Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Ar naftu ir cauri

Jānis Brizga


Pirms 150 gadiem otrā lielākā rūpniecības nozare ASV bija vaļu eļļas ieguve – to izmantoja gandrīz ikvienas mājas apgaismošanā. Taču lielā pieprasījuma dēļ vaļu skaits okeānā strauji samazinājās, tādēļ vaļu eļļas cena strauji pieauga. Cilvēki ātri vien pārorientējās uz citu alternatīvu enerģijas veidu izmantošanu. Deviņu gadu laikā vaļu eļļa pilnībā tika aizstāta ar naftu.


Izskatās, ka tagad tāds pats liktenis kā vaļu eļļai ir pienācis arī naftai. Jau 1979. gadā pasaulē naftas ieguve uz vienu iedzīvotāju sasniedza savu apogeju. Tagad radies jautājums, kad kopējā naftas ieguve sasniegs savu augstāko punktu. Taču uz to, domājams, nav ilgi jāgaida. Bijušais naftas kompānijas «Saudi Aramco» naftas ieguves direktors Sadads ai Huseini prognozē, ka tas notiks 2015. gadā. Citas prognozes norāda arī uz 2030. vai 2040. gadu. Taču vācu «Energy Watch Group» uzskata, ka naftas ieguves apjomi virsotni sasniedza jau 2006. gadā un ka tagad tie tikai kritīsies, līdz 2030. gadā būs samazinājušies uz pusi. Jāpiebilst gan, ka arī iepriekš jau vairākkārt ir izskanējušas prognozes par naftas ieguves apjomu virsotnes sasniegšanu, taču tās visas ir bijušas aplamas. Tas gan nenozīmē, ka naftas resursi ir neierobežoti. «British Pertoleum» (BP) savā mājaslapā vēsta, ka pasaulē kopējie iegūstamās naftas krājumi 2006. gadā ir nedaudz samazinājušies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Šie dati ir tikai aptuveni, jo naftas krājumi pasaulē ir noslēpums, ko negrib izpaust ne valstis, kuru teritorijās nafta tiek iegūta, ne kompānijas, kas nodarbojas ar naftas ieguvi. Daudzos gadījumos krājumu apjomi tiek pārspīlēti, lai neradītu nevajadzīgu spriedzi.

Pietiks 40 gadiem

Bieži vien pasaules naftas krājumus salīdzina ar degvielas tvertni automašīnā. Šajā gadījumā augstākais punkts nozīmē to, ka esam iztērējuši pusi tvertnes. Taču šis salīdzinājums ir aplams, jo iegūt naftu nav tik viegli, kā tērēt to, kas bākā. Līdz šim mēs esam iztērējuši visu to naftu, kas ir bijusi visvieglāk pieejama un kas līdz ar to ir vislētākā. Lai iegūtu atlikušos naftas krājumus, vajadzēs daudz vairāk pūļu un līdzekļu. Tiek prognozēts, ka arī nākotnē krājumi tikai samazināsies un pie pašreizējiem patēriņa tempiem ar tiem pietiks tikai nākamajiem 40 gadiem. Protams, tiks atklāti arī jauni naftas lauki, tiks uzlabota naftas ieguve no laukiem, kur tas pašlaik ir ekonomiski neizdevīgi, tiks efektivizēta naftas izmantošana, taču kāre pēc naftas pasaulē ir tik strauji palielinājusies, ka nekādi efektivitātes pasākumi to nespēs atsvērt.

Latvijas nafta – trīs dienām

Naftu iespējams iegūt arī Latvijā. Sauszemē ir tā sauktās Gudenieku atradnes, taču iespējamas naftas atradnes arī jūrā. Aptuveni aprēķini rāda, ka Latvijas naftas atradnes varētu būt aptuveni 100 miljoni barelu sauszemē un 360 miljoni barelu Latvijas kontinentālajā jūras teritorijā. Taču jāņem vērā tas, ka no šā apjoma var apgūt tikai kādus 30-50%. Līdz ar to Latvija ar savu naftu varētu apmierināt pasaules naftas pieprasījumu tikai trīs dienas. Tā kā šīs atradnes pagaidām nav ekonomiski pamatotas, Latvijā par naftas ieguvi tikai runā. Taču, pieaugot naftas cenai, interese par naftu Latvijā var palielināties. Taču mūsu valsts ar saviem naftas krājumiem un patēriņu ir sīks spēlētājs.

