Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Pēdu nospiedumi uz Zemes

Jānis Brizga


Ja visi pasaulē dzīvotu tā, kā dzīvo «vidējais latvietis», būtu nepieciešamas divas planētas Zeme. Tā secināts Pasaules Dabas fonda veiktajā pētījumā par Latvijas ekoloģiskās pēdas nospiedumu.


Ekoloģiskās pēdas nospiedums ir hektāros izteikta zemes un ūdens platība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu kādas ekonomikas vai populācijas ilgtermiņa izdzīvošanu pie noteiktiem dzīves standartiem. Lai labāk izprastu ekoloģiskās pēdas koncepciju, minēšu divus piemērus.

Pirmais. Pār pilsētu ir uzcelts stikla kupols, kas laiž cauri gaisu, taču neļauj tajā ienākt un iziet nekāda veida materiālām lietām. Šīs sabiedrības pastāvēšana ir pilnībā atkarīga no tā, kas jau sākotnēji atradies zem kupola. Ir skaidrs, ka šāda sabiedrība ietu bojā, ja nebūtu nodrošināta ar visiem dzīvības uzturēšanai nepieciešamajiem resursiem un nebūtu iespējams utilizēt tās radītos atkritumus. Līdz ar to cilvēki nomirtu badā vai nosmaktu. Citiem vārdiem sakot, šī sabiedrība nevarētu ilgstoši pastāvēt, ja tai nebūtu pietiekamas ekoloģiskās ietilpības, lai panestu ekoloģisko slogu.

Otrais. Pilsētu ieskauj daudzveidīga ainava, kurā tāpat kā uz Zemes ir meži, ganības un citi resursi, kā arī ir pieejama fosilā enerģija, kas nepieciešama, lai, izmantojot esošās tehnoloģijas, apmierinātu pastāvošos patēriņa modeļus. Jāpieņem arī, ka iedomātais stikla kupols ir brīvi izplešams. Līdz ar to rodas jautājums: cik tālu kupols var izplesties, lai pilsēta varētu bezgalīgi sevi uzturēt, balstoties tikai uz tiem resursiem, kas ir zem kupola? Uz šo jautājumu tad arī atbild ekoloģiskās pēdas pētījumi.

Piemēram, Latvijas gadījumā ekoloģiskā pēda parāda produktīvo teritoriju, kas nepieciešama, lai saražotu Latvijas iedzīvotājiem nepieciešamo pārtiku, preces un pa-kalpojumus, lai absorbētu atkritumus un piesārņojumu un nodrošinātu telpu infrastruktūrai. Atšķirībā no citiem indikatoriem ekoloģiskā pēda atspoguļo arī tās slodzes uz vidi, kas mūsu patēriņa rezultātā rodas citās valstīs, jo importētās preces, kas ražotas, piemēram, Ķīnā, ražošanas procesā radīto piesārņojumu ir atstājušas tieši tur.

Pēdas paliek

Ja visu pasaules produktīvo teritoriju sadalītu uz visiem pasaules iedzīvotājiem, tad katram savu vajadzību apmierināšanai pienāktos 1,8 hektāri. Taču liela daļa pasaules valstu, pārsvarā attīstītajos Rietumos, šo godīgi pieejamo daļu stipri vien pārsniedz. Piemēram, viena ASV iedzīvotāja vajadzību apmierināšanai ir nepieciešami 9,7 ha gadā, ES valstu iedzīvotāju vidējā ekoloģiskā pēda ir 4,8 hektāri, bet mūsu kaimiņiem Krievijā un Lietuvā ekoloģiskā pēda ir 4,4 ha, Igaunijā – 6,5 ha uz iedzīvotāju.

Tātad pasaules attīstītās valstis dzīvo uz mazāk attīstīto zemju resursu rēķina. Tieši šajās mazattīstītajās valstīs ir arī lielākās produktīvās teritorijas. Taču kopumā pasaules iedzīvotāju patēriņš pārsniedz kopējos pieejamos planētas resursus un spēju atjaunoties. Līdz ar to mēs dzīvojam uz citu sugu un nākamo paaudžu rēķina un drīz vien varam izsmelt pieejamo dabas kapitālu. Pasaulei ir nepieciešami 1,3 gadi, lai apgādātu mūs ar visiem resursiem un absorbētu piesārņojumu, ko mēs saražojam viena gada laikā. Vislabāk tas ir saprotams CO2 emisiju kontekstā. Mēs emitējam daudz vairāk CO2, nekā planēta spēj absorbēt, līdz ar to saasinās klimata pārmaiņas, kas būtiski ietekmēs vides kvalitāti uz planētas vēl ilgu laiku. Pat tad, ja mēs rīt pārstātu izmantot fosilo enerģiju, kas ir galvenais problēmu iemesls, būtu nepieciešami vēl daudzi gadi, līdz klimats sāktu atkal stabilizēties.

Latvijas nospiedums

Latvijas ekoloģiskās pēdas nospiedums ir atgriezies 90. gadu sākuma līmenī un 2005. gadā sasniedzis 3,5 ha uz vienu iedzīvotāju. Līdz ar to tas ir nedaudz lielāks par pasaules vidējo rādītāju (2,19 ha uz vienu iedzīvotāju) un divas reizes pārsniedz vienam pasaules iedzīvotājam pieejamo produktīvās teritorijas daļu – 1,82 ha.

