Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Bērniņa veselība nemājo burciņās

Sanita L. Drone

Industrijas un moderno tehnoloģiju attīstība ieviesusi jūtamas korekcijas mūsu ikdienā. Cilvēki kļuvuši daudz aizņemtāki, tā «apzogot» ne tikai paši sevi, bet arī savus ģimenes locekļus. Taču šī pārliekā aizņemtība ir pavērusi milzīgi plašas iespējas tik vitāli svarīgai nozarei kā pārtikas rūpniecība.

Pārtikas ražotāju piedāvājuma klāstā ir aizvien vairāk pusfabrikātu vai jau gatavu ēdienu, kas ražoti no dabīgo produktu aizvietotājiem. Šī pārtika ir pārsātināta ar konservantiem, modificētām piedevām, krāsvielām utt. Ražotāji ir no sirds pacentušies uzlabot ēdiena izskatu, garšas kvalitāti un ir veiksmīgi panākuši teju vai gadu ilgu uzglabāšanas termiņu.

Taču pats briesmīgākais ir tas, ka šādu pārtiku tagad ražo arī bērniem, kuru organisms un imūnsistēma vēl nav nobriedusi, un viņi visvairāk cieš no dažādām alerģijām un vīrusu slimībām.

Ikdienas steiga un ekonomiskā situācija ir ieviesusi ļoti jūtamas korekcijas arī jauno māmiņu dzīvē. Daudzas sievietes vairs nevar atļauties palikt mājās, līdz bērns sāk iet bērnudārzā. Materiālie apstākļi spiež atgriezties darbā teju uzreiz pēc bērna piedzimšanas. Tāpēc modernā pārtika mūsdienu māmiņām ir kā glābējs, taču bērnam – milzīgs kaitējums.

Baro ar krūti

Pēdējos gados ļoti plaši tiek reklamēta zīdaiņa barošana ar krūti un uzsvērta šādas barošanas pozitīvā ietekme gan uz māmiņas, gan uz paša bērniņa veselību. Taču cik daudz māmiņu šo ieteikumu ņem vērā un baro bērniņu ar savu pienu? Mātes piens pasargā bērnu no daudzām slimībām gan zīdaiņa vecumā, gan arī vēlāk, tas ir sterils, tāpēc bērnam no tā nekad nebūs zarnu infekcijas, caurejas, tas pasargā bērna zarnu gļotādu un sagatavo to svešu vielu uzņemšanai. Savukārt mātes, kas baro ar krūti, retāk slimo ar krūts vai olnīcu vēzi.

Tikai mātes piena sastāvā esošais kalcijs un fosfors var uzsūkties tā, lai pareizi attīstītos bērna kauli, zobi un visi orgāni. Tikai mātes pienā ir bērnam precīzi piemērotas olbaltumvielas. Mātes pienā olbaltumu saturs ir 1,5% (govs pienā – 3,5%), un tas pārsvarā ir laktoglobulīns, kas ir barojošāks un vieglāk sagremojams. Lai gan tauku saturs abos pienos ir vienāds, mazulim vieglāk sagremojami ir māmiņas pienā esošie tauki. No tiem mazulis nekļūst resns, tas parasti neizraisa alerģiju. Var būt alerģija pret produktiem, ko māte lieto uzturā, reti iespējama māmiņas piena cukura jeb laktozes nepanesība, vēl retāk – mātes piena olbaltumu nepanesamība. Savukārt laktoglobulīns, ko satur govs piens, ļoti bieži izraisa alerģiju. Tas var būt arī zīdaiņa pēkšņās nāves sindroma pamatā. Arī sojas piens, ar ko mēģina aizstāt mātes pienu, ja ir govs piena nepanesība, ļoti bieži var izraisīt alerģiju.

Mātes piens satur mazāk fosfora nekā govs piens. Lielais fosfora daudzums izraisa kalcija līmeņa samazināšanos ar piena aizstājējiem barota bērna asinīs. Savukārt zems kalcija līmenis var izraisīt krampjus, rahītu u. c. veselības traucējumus. Ar mātes pienu barotiem bērniem labāk attīstās smaganas un zobi, jo, zīžot krūti, ir jānopūlas pamatīgāk, nekā sūcot no pudeles.

Tātad māmiņas pienā ir viss, kas vajadzīgs mazulim, lai tas normāli attīstītos, augtu un neslimotu. Ir zinātniski pierādīts arī tas, ka ar krūti barotie bērni ir gudrāki, viņiem ir labākas sekmes skolā un viņi slimo daudz retāk nekā tie, kuri jau zīdaiņa vecumā ir baroti ar mātes piena aizstājējiem. Vēl jāpiebilst, ka māmiņai, barojot bērnu ar krūti, atkrīt gan ikdienas iepirkšanās, gan ēst gatavošana. Pabarot bērniņu var faktiski jebkurā vietā un laikā.

Gatavot pašai vai atvērt burku

Kad bērns sasniedzis 6-8 mēnešu vecumu, ar māmiņas pienu vien vairs nepietiek. Tādēļ jāsāk mazuli pamazām pieradināt pie «lielo» cilvēku pārtikas. Tas jādara pakāpeniski, uzmanīgi, rūpīgi vērojot bērna reakciju uz katru jauno produktu.