Arī ķīnietis grib tērēt tāpat kā amerikānis

Pasaulē visvairāk naftas resursu patērē ASV – gandrīz vienu ceturtdaļu no kopējā patēriņa. Taču kāre pēc naftas aug arī citur. Tā pagājušajā gadā straujākais pieprasījuma pieaugums pēc naftas produktiem bijis Ķīnā (6,6%) un bijušajā Padomju Savienībā (4,6%), kā arī citās valstīs. Patērētāji visās šajās valstīs cenšas sasniegt attīstīto rietumvalstu patēriņa līmeni.

Ķīna līdz 90. gadu vidum bija spējīga pati sevi apgādāt ar nepieciešamo naftas apjomu. Taču, attīstoties ekonomikai, strauji ir palielinājies pieprasījums arī pēc naftas. Ķīna tagad ir otrā lielākā naftas produktu patērētāja pasaulē. Ja piepildīsies plānotais un 2020. gadā katrai ķīniešu ģimenei būs savu automašīna, Ķīnā vien katru dienu būs nepieciešami aptuveni 80 miljoni barelu naftas, kas ir tikai nedaudz mazāk par pašreizējo pasaules vidējo naftas ieguves apjomu dienā. Tas nozīmē, ka Ķīna drīzumā viena pati varētu patērēt visu pasaules naftu. Ķīna to saprot un aktīvi iesaistās cīņā par atlikušo naftu. Tā, piemēram, nesen šī valsts vienojās ar Sudānu un «iemainīja» tās naftas rezerves pret ANO sankciju blokādi saistībā ar genocīdu Darfūrā. Pērn Ķīna parakstīja stratēģiskās partnerības līgumu ar Āfrikas valstīm, kas paredz ekonomiskās palīdzības palielināšanu Āfrikai apmaiņā pret piekļuvi naftas resursiem. Līdzīgā cīņā par naftas laukiem ir iesaistītas arī citas valstis.

2006. gadā pasaulē iegūstamās naftas rezerves augušas lēnāk par pieprasījumu, kas sasniedza 83,7 miljonus barelu dienā. Tiek prognozēts, ka šī tendence saglabāsies, un Starptautiskā enerģētikas aģentūra prognozē, ka pieprasījums pēc naftas 2012. gadā sasniegs 95,8 miljonus barelu dienā. Pēc naftas ieguves augstākā punkta sasniegšanas prognozētais naftas resursu deficīts pie pašreizējiem patēriņa tempiem ir 4-8% gadā. Tas nozīmē, ka 10-20 gadu laikā naftas patēriņš samazinātos uz pusi.

Nākotne neskaidra

Galvenā problēma jau nav resursos, jo visu naftu mēs tāpat neiztērēsim. Tā vienkārši kļūs pārāk dārga. Būtiskākās problēmas saistās ar vides piesārņojumu, kas rodas, iegūstot un dedzinot fosilo kurināmo, un to, ka lētā nafta drīz beigsies. Lielās naftas krīzes laikā 1981. gadā, ja ņem vērā inflāciju, barels naftas pasaules tirgū maksāja 89 ASV dolārus. Pašlaik pasaules cenas svārstās, bet 2007. gada nogalē tā pietuvojās 100 ASV dolāriem par barelu. Saglabājoties augstam pieprasījumam pēc naftas produktiem un samazinoties naftas ieguvei, cenas tikai pieaugs.

Nafta tiek izmantota kā degviela. Tas netieši ietekmē visu preču un pakalpojumu cenas.

Naftas produktus plaši izmanto arī dažādu plastmasas detaļu, ķīmisko produktu (medikamentu, kosmētikas, sadzīves ķīmijas, minerālmēslu u.tml.) ražošanā.

