Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 2 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Ceļojums cauri Rīgai pussešos vakarā

Visi, saprotams, atceras septembra sākumu, pareizāk, augusta pēdējās dienas, kad visi masu mediji draudīgi brīdināja: uzmanīgi uz ielām – bērni atgriežas! Bērni atgriezās, un laikam jau tiešām viņi ir galvenie vainīgie pie tā, ka uz Rīgas ielām sākās īsts neprāts – sastrēgumi ne tikai ap sešiem vakarā, kad darbadiena beidzas, bet arī no rītiem, ne tikai uz tiltiem, bet simtiem citās vietās, kur agrāk vēl bija tīri mierīga braukšana! Bērni! Viņi ir vainīgie! Varēja taču mierīgi sēdēt kaut kur laukos... Ak, jā, es atvainojos – skola! Nu tad organizējiet skolas laukos, nevis slēdziet tās ciet!

Īsi sakot – absurds.

Rīgas sastrēgumos bērni, protams, nav vainīgi. Viņiem sākas darba dzīve, un vecākiem ir visas tiesības vest savus lolojumus uz skolu un atpakaļ. Jo vairāk tādēļ, ka Rīgas sabiedriskais transports pilnīgi noteikti nav piemērots mazu un lielu skolasbērnu pārvadāšanai. Par to mēs pārliecinājāmies, veicot nelielu, vienkāršu eksperimentu.

Pēc kārtīgas darbadienas vienkārši braucam uz mājām

Pussešos vakarā, pēc darbadienas beigām, «Vides Vēstu» kolektīvs no Kalnciema un Slokas ielas stūra centās tikt līdz eksperimenta mērķim – Juglai –, pārvietojoties tikai un vienīgi ar Rīgas sabiedrisko transportu.

Lomas sadalījām taisnīgi: direktors Ģirts devās ceļā ar automobili, redaktore Anitra devās uz Zasulauka staciju, lai sēstos vilcienā, redaktores vietniece Lelde ķēra maršruta taksometrus, māksliniece Ilze devās uz autobusu, sekretāre Sanita – uz tramvaju, bet reklāmas nodaļas vadītāja Ieva sēdās uz personīgā velosipēda. Pussešos devāmies ceļā ar zināmu jautrības devu sirdī, jo tā bija arī sacensība – kurš pirmais nonāks mērķī.

Nu, ko lai saka! Pirmais bija Ģirts ar savu auto. Tad gandrīz reizē parādījās Ieva ar divriteni un Sanita no tramvaja. Tad Ilze. Beidzamā, niknumā vārīdamās, ieradās Lelde.

Kas īsti bija noticis?

Ģirtam laimējās, tā mēs nospriedām. Bija ceturtdienas vakars, un, tā kā pie Juglas pamazām tiek paplašināta brauktuves daļa, tas mazliet atviegloja neprātīgos sastrēgumus, kas, jau no Sporta akadēmijas, veidojās augusta beigās.

Sanita ar braucienu tramvajā bija apmierināta. Tramvajs esot braucis veikli un bijis pustukšs.

Ieva savu divriteni vadījusi cauri parkiem un pa nenoslogotām ietvēm, tādēļ brauciens neesot bijis dzīvībai pārāk bīstams.

Ilze atzina, ka brauciens autobusā bijis patīkams, tomēr sastrēgumos tas kavējies tieši tāpat kā automobilis.

Lelde par maršruta taksometriem nevarēja no sevis izdabūt nevienu atzinīgu vārdu. Varbūt viņai kaut kā īpaši neveicās, tomēr, grozi kā gribi, šie taksometri, kas šķērso visu pilsētu, noteikti ir dzīvībai bīstami. Pati būdama autovadītāja, Lelde mirka aukstos sviedros, vērodama, kā mikroautobuss ložņā pa sastrēgušiem auto pilno ielu, ne reizi vien pārkāpdams pašus elementārākos ceļu satiksmes noteikumus un izraisīdams ne vienu vien draudīgu situāciju. Turklāt Leldes estētiskās jūtas tika pamatīgi traumētas, vērojot īgnos šoferīšus, kuri par tīru kreklu un pieklājīgu izskatu laikam neko nav dzirdējuši. Nē, mikroautobusā viņa nekad mūžā vairs nekāps! Tāds bija secinājums.

