Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Puteklis pie Eiropas braucēju riepām – Bauska

Inga Muižniece,
laikraksts «Bauskas Dzīve», speciāli «Vides Vēstīm»


Kalna un Zaļās ielas rekonstrukcijas pabeigšana 2002. gada 15. novembrī Bauskā tika atzīmēta svinīgi. Uz svinīgo lentes pārgriešanu bija ieradies toreizējais satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs, kurš apgalvoja, ka šī ir skaista dāvana un ES mīlestības apliecinājums pilsētai.

Sešos mēnešos bija paveikts pamatīgs darbs, kas izmaksāja aptuveni trīs miljonus eiro. Gadu iepriekš bija veikta Mēmeles tilta rekonstrukcