Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

Starptautiskās Planēta Zeme gada korporācijas logo.

Starptautiskā Planētas Zeme gada Latvijas Nacionālās komitejas logo.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

2008. – starptautiskais planētas Zeme gads

Ervīns Lukševičs,
Dr.ģeol., LU profesors

 

Visas pasaules Zemes zinātņu pārstāvju sapnis ir piepildījies – ANO pasludinātais Starptautiskais planētas Zeme gads (International Year of Planet Earth) ir sācies. Tā mērķis ir vienkāršs, bet ļoti nozīmīgs – pārliecināt sabiedrību un valdības labāk izmantot Zemes zinātņu uzkrātās zināšanas būtisku lēmumu pieņemšanā un saglabāt veselīgu, drošu un pārtikušu pasauli turpmākām paaudzēm. To var panākt, izglītojot sabiedrību un ceļot izpratnes līmeni par planētas uzbūvi, ģeoloģiskajiem procesiem un riskiem. Cilvēcei šī planēta ir vitāli nepieciešama. Mēs varam eksistēt tikai no pašregulējošās Zemes sistēmas žēlastības.

Nevienai dzīvai būtnei nekad vēl nav izdevies pārvietot vairāk Zemes materiālu nekā pati Zeme to spējusi erozijas, sedimentācijas, plātņu tektonikas un kalnu celšanās procesu rezultātā. Taču šīs tūkstošgades sākumā cilvēcei izdevās uzveikt dabu un pārvietot vairāk! Cilvēce no-pietni ietekmē globālo klimatu, civilizācija kļuvusi par ģeoloģisko spēku, kas ne vienmēr labvēlīgi ietekmē Zemes attīstību. Ja cilvēce grib turpināt eksistēt uz planētas, tās attīstībai jākļūst ilgtspējīgai, ekoloģiski neitrālai. Tas nav vienkārši, drīzāk pat neiespējami – rēķinoties ar cilvēku populācijas pieaugumu vēl par 40% līdz 2050. gadam. Organizējot Starptautisko planētas Zeme gadu, mēs tomēr varam saskatīt divus iemeslus optimismam – zinātnē un sadarbībā.

Zinātne

Starptautiskā Ģeoloģijas zinātņu savienība (SĢZS) apvieno vairāk nekā 250 tūkstošus ģeozinātnieku no 117 pasaules valstīm. Šis milzīgais potenciāls nodrošina visplašāko datu krātuvi, kur glabājas informācija par Zemes pagātni un pašreizējo stāvokli. Dažādu jomu speciālisti apvienojušies, lai dalītos pieredzē un ģeoloģisko veidojumu pētījumu rezultātos, lai izskaidrotu Zemes vēsturi un izmantotu šīs zināšanas nākotnes notikumu redzējumam. Latvijas ģeologi iekļāvušies SĢZS darbībā 2005. gadā, kaut arī kopš neatkarības atjaunošanas latvieši ir piedalījušies vairāku SĢZS finansēto pētniecības projektu realizācijā. Pēdējo 50 gadu laikā, kopš pastāv SĢZS, ir iegūti jauni, revolucionāri priekšstati par Zemes dinamisko sistēmu darbību, sākot ar litosfēras plātņu mehānismiem līdz baktēriju nozīmei nogulu un īpaši svarīgu derīgo izrakteņu krājumu veidošanā. Monitoringa sistēmas reģistrē vismazākās pārmaiņas Zemes sejā, jaunās tehnoloģijas derīgo izrakteņu ieguvē spēj ne tikai saudzēt vidi, bet pat ārstēt agrāk cirstās brūces. Ģeologi, kas vienmēr mācējuši sagādāt vajadzīgos dabas resursus, cerams, spēs to arī nākotnē, turklāt – arvien saudzīgāk pret dabu.

Visā pasaulē izjūt ģeologu, vides speciālistu un citu Zemes zinātņu pārstāvju trūkumu. Jo spilgti tas izpaužas Latvijā, kur ģeoloģijā paaudžu maiņa notiek ļoti sāpīgi, trūkst speciālistu gan valsts pārvaldē, gan zinātnē un augstākajā izglītībā, bet privātajām kompānijām nākas iesaistīt darbā pat 2. un 3. kursa bakalaura studiju programmas studentus, kas parasti slikti ietekmē studiju kvalitāti. Par valsts līdzekļiem studējošo ģeologu skaits joprojām ir viens no zemākajiem Latvijas Universitātē.