Anitra žēlojās, ka vilciena satiksme nav piemērota, lai ar to pārvietotos pilsētas robežās, – uz Zasulauka staciju ejot, tiek patērētas liekas 15 minūtes, pārsēžoties Rīgas stacijā iet bojā nervu šūnas, jo nav zināms, vai 3 minūšu laikā varēs nopirkt biļeti un paspēt uz nākamo vilcienu, bet no Juglas stacijas atkal – vismaz 15 minūtes kājām.

Vienkārši matemātiski aprēķini

Eksperimentā izmantojām trīs transporta līdzekļus, kas patērē degvielu (autobuss, maršruta mikroautobuss un automobilis), divus transporta līdzekļus, kas patērē elektrību (vilciens un tramvajs), un velosipēdu.

Maršruta garums – 13 km.

Auto, kurā brauca viens cilvēks, patērēja aptuveni vienu litru degvielas.

Autobuss, ar kuru brauc vidēji 40 cilvēku (sēdvietu skaits), patērēja 90 ml degvielas uz vienu cilvēku, mikroautobuss ar 15 cilvēkiem – 130 ml.

Rezultāts: automobilis gaisā izvada 10 reižu vairāk kaitīgo izmešu nekā autobuss ar 40 cilvēkiem; tramvajs un vilciens vidi ar izplūdes gāzēm vispār nepiesārņo, un arī elektrība tiek ražota Latvijas hidroelektrostacijās.

Ko mēs iesakām

  1. Sabiedriskajam transportam pilsētā jābūt viegli pieejamam – gan vietas, gan laika ziņā.
  2. Autobusiem un trolejbusiem uz visām lielākajām ielām jāparedz īpaša braucamā josla, pa kuru automobiļiem braukt aizliegts.
  3. Jāpalielina tramvaja sliežu ceļu garums pilsētā.
  4. Jābūt vairāk tramvaju maršrutiem, kas bez pārsēšanās nepieciešamības šķērso pilsētu no viena gala līdz otram.
  5. Jāizveido vismaz viens vilciena maršruts, kas šķērso pilsētu bez pārsēšanās nepieciešamības.
  6. Steidzami jāizveido veloceliņš, kas šķērso pilsētas centru! (Sākumā velosipēdisti varētu izmantot speciālās joslas trolejbusiem un autobusiem.)
  7. Autobusu un trolejbusu konduktoriem un biļešu kontrolieriem vajadzētu valkāt noteiktas formas un krāsas jakas – tās ir gan ērtas, gan siltas, gan uzreiz pamanāmas. Kaut ko līdzīgu vajag arī maršruta taksometru šoferiem – kaut vai elementāras cieņas pret pasažieriem dēļ.

Eksperimenta rezultāti braucienam no žurnāla redakcijas uz Juglu

Transporta līdzeklis Ceļotāji Ceļā pavadītais laiks Izmaksas Vai transporta līdzeklis ir
videi draudzīgs?
Autobuss Nr. 21
(ar pārsēšanos)
Ilze 1 h Ls 0,60 Nē,
darbojas ar fosilo degvielu
Mikroautobuss
(ar pārsēšanos)
Lelde 1,5 h Ls 0,70 Nē,
darbojas ar fosilo degvielu
Automašīna Ģirts 50 min. Ls 0,82 + mašīnas amortizācija Nē,
darbojas ar fosilo degvielu
Vilciens
(ar pārsēšanos)
Anitra 30 min. Ja izdotos
paspēt pārsēsties
Ls 0,63
Tramvajs Nr.1 Sanita 1 h Ls 0,30
Velosipēds Ieva 1 h - Jā, taču pastāv risks, ka var nozagt