Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Sabiedriskā apspriešana bez sabiedrības
Sākusies Ignalinas jaunās atomelektrostacijas ietekmes uz vidi vērtēšana, bet informācija latviešu valodā nav pieejama

Alda Ozola-Matule,
Latvijas Zaļā kustība


No 13. augusta līdz 20. septembrim Latvijas iedzīvotāji varēja izteikt savu viedokli par programmu jaunās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) ietekmes uz vidi novērtēšanai. 3. septembrī Daugavpilī notika sanāksme – sabiedriskā apspriešana –, kuras laikā interesenti tika aicināti uzklausīt informāciju par jaunās AES vides aspektiem, kā arī uzdot neskaidros jautājumus. Tomēr cerētās skaidrības vietā radās tikai vēl lielāka neziņa par AES projekta vides un sociālo aspektu izvērtēšanu.


Sanāksmei izvēlētais laiks – nepiemērots

«Atbilstoši Lietuvas Vides ministrijas paziņojumam AS «Lietuvos energija» ir uzsākusi ietekmes uz vidi novērtējumu, kura laikā paredzēts izvērtēt jaunās Ignalinas atomelektrostacijas ietekmi uz vidi.»1 Šādi sākās paziņojums, ko Vides pārraudzības valsts birojs 10. augustā ievietoja savā mājaslapā internetā. Bez vispārīgas informācijas par projektu bija norādīts arī, ka «sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskās apspriešanas sanāksme plānota 5. septembrī Daugavpils rajona padomes apspriežu zālē». Pēc vairākām dienām šī informācija tika labota, norādot, ka sanāksme tomēr notiks 3. septembrī, taču, no formālā viedokļa, pārmest pasākuma organizatoriem to nevar.

Vienlaikus jānorāda, ka gan sabiedriskās apspriešanas process, gan arī sanāksmes norise neradīja pārliecību, ka projekta ierosinātājs «Lietuvos energija» būtu vēlējies šajā sabiedriskās apspriešanas sanāksmē redzēt daudz dalībnieku. Pirmkārt, sanāksmei izvēlētais datums bija vairāk kā nepiemērots, jo tā bija mācību gada pirmā diena, kad vecākiem svarīgākas ir rūpes par saviem bērniem skolēniem, bet ne līdzdalība sabiedriskajās apspriešanās. Arī sanāksmes datums tika mainīts jau pēc sabiedriskās apspriešanas uzsākšanas, ko varēja nepamanīt ne tikai iedzīvotāji un vides aktīvisti, bet to nebija fiksējusi arī ziņu aģentūra LETA, jo 5. septembrī aģentūras ziņu lentē bija redzama ziņa: «Šodien [5. septembrī – aut.] notiek sabiedriskās apspriešanas sanāksme...», kas samulsināja arī šā raksta autori.

Lietuvā IVN programmas sabiedriskā apspriešana norisinājās vēl mierīgāk, jo tā bija apskatāma muzejā vārda vistiešākajā nozīmē. Sabiedriskā apspriešana sākās 31. jūlijā un beidzās 20. augustā, t. i., tieši atvaļinājumu laikā, un, iespējams, ne viens vien interesents vai vides aktīvists pat nepamanīja, ka tāds pasākums vispār ir noticis.

Informācijas robeža starp Lietuvu un Latviju

Līdzdalību diskusijā par plānotās Ignalinas AES vides aspektiem apgrūtināja arī informācijas trūkums latviešu valodā. Aktīvākie vides nevalstisko organizāciju pārstāvji Latvijā par ietekmes uz vidi novērtējuma procesa uzsākšanu šim gadsimta megaobjektam jau zināja no preses apskatiem un no Lietuvas kolēģu teiktā. IVN programmas darba versijas sabiedriskā apspriešana tika uzsākta 31. jūlijā, kad AS «Lietuvos energija» par to informēja plašsaziņas līdzekļus Lietuvā un uzņēmuma mājaslapā2 ievietoja programmas pilnu versiju lietuviešu, angļu un krievu valodā. Latviski bija pieejams ļoti īss kopsavilkums. Ja programmas versija angļu valodā bija uz 85 lapām, tad latviskais kopsavilkums, ieskaitot divus lielus attēlus, aizņēma sešas lapas. Turklāt augusta sākumā vides valsts institūcijas Latvijā par IVN procesa uzsākšanu zināja mazāk nekā vides aktīvisti.

