apkārtni vēl mūsdienās pārvērš līdz nepazīšanai? Vēsturnieki un muižu pētnieki to noteikti zina, taču vienkāršs cilvēks šeit varbūt sazīmēs kādu alejas fragmentu, vecāku koku, atsevišķas un vecas koka un mūra ēkas. Vārdu sakot – interesanta teritorija pētnieciskam darbam!

Interesanti, ka Beķermuižas kādreizējās alejas daļas ir redzamas Rīgas satelītainās un pēc tām – atrodamas arī dabā. No pašas Beķermuižas ēkām gan nekas vairs nav saglabājies. Toties zināms atklājums bija uz Beķermuižas bijušā muižas ceļa atrastais bruģa fragments. Līdzīgi kā Beķermuiža, zudībā gājušas daudzas Spilves pļavu apkārtnē esošās muižas un muižiņas, piemēram, Hapaka muiža u.c.

Vai tās ir visas?

Bija interesanti «mūsdienu» Rīgas vidē meklēt (un atrast) arī vairāku muižu kādreizējās atrašanās vietas. Starp tām minama Hermaņa muiža, Šampētera muiža, Zolitūdes (Bērzu) muiža, Lielā un Mazā Dammes (Tammes) muiža, Zasa muiža, Ruperta muiža un citas. Bet nebūt ne visas! Tādējādi kopā sanācis diezgan iespaidīgs muižu un to kādreizējo vietu saraksts, kā arī kārtīgs divu dienu velomaršruts. Varbūt vērts ir sākt ar to, kas atrodas dzimtās vietas apkārtnē? •

 

Vairāk par Rīgas muižām lasi: http://www.pilis.lv