Ekoloģiskā pēda ir kā bilance, jo, no vienas puses, tiek skatīts pieprasījums – ekoloģiskās pēdas nospiedums, bet, no otras puses, piedāvājums – bioloģiski produktīvās teritorijas apjoms. Šajā ziņā Latvija ir izdevīgā situācijā, jo mūsu valsti var uzskatīt par mazapdzīvotu, līdz ar to uz vienu Latvijas iedzīvotāju ir pieejami 6 ha bioloģiski produktīvās teritorijas. Tas nozīmē, ka Latvijai ir ekoloģiskās pēdas pārpalikums – 2,5 ha uz vienu iedzīvotāju.

Ekoloģiskās pēdas nospieduma sadalījums rāda, ka lielākās slodzes Latvijā saistītas ar pārtiku – aramzeme un ganības –, kas ir attiecīgi 29% un 13% no kopējās ekoloģiskās pēdas. Bet CO2 emisijas, kas attīstītajās valstīs ir tipiski atbildīgas par lielāko ekoloģiskās pēdas daļu (Vācijā, piemēram, 63% kopējās ietekmes), Latvijā ir tikai 23% no kopējās ietekmes. Pārējie faktori ir salīdzinoši mazsvarīgāki: koksne (arī enerģētiskā koksne) – 19%, zivju resursi – 13%, apbūvētā teritorija – 3%.

No pārtikas precēm Latvijā vislielākais ekoloģiskās pēdas nospiedums ir graudaugiem – 0,51 ha/iedz. Savukārt kartupeļiem, kas Latvijā tiek plaši patērēti, ekoloģiskās pēdas nospiedums ir tikai 0,04 ha/iedz. Salīdzinoši liela ekoloģiskā pēda ir arī augu eļļām – 0,11 ha/iedz. No gaļas produktiem lielākā ekoloģiskā pēda ir liellopam (0,34 ha/iedz.), kam seko putnu gaļa ar 0,12 ha/iedz. un cūkgaļa – 0,10 ha/iedz.

Viens Latvijas iedzīvotājs gada laikā rada 4,7 t CO2 emisiju. Latvijas starptautiskajā tirdzniecībā ieguldītās enerģijas bilance ir negatīva, kas nozīmē, ka mēs vairāk enerģijas izvedam nekā ievedam. Tas vēl vairāk samazina mūsu CO2 emisijas.

Ko darīt, lai ekoloģisko pēdu samazinātu?

Ikviens no interneta lietotājiem, atbildot uz dažiem jautājumiem, Pasaules Dabas fonda mājaslapā www.pdf.lv izvietotajā kalkulatorā var aprēķināt savu ekoloģisko pēdu. Pēc tam ir arī vieglāk saprast, kā jūsu pēda atšķiras no Latvijā vidējās un kuri jūsu dzīves paradumi atstāj vislielāko nospiedumu.

Taču ikvienam trīs būtiskākās jomas ekoloģiskās pēdas samazināšanai būs pārtika, transports un mājoklis, kas arī atstāj lielāko negatīvo ietekmi uz vidi.

  • Izvēlies vietējo, bioloģiski audzētu un sezonālu pārtiku.
  • Nebrauc ar mašīnu, bet ej kājām vai izmanto sabiedrisko transportu.
  • Lieto tikai energoefektīvas elektroierīces un siltini mājokli.

Tomēr visu atbildību nevar uzvelt tikai iedzīvotājiem. Jārīkojas arī valdībai, proti:

  • jāizveido dabas kapitāla uzskaite un jānosaka/jāregulē tā izmatošana;
  • jāizskauž perversās subsīdijas, kas veicina pieaugošu dabas resursu izmantošanu, piesārņojumu/atkritumus un iedzīvotāju skaita pieaugumu;
  • jāveido politika, kas preču un pakalpojumu cenās iekļauj ar dabas degradāciju un vides piesārņojumu saistītās izmaksas;
  • jāstimulē tehnoloģiju attīstība, kas veicina efektīvāku dabas resursu izmantošanu;
  • jāveicina izglītība un mācību metodes, kas cilvēkiem māca, kā samazināt viņu radīto slodzi uz vidi;
  • jāattīsta cilvēcīgas, taisnīgas un plašai sabiedrībai pieņemamas pieaugošā iedzīvotāju skaita samazināšanas politikas;
  • jāizveido tādi starptautiskās tirdzniecības līgumi, kas neveicinātu valstu tieksmi no cenas izņemt ekoloģiskās un sociālās izmaksas;
  • jāizstrādā tādi valsts iepirkuma mehānismi, kas valsts institūcijām liktu dot priekšroku videi draudzīgām precēm, rādot labu piemēru privātajam sektoram un veidojot jaunus tirgus un nozares. •

Latvijas ekoloģiskās pēdas nospiedums

(Globālie hektāri uz vienu iedzīvotāju)

Ekoloģiskās pēdas sadalījums pa zemes izmantošanas kategorijām (2005.g.)