Espoo konvencija «Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā»3 (1991), kurai pievienojusies arī Latvija un Lietuva, prasa, lai valstis sadarbotos pārrobežu ietekmes uz vidi novērtēšanā, ja vienas valsts teritorijā plānotais projekts potenciāli rada apdraudējumu citas valsts vides kvalitātei. Espoo konvencijas 3. pants nosaka, ka valstij, kurā atrodas projekta ierosinātājs, ir jāsniedz ietekmētajai valstij «atbilstoša informācija par ierosināto ekonomisko darbību un tās iespējamo kaitīgo pārrobežu ietekmi»4. Vides NVO izpratnē ar «atbilstošu informāciju» Ignalinas jaunās AES kontekstā būtu jāsaprot pilnīga informācija latviešu valodā. Tāpat arī konvencija prasa, lai «izcelsmes valsts nodrošinātu [..] iespēju ietekmēto teritoriju iedzīvotājiem piedalīties atbilstošās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrās, un tai ir jānodrošina, ka ietekmētās valsts iedzīvotājiem ir dotas tādas pašas iespējas kā iedzīvotājiem izcelsmes valstī.»5 (2. pants 6. punkts).

Ņemot vērā to, ka īsais kopsavilkums latviešu valodā pretēji konvencijā noteiktajam vispār nesniedza ieskatu ne par iespējamo pārrobežu ietekmi, nenodrošināja pietiekamu pārskatu par plānoto ekonomisko darbību, kā arī nesniedza aprakstu par IVN procesu un sabiedrības iespējām tajā iesaistīties, Latvijas Zaļā kustība 7. augustā nosūtīja vēstuli Lietuvas Vides ministrijai un uzņēmumam «Lietuvos enerģija» ar lūgumu nodrošināt informāciju latviešu valodā. Ar līdzīgu prasību 10. augustā pie Lietuvas Vides ministrijas vērsās arī vides ministrs R. Vējonis, norādot, ka «pilnvērtīga Latvijas puses līdzdalība, vērtējot apjomīgā projekta ietekmi uz vidi, iespējama tikai atbilstošas informācijas nodrošinājuma apstākļos un nav pieļaujama situācija, ka Latvijas iedzīvotājiem un atbildīgajām institūcijām ir pieejams tikai vispārīgs novērtējuma programmas kopsavilkums». Ministrs pieprasīja Lietuvas pusei nodrošināt Latvijai pilnu IVN dokumentāciju valsts valodā. 29. augustā – dažas dienas pirms sabiedriskās apspriešanas sanāksmes – LZK no Lietuvas Vides ministrijas pa faksu saņēma īsu vēstuli, kurā bija norādīts, ka «sabiedriskās apspriešanas laikā informācija tiks sniegta attiecīgās valsts valodā».6 Saprotams, mēs cerējām, ka informācija būs latviski.

Latviešu valoda – nepieciešamība vai ekstra?

