Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Foto: Atis Ieviņš.

Foto: Kārlis Ozoliņš.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 2 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Namdari atgriežas

Lelde Stumbre

Ideālisms kā virzītājspēks

Koka būvniecība – tā ir māksla. Turklāt sena, gadu gaitā izkopta, papildināta, noslīpēta, ar tradīcijām nostiprināta un latvieša mentalitātei piemērota. Būvēt ēkas, protams, var arī no dzelzsbetona un ķieģeļiem, tas ir ātri un der lielām publiskām būvēm. Bet dzīvot gan laikam mēs visi gribam siltā, mājīgā un draudzīgā ligzdiņā, kas izlikta no koka zariņiem un lapiņām. Tātad – koka mājā. Var jau būt, ka popularizēt, veicināt un attīstīt koka būvniecību ir vistīrākais ideālisms, tomēr no tā cilvēks tikai iegūst. Ideālisms jau pats par sevi nav nekas slikts un mūsu dzīvē tā izteikti pietrūkst. Pasaulē lielākie atklājumi un sasniegumi balstās uz neprātīgām idejām, sapņiem un vistīrāko ideālismu, jo reāli domājuši cilvēki vienmēr operēs ar pārliecinošiem skaitļiem, kas lielākoties pierāda vien to, cik tāds ideālisms ir neizdevīgs.

Biedrība «Zaļās mājas» decembrī izsludinājusi Gada balvu Latvijas koka arhitektūrā 2006.-2007. gadam. Lai mēs zinātu, ka koka māju būvniecība Latvijā iet plašumā, turklāt ne tikai jaunu māju celtniecība, bet arī veco restaurēšana. Skaisti uzbūvēta koka māja pelnījusi, ka to uzteic publiski. Lai mēs zinātu – Latvijā atkal atdzimst koka māju būvniecība, un ideālisms, padarījis savu, dodas tālāk.

Vai koka māja ir no koka?

Novembra beigās Rīgā notika seminārs par koka arhitektūru. Arhitektu viedokļi par to, kas tad īsti ir koka māja, dalījās: vieni uzskata, ka tā ir guļbūve, kur viss no koka, no jumta korei līdz pat lievenim, otri – ka tā var būt arī māja, kurā vien dažas būvniecības detaļas ir no koka, bet viss pārējais – no betona, ķieģeļiem, metāla. Bija arī iespēja skatīt zviedru arhitekta Gerta Vingarda (papildu informācija par arhitektu – http://www.wingardh.com) projektus publiskās un privātās būvniecības sfērā, kuros izmantotas dažādas koka konstrukcijas un detaļas un kas ieguvuši sabiedrības atzinību. Arī pēc šīs prezentācijas jo vairāk uzmācās jautājums: kas tad īsti ir koka arhitektūra, kurā brīdī mēs ēku varam dēvēt par koka ēku, bet kad tā ir tikai ēka, kurā izmantotas vien dažas koka konstrukcijas. Gerts Vingards pārstāvēja visai tipisku moderno skandināvu arhitektūru – lakoniskas līnijas un bezceremoniāla ielaušanās dabā. Uz jautājumiem par jelkādu ekoloģisko būvniecību slavenais arhitekts diemžēl nespēja atbildēt. Varēja jaust, ka tādas lietas viņu vienkārši neinteresē. Bet pat man, nespeciālistei, bija pilnīgi skaidrs, ka tā nav koka arhitektūra, nē!

Piedāvājums un pieprasījums

Arhitekts Pēteris Blūms strīdos neielaidās, bet bija pārliecināts, ka jāveicina pieprasījums, lai varētu attīstīt lielražošanu. Jāattīsta lielražošana, kas piedāvātu konkurētspējīgu preci – koka daudzdzīvokļu un vienģimeņu mājas. Tā ir ražošana, kurā mēs varam izmantot savus resursus, un tie nebūs vairs jāiepērk no ārzemēm. Tomēr pašlaik situācija joprojām nav ideāla – arhitekti rēķinās arī ar to, ka Latvijā nav iespējams iegādāties koka būvdetaļas vajadzīgajā daudzumā un kvalitātē, kaut arī pasūtītājs, kā rāda pētījums, ir pat ar mieru maksāt dārgāk, lai būvētu savu māju no dabīga un ekoloģiski tīra materiāla. Koka māja var piedāvāt cilvēkam tik nepieciešamas lietas: siltumu, mājīgumu, ekoloģiski tīru vidi. Arī atkritumi no tādu māju būvniecības uzreiz maina savu raksturu un no kaitīgiem kļūst par bioloģiskiem. Biedrība «Zaļās mājas» ar statistikas pētījumiem pierādīja, ka lielākā daļa cilvēku savu mājokli redz ja ne pilnībā būvētu no koka, tad lielāko tā daļu gan, nerunājot nemaz par koka apdari un detaļām – koka grīdām, kāpnēm, durvīm, mēbelēm.

Gada balva koka arhitektūrā paredz visai dažādas nominācijas: daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, sabiedriskās ēkas, ražošanas ēkas, savrupmājas, maza budžeta būves, koka ēku atjaunošana, koka izmantošana interjerā. Konkursā piedalās projekti, kas izstrādāti un realizēti Latvijā divos pēdējos gados. Kā izteicās biedrības «Zaļās mājas» valdes priekšsēdētājs Harijs Jordans – konkursā tiks pieņemti projekti, sākot no elegantas suņu būdas līdz pat augstceltnei, slavenu arhitektu darbi, kā arī privātmājas, kas būvētas pašu rokām.

Būvēs ne tikai ekoloģiski, bet arī kvalitatīvi

Pēteris Blūms uzskata, ka būvniekus un projektētājus, kas pievēršas tādām mājām, var droši saukt par namdariem. Koka māju būvniecība ir krietni sarežģītāka un to vispār nav iespējams ietilpināt vispārējās būvniecības sistēmā. Tādēļ arī šis konkurss – koka arhitektūra tās specifikas dēļ jāvērtē atsevišķi. Bet konkurss ļaus iegūt arī plašu informāciju par koka būvmākslu mūsdienās, par to, ko vispār nozīmē laba, kvalitatīva un estētiski pievilcīga būvniecība, jo laikam jau sākam pagurt no haltūristiem, kas pārpludinājuši mūs ar saviem «piedāvājumiem». Turklāt koka būvmāksla ne tikai Rīgā, bet arī mazpilsētās un laukos, piemēram, Latgalē, kur koka būvniecības principi atkal savādāki, dažādo gan koka arhitektūras mantojumu, gan mūsdienu būvniecību.

Var jau būt, ka koks mums izraisa nostalģiskas atmiņas un sajūtas, kas ierodas no ļoti tālas senatnes un lielai daļai latviešu asociējas ar bērnības māju. Gribam taču mājas, kurās ne tikai nakšņosim, bet atpūsties brauksim uz Ēģipti. Vajadzīgas mājas, kurās dzīvosim. Gan nakšņosim, gan bērnus audzināsim, gan atpūtīsimies. Lai bērni zinātu, kur atgriezties pēc pasaules ceļojumiem, lai svētdienas rīti būtu gari un silti, lai gribētos nomirt savā gultā, savā istabā, skatoties uz kastani aiz loga, ko iestādījusi vecmāmiņa, lai, ieejot pa savas mājas durvīm, klusībā varētu pie sevis nodungot: «Nekur nav tik labi, kā mājās...»

Konkursam darbi jāiesniedz līdz 2008. gada 4. februārim. Apbalvošanas ceremonija notiks 2008. gada 11. aprīlī.

Vairāk par konkursu: info@zalasmajas.lv, http://www.zalasmajas.lv.  •