Sadarbība

Pēdējā laikā politiskie līderi arvien biežāk sadarbojas globālo problēmu risināšanai. Labs piemērs ir dažādu valstu reakcija uz postošo cunami Indijas okeāna piekrastē, kas prasīja vairāku simtu tūkstošu cilvēku, tostarp attīstīto valstu tūristu, dzīvības. Pateicoties sadarbībai, daudzviet jau uzstādīta, citur tiek montēta cunami brīdinājuma sistēma. Reaģējot uz globālo sasilšanu, politiķi jau vairākkārt debatējuši dažādos pasākumos – Riodežaneiro, Johannesburgā, Bali. Cerams, ka beidzot politiskie līderi atzīs Zemes zinātņu nozīmi globālo problēmu risināšanā. Ir pienācis laiks investēt jaunu Zemes dinamisko sistēmu speciālistu sagatavošanā – viņi izprot Zemes kā dinamisko sistēmu sistēmas darbību pēdējo 4,5 miljardu gadu laikā, izprot, kā planēta pārdzīvojusi neskaitāmas kataklizmas, un spēj dot padomus, kā mums rīkoties turpmāk.

Pētniecība un informēšana

Starptautiskā planētas Zeme gada uzdevumi ir tik vareni, ka tos nevar paveikt divpadsmit mēnešos. Projekta ietvaros mērķu īstenošanai ir rasts finansējums milzu apjomā gan no valdībām, gan biznesa aprindu pārstāvjiem. Tas padara šo projektu par pašu lielāko pasākumu, kāds jebkad ir bijis organizēts Starptautiskā gada statusā. Finansējumu ir paredzēts sadalīt divās daļās: pētījumu atbalstam un to aktivitāšu atbalstam, ko varētu apzīmēt kā Zemes zinātnes ārējos sakarus jeb sabiedrības izglītošanu.

Nodibināta starptautiskā korporācija «Zemes zinātnes sabiedrībai», izveidota mājaslapa tīmeklī (http://www.esfs.org un http://www.yearofplanetearth.org), publicētas dažādas brošūras un prospekti, kuros formulētas projekta desmit pētniecības tēmas. Izveidota emblēma, kuras krāsas simbolizē dažādas Zemes zinātņu jomas un sfēras. Sarkanā josla simbolizē Zemes dzīles jeb litosfēru, tumši zilā – hidrosfēru, zaļā – biosfēru un gaiši zilā – atmosfēru.

Pašlaik SZG nacionālās komitejas ir nodibinātas jau 68 valstīs. Latvijā nacionālā komiteja ir nodibināta samērā vēlu – tikai 2007. gada novembrī – ar Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Vides ministrijas, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras, Latvijas Dabas muzeja, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta, Latvijas Ģeologu savienības, SIA «VentEko» un citu ar Zemes un vides zinātnēm saistītu organizāciju pārstāvju atbalstu. Tomēr arī šajā laikā pagūts izdarīt daudz: apsvērti nākotnes plāni, saga-tavota brošūra, izveidota mājaslapa tīmeklī, latviešu valodā iztulkoti vairāki svarīgi dokumenti utt. Starptautisko Zemes gadu ievadījusi LU zinātniskās konferences Zemes un vides zinātņu plenārsēde 28. janvārī, kur izskanējuši LU vadošo zinātnieku referāti par sasniegumiem Zemes un vides zinātņu jomā Latvijā un skatījumu uz globālām un Latvijas mēroga problēmām. Aktīvi darbojas Dabas muzejs, savs pasākumu plāns ir LU Ģeoloģijas muzejam un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātam. Pirmo reizi pēc Petroglifu centra priekšlikuma Latvijā ir pasludināts gada ģeoloģiskais objekts – Neļķu klintis.

Pagaidām lielā daļā Latvijas sabiedrības vēl nav izveidojies skaidrs priekšstats par Zemes dinamisko sistēmu darbību, kā arī Zemes pētnieku būtisko lomu šo sistēmu darbības izpētē un Zemes dzīļu racionālas izmantošanas pamatošanā. Jācer, ka Starptautiskā planētas Zeme gada izsludināšana pievērsīs plašas sabiedrības uzmanību Zemes zinātnēm un procesiem dažādās Zemes sfērās. •

 


Valstis, kuras pievienojušās SPZG aktivitātēm (2008. gada februāris).