Pusstundu pirms sabiedriskās apspriešanas sanāksmes sākuma par gaidāmo pasākumu liecināja vides aktīvistu pulcēšanās pie Daugavpils rajona padomes ēkas, kā arī dažādi labi pamanāmi plakāti pie ieejas. Nekur nebija redzamas ne mazākās norādes par to, ka te notiks sabiedriskās apspriešanas sanāksme par tādu stratēģiski svarīgu objektu kā jaunā Ignalinas atomelektrostacija. Vides aktīvisti centās uzrunāt ēkā ieejošos cilvēkus un izdalīt informatīvos materiālus. Tomēr Vides pārraudzības valsts biroja direktora vietnieka A. Lukševica vārdi «Esmu pārsteigts, ka zālē ir tik maz cilvēku», sanāksmi atklājot, nepārsteidza nevienu sanāksmes dalībnieku, jo līdz zālei bija nokļuvuši tikai paši apņēmīgākie. Kopskaitā sanāksmē piedalījās aptuveni 30 dalībnieku, taču dalībnieku saraksts veidots netika.

Par sanāksmes saturisko pusi atbildīgi bija Lietuvas pārstāvji. Pirms projekta un tā vides aspektu prezentācijas «Lietuvos energija» pārstāvis it kā formālas pieklājības pēc pajautāja, vai sanāksmes dalībniekus apmierināšot, ja prezentācija būs krievu valodā. Kad daļa zālē sēdošo pieprasīja, lai tiktu nodrošināts tulkojums arī latviski, iestājās tāds kā apmulsums. Daugavpils, cik zināms, joprojām ir Latvijā otrā lielākā pilsēta, un runāt latviski Latvijā būtu tikai pašsaprotami. Acīmredzot pasākuma organizatori šādas elementāras prasības izpildei nebija gatavi, par ko liecināja tas, ka tulks nepārzināja ar enerģētiku saistīto terminoloģiju un nepārtraukti jauca dažādus jēdzienus un apzīmējumus. (Domāju, ka ikviens latviski runājošais sanāksmes dalībnieks piekritīs, ka terminoloģiski nepareizais, ārkārtīgi neprecīzais un daudzviet saīsinātais tulkojums neļāva gūt pilnīgu informāciju par būtiskajiem projekta vides aspektiem vai saprast, kāda veida ietekmes IVN procesā tiks vērtētas. Turklāt sliktais tulkojums apgrūtināja iespējas uzdot jautājumus Lietuvas un Somijas ekspertiem.)

Sanāksme beidzās. Taču lielākā daļa jautājumu palika vai nu neatbildēti, vai sliktā tulkojuma dēļ ekspertiem neizprasti. Pat Lietuvas un Somijas eksperti bija spiesti lūgt, lai jautājumus to uzdevēji iespēju robežās arī paši pārtulko angļu vai krievu valodā, jo sliktā tulkojuma dēļ viņi nespējot izprast jautājumu būtību. Tomēr svešvalodā nerunājošie iedzīvotāji un sanāksmes dalībnieki valodas barjeras dēļ faktiski tika izslēgti no aktīvas līdzdalības. Turklāt uz jautājumiem sanāksmes organizatori atbildēja pavirši un neprecīzi, norādot, ka visi komentāri jāiesniedz rakstiski, tad viņi tos izvērtēšot. Bez tam pārsteidzoši, ka sanāksmes ekspertu paustais viedoklis atšķīrās no tā, kas rakstīts IVN programmas angļu versijā, piemēram, par to, cik detalizēti tiks aprakstīta izlietotās kodoldegvielas apsaimniekošana.

Ietekmes uz vidi vērtējums ir izšķirīgs lēmumu pieņemšanā

IVN procesam ir liela nozīme, lai pieņemtu ilgtermiņa perspektīvā pārdomātu lēmumu par vai pret jaunas AES būvniecību un par vai pret Latvijas līdzdalību tajā. To apgalvo ne tikai vides aktīvisti, bet arī «Latvenergo» amatpersonas un Lietuvas premjerministrs, kas publiski uzsvēruši tieši vides aspektu lielo nozīmi lēmumu pieņemšanā: cik reaktoru varētu būvēt un kāda maksimālā AES jauda būtu pieļaujama, lai riskam nepakļautu tuvākās apkārtnes ekosistēmu. Vides aizsardzības pasākumi, to skaitā risku mazināšana, ir dārgi, tādēļ arī iespējamos investorus interesē, cik tad jaunās Ignalinas AES būvniecība maksātu.

IVN procesā, novērtējot pārrobežu ietekmes, viens no pamatprincipiem ir sabiedrības līdzdalības un pārskatāmības nodrošināšana. Lai sabiedrības līdzdalība IVN procesā būtu efektīva, informācijas pieejamība ir kritiski svarīgs jautājums, tādēļ ierobežota informācijas pieejamība gan par saturu, gan procesu faktiski liedz efektīvas līdzdalības iespējas. Tomēr negribētos pirms laika apgalvot, ka «Lietuvos energija» kā projekta ierosinātājs netieši mēģina kavēt Latvijas un citu potenciāli ietekmēto valstu iedzīvotāju līdzdalību IVN procesā par Ignalinas AES ietekmi. Jo mazāk informācijas, jo mazāk iespēju vērtēt uzrakstītā kvalitāti, kā rezultātā dažādus vides aspektus var «piemirst» izvērtēt, un finālā investoriem projekts izmaksās lētāk. Diemžēl arī no atbildīgo vides valsts institūciju puses Latvijā nav manīta iniciatīva nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem kvalitatīvu informāciju un reālas līdzdalības iespējas šajā IVN procesā. Vides nevalstisko organizāciju, rajona pašvaldību un vietējo iedzīvotāju komentāri un sanāksmes laikā izteiktie priekšlikumi IVN programmas papildināšanai:

  • Pirms lēmuma par jaunas AES būvniecību vajadzīgs vērtējums par līdzšinējās AES darbības ietekmi uz iedzīvotāju veselību 30 km zonā ap AES.
  • Atbilstoši Espoo konvencijai (5. pants (a) daļa) jāizvērtē ne tikai scenārijs, kad projekts netiek īstenots, bet jāizvērtē ekonomiski alternatīvu elektroapgādes risinājumu ietekme uz vidi.
  • Vai, salīdzinot dažādus alternatīvos risinājumus un alternatīvas, tiks ņemtas vērā arī finansiālās izmaksas?
  • Vērtējot projekta īstenošanas ietekmi uz vidi, jāvērtē arī visu netiešo ar projektu saistīto pasākumu ietekme uz vidi, piemēram, pārvades tīklu izveide un paplašināšana, rezerves jaudu staciju būvniecība u.tml.
  • IVN procesā jānovērtē un jāmodulē maksimālās slodzes, ko vietējā ekosistēma spēj uzturēt, it īpaši ezers pie AES.
  • Detalizēti jāapraksta radioaktīvo atkritumu pagaidu glabāšana, kā arī jaunās AES slēgšana un kodolatkritumu galīgā noglabāšana.
  • Jāprecizē, kādi ārkārtas apstākļi un ar tiem saistītie iespējamie riski tiks vērtēti IVN procesā.
  • Būtiski nepieciešams paplašināt pētāmo jautājumu loku sadaļā par projekta pārrobežu ietekmi, vērtējot arī tādus aspektus kā netiešā ekonomiskā ietekme uz Latvijas pierobežu, ietekme uz sociālo attīstību.
  • Kā un vai tiks kompensēti sociālie un ekonomiskie zaudējumus tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas dzīvo 30 km zonā ap AES? •

1 Vides pārraudzības valsts birojs, http://www.vidm.gov.lv/ivnvb/liet_energ.htm

2 AS «Lietuvos Energija» mājaslapa internetā: http://www.le.lt

3 Convention on Environmental Impact Assessment in a Transboundary Context (Espoo, 1991), http://www.unece.org/env/eia/eia_text.htm (angļu valodā)

4 Autores tulkojums

5 Autores tulkojums

6 Autores tulkojums no angļu valodas («... will give the presentations in respecitve languages of the country»)