Lai saražotu vienu pārtikas kaloriju, vidēji tiek patērētas 10 naftas produktu kalorijas. Stipri apstrādātiem produktiem šī proporcija var sasniegt pat 1:100.

Pieaug arī gāzes cena

Pusotra gadsimta laikā mēs esam paspējuši notērēt pusi no mūsu naftas resursu krājumiem, kas līdz šim ir bijuši diezgan lēti un bija veidojušies pirms miljardiem gadu. Mēs esam izveidojuši no lētas naftas atkarīgu ekonomisko un sociālo sistēmu, kas var ciest būtiskus satricinājumus. Naftas tirgus ir ļoti neelastīgs – cenu kāpumam neseko straujš pieprasījuma samazinājums, jo trūkst citu pieejamu alternatīvu. Līdz ar to naftas cenu izmaiņas būtiski ietekmē mūsu labklājību. Naftas cena un krājumi ir ļoti cieši saistīti arī ar citu energoresursu cenām, it īpaši dabas gāzi. Līdz ar to ir prognozējama arī dabas gāzes cenu celšanās.

Jau pašlaik vairākas pasaules vadošās dabasgāzes ieguves valstis (Krievija, Irāna, Alžīrija, Venecuēla un Katāra) ir parakstījušas vienošanos par sadarbību dabasgāzes biznesā. Tā ir līdzīga vienošanās kā OPEC naftas ieguves jomā, kas paredz sadarbību resursu ieguves un cenu noturēšanas jomā. Taču dabasgāzes kartelim nebūs tik liela teikšana kā OPEC par naftas cenām, jo Norvēģija, Kanāda un Nīderlande – valstis, kuras nodrošina pusi pasaules dabasgāzes patēriņa, – šo organizāciju neatbalsta. Taču dabasgāzes tirgus ir balstīts uz ilgtermiņa līgumiem un atkarīgs no cauruļu infrastruktūras, līdz ar to ir ļoti neelastīgs. Tāpēc nav paredzams, ka kartelis varētu būtiski iespaidot dabasgāzes cenu pasaulē. Blefs ir arī Krievijas draudi Eiropai pārtraukt dabasgāzes piegādes un pārorientēties uz Āzijas tirgu. Pirmkārt, tas nav tik viegli izdarāms, jo jaunas infrastruktūras izbūve prasa ļoti ilgu laiku. Otrkārt, Eiropā Krievijas dabasgāzes tirgotāji gūst 70% savas peļņas.

Homo sapiens var iznīkt

Alternatīvas, protams, pastāv gan siltuma, gan degvielas un elektroenerģijas jomā. Taču to tālākai attīstībai netiek pievērsta pietiekama uzmanība un reti kurai valstij ir skaidrs plāns, kā rīkoties nākamajās desmitgadēs, lai nodrošinātu mierīgu pāreju no fosilā uz atjaunojamo kurināmo.

Lai saglabātu ekonomikas un sociālās dzīves stabilitāti, ļoti svarīga ir pārdomāta pāreja uz alternatīviem resursiem – pēc tiem, pieaugot naftas cenām, strauji palielināsies pieprasījums. Pastāv vairāki scenāriji, kas apraksta iespējamo pāreju uz pēcnaftas laikmetu: scenārijs maģiskais eliksīrs paredz, ka tiks atklāts kāds jauns, neizsmeļams, drošs un pieejams enerģijas ieguves veids; scenārijs vieglā nosēšanās ar izslēgtu motoru paredz, ka cilvēki sadarbosies, lai samazinātu enerģijas patēriņu līdz pieņemam apjomam; Med Mac scenārijs paredz, ka iestāsies haoss un nemieri, valstīm un ekonomiskajām grupām cīnoties par izsīkstošajiem energoresursiem. Tiek paredzēta pat cilvēces iznīkšana, jo mēs būsim pārtērējuši pieejamos dabas resursus, un resursu izsīkšana bieži vien ir kādas sugas iznīcības galvenais iemesls. Taču visi šie scenāriji būs liels pārbaudījums katram no mums un starptautiskajai sabiedrībai kopumā. •