Pirmais jauninājums bērniņa ēdienkartē var būt svaigi augļi un saknes, vēlāk to var papildināt ar putriņām, zupām un gaļas ēdieniem. Protams, svaigā veidā visus šos produktus mēs bērnam nedosim, bet gan rūpīgi pagatavosim gardus ēdienus. Taču tas prasa gan pūles, gan samērā daudz laika. Tāpēc daudzas māmiņas veikli pievēršas veikalos nopērkamajiem burciņu ēdieniem. Tie, ja palūkojamies uz etiķetes, satur visus ikdienā nepieciešamos vitamīnus, olbaltumus, ogļhidrātus un minerālvielas. Daudziem pat ir biosertifikāti, kas apliecina produkta augsto kvalitāti un it kā nekaitīgumu bērna veselībai. Taču ilgais uzglabāšanas termiņš liek aizdomāties par to, cik tad veselīgs šāds ēdiens ir.

Pašas un aptaujāto draudzeņu pieredze rāda, ka šie konservi bērniem nemaz tik ļoti negaršo – bērns pieprasīja tikai manis pašas gatavotos biezenīšus un putriņas. Kad beidzot, izmantojot visas savas aktiera, klauna un psihologa iemaņas, iebaroju mazulim pirkto biezeni, sāku nožēlot – bērnam radās alerģiska reakcija. Un tā diemžēl ir ļoti izplatīta parādība daudziem bērniem.

Taču, arī pērkot augļus un dārzeņus, rūpīgi jāpēta to izcelsme. Visveselīgākie, protams, ir produkti, kas audzēti bioloģiskajās saimniecībās vai prātīgu tuvinieku dārzos. Bet, ja nu tomēr rodas nepieciešamība ēdināt bērnu ar burciņu pārtiku, uzmanīgi izpētiet sastāvu, lai neiedotu bērnam ko tādu, kas izraisa alerģiju. Visdrošāk to iegādāties bioloģiskās pārtikas veikalos – tad vismaz ir garantija, ka ēdiens gatavots no ekoloģiski tīriem, bioloģiskajās saimniecībās audzētiem dārzeņiem un augļiem.

Pērn angļu zinātnieki veica pētījumu par bērnu pārtikai un dzērieniem pievienoto mākslīgo krāsvielu un konservanta nātrija benzoāta ietekmi uz bērna veselību. Izrādās, ka šīs mākslīgās piedevas izraisa hiperaktivitāti, nervozitāti, destruktīvi iespaido psihi, palēnina domāšanas procesa norisi, kavē garīgo izaugsmi un veicina personības degradēšanos, provocējot nežēlību, histēriskumu utt.

Krāsvielas, kas aizliegtas bērnu uzturā

E 102 (tartrazīns) – bieži izraisa alerģiju.

E 104 (hinolīna dzeltenais) – izraisa dermatītu u. c. problēmas. Aizliegts ASV, Austrijā, Norvēģijā.

E 110 (saulrieta dzeltenais) – var izraisīt alerģiju.

E 120 (košenils, karmīnskābe, karmīni) – iespējams, ietekmē nervu sistēmu, izraisot hiperaktivitāti.

E 122 (azorubīns, karmoizīns) – astmas riska faktors. Aizliegts Zviedrijā, Norvēģijā, Austrijā, ASV.

E 123 (amarants) – sevišķi bīstams bērniem, var izraisīt astmu, dermatītu, hiperaktivitāti, attīstības patoloģijas. Aizliegts ASV, Krievijā, Austrijā, Norvēģijā u.c.

E 132 (indigotīns, indigokarmīns) – konstatēts plašs traucējumu spektrs. Aizliegts Norvēģijā.

E 151 (briljantmelnais) – aizliegts ASV, Austrālijā, Austrijā, Vācijā, Norvēģijā.

E 160b (annato) – bieži izraisa alerģiju, jo īpaši bērniem.

Saldinātāji, kas aizliegti bērnu uzturā

E 950 (kālija acesulfāms), E 952 (ciklāmskābe un tās sāļi), E 954 (saharīns) – aizliegti daudzās valstīs, jo ir aizdomas, ka šīs piedevas izraisa ļaundabīgos audzējus.

E 951 (aspartams) – var izraisīt alerģiju; īpaši jutīgi pret šo saldinātāju ir bērni.

E 621 (nātrija glutamāts) – tā pārdozēšana var izraisīt galvassāpes, tahikardiju, muskuļu sāpes, vājumu (tā saukto Ķīnas restorāna sindromu).

Konservanti, kas aizliegti bērnu uzturā

E 210–219 (benzoskābe un benzoskābes sāļi) – šīm pārtikas piedevām piemīt toksiskas un alerģiju izraisošas īpašības.

E 211 (nātrija benzoāts) – astmas slimniekiem var izsaukt lēkmi.

E 220–228 (sēra dioksīds un sulfīti) – var izraisīt galvassāpes, elpas trūkumu, nātreni, nelabumu, arī traucējumus asinsapgādē ar skābekli, pat vēzi. Šī pārtikas piedeva samazina B1 vitamīna daudzumu produktā.

E 249–252 (nitrāti un nitrīti) – var reaģēt ar pārtikā vai cilvēka ķermenī esošiem amīniem un veidot nitrozamīnus – vielas ar izteikti kancerogēnām īpašībām. Lietojot daudz pārtikas ar šīm piedevām, draud risks saslimt ar onkoloģiskām slimībām. Šīs piedevas var izraisīt alerģiju. •