Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

 

Grāmatas decembrī domātas dāvanu maisam. Tas taču skaidrs, vai ne? Tādēļ tās izvēlētas ar nodomu – visas trīs piedāvātās grāmatas ir viegli lasāmas, interesantas un, man šķiet, ļoti piemērotas lasīšanai ziemas vakaros.

Antuanete Meja
«Pilāta sieva»

«Kontinents»;
2007

Kas ir Poncijs Pilāts, to laikam zina katrs. Vienkārši izsakoties – romietis, kurš aizsūtīja nāvē Jēzu. Interesanti ir tas, ka šis cilvēks – Poncijs Pilāts – ir ārkārtīgi daudz aprakstīts un pētīts visdažādākajos veidos gan literatūrā, gan zinātnē, gan kinomākslā. Cilvēkus interesē, kāds gan īsti bija šis varmāka, slepkava, cietsirdis, briesmonis... Kādi tik epiteti viņam netiek piedēvēti, jo viņš taču pastrādāja pasaulē lielāko noziegumu – nonāvēja Jēzu! Un nav viņam nekāda attaisnojuma, nekādas piedošanas, nekādu cerību! Nezināšana neattaisno!

Bet, pirms mēs nosodām un iznīcinām cilvēku, kurš dzīvoja pirms 2000 gadu, varbūt ir vērts izlasīt arī šo darbu – Antuanetes Mejas «Pilāta sievu», kas atkal no pavisam citas puses parāda šā traģiskā notikuma aizkulises. Rakstniece un žurnāliste (tas ir svarīgi! Pētnieciskā žurnālistika māk rakt un atrast!) šo romānu rakstījusi 14 gadus. Un, ja arī, romānu izlasot, mēs nemainīsim domas par to, ka Jēzus piesišana krustā patiesībā bija visai ikdienišķs notikums tā laika sabiedrībā, tad vismaz izpratīsim, kāda bija sabiedrība un pasaule pirms 2000 gadu, senā Roma, tās tikumi un sadzīve. Un katram ir iespēja no mūsdienu sabiedrības augstumiem palūkoties uz sabiedrību tolaik. Jo nekas jau nav atsevišķi nodalāms, visi esam vienā saitē sieti līdz pat šai baltai dienai.

Vēl viena grāmata par vēsturi, kas var izrādīties ļoti aizraujoša un pat pārsteidzoša, lai gan fakti ir it kā vispārzināmi.

Mihails Gasparovs
«Aizraujošā Grieķija»

«Jāņa Rozes apgāds»;
2007

Novembrī šī grāmata Jāņa Rozes grāmatnīcā bija desmit pārdotāko grāmatu sarakstā. Un pareizi. Jo tā atbilst savam virsrakstam. Tā ir aizraujoša. Vārds «aizraujošs» ir saprotams, vai ne? Tātad lasītāju aizrauj sev līdzi stāstījums, turklāt ne tikai aizrauj, bet pat ierauj sevī tik pamatīgi, ka atkal jālieto teiciens «nav iespējams atrauties». Tomēr tā nav viena vakara grāmata un pat ne trīs vakaru grāmata. Tas tomēr ir pētījums, kas brīnišķīgā veidā apvienots ar zinātni, vēsturi un mītiem, kuru Grieķijai, kā zināms, nekad nav trūcis. Mūsdienu cilvēkam vienmēr gribējies zināt – vai grieķu mīti, indiešu vēdas, skandināvu sāgas, krievu biļinas tiešām ir tikai klaji izdomājumi un fantāzija vai tomēr tur paslēpies arī kāds patiesības grauds no tautu vēstures? Nu jau arī solīdi pētnieki labu laiku apgalvo, ka katrā pasakā slēpjas kāds graudiņš patiesības, jo nekas nevar rasties no nekā! Cilvēkam patīk fantazēt, bet viņš to nevar darīt bez jebkāda pamata. Un pamats ir – reālā dzīve. Par senajiem grieķiem un viņu slavenajiem mītiem to laikam var teikt ar diezgan lielu pārliecības devu, un to pierāda arī šī grāmata, kas balstīta tieši uz šādiem pētījumiem – cik lielā mērā sengrieķu mītus ietekmējusi reālā Grieķijas vēsture. Izlasiet! Tas ir aizraujoši!

Arī trešā mūsu ieteiktā grāmata ir... par vēsturi. Nē, par nākotni! Nē, atvainojos, laikam tomēr par mūsdienām. Bet varbūt... par visām trim laika formām, jo nekas jau mūsu pasaulē nepastāv atrauti.

Risto Isomeki
«Sarasvatī smiltis»

«Dienas» grāmata;
2007

Varētu domāt, ka grāmata stāstīs kaut ko par Indiju, jo Sarasvatī bijusi otra lielākā upe Indijā pirms 12 tūkstošiem gadu, taču tad tā izžuvusi. Katrā ziņā, smiltis varētu būt sastopamas, visticamāk, kaut kur dienvidu vai austrumu zemēs. Grāmatas otrās daļas nosaukums ir «Smiltis un ledus», trešās daļas – «Ledus un ūdens». Un jau visai drīz mēs saprotam, ka grāmata mūs brīdina, varētu teikt, par to pašu, ko iepriekšējās divas, – par to, ka viss ir saistīts! Ne tikai laiks un telpa, ne tikai pagātne un nākotne, bet arī pavisam reālas, taustāmas lietas: ūdens, smiltis, ledus, zeme... Un, mazliet dramatizējot, – viens nevietā nobiris smilšu grauds var ietekmēt un radīt grandiozus plūdus, kas sāksies mūsu planētas ziemeļos.

Šī grāmata ir kā fantastikas trilleris, bet, ak, cik tas izklausās reāli, kā tas saistās ar nedrošo ekoloģisko stāvokli uz Zemes!

Grāmatas beigās galvenā varone Amrita vaicā savam draugam: «Vai mēs kaut ko esam iemācījušies?», domādama par ekoloģisko katastrofu, ko nupat pārcietuši. Un viņas draugs, mirkli padomājis, atbild: «Varbūt kaut kas no tā, ko esam iemācījušies, arī saglabāsies. Arvien pa mazumiņam vairāk. Es, raugi, īsti nespēju noticēt, ka šī bija pēdējā reize, kad mums tā iziet.»

Cilvēki negrib domāt par katastrofām, kas vēl tikai notiks. Jo īpaši ekoloģiskās katastrofas liekas kas tāds, kas nez vai vispār notiks. Zaļie mūžīgi visu pārspīlē! Bet iespējams, ka tieši tas ir vajadzīgs – pārspīlēt, lai nenotiktu kas ļauns. •

 

Sagatavoja Lelde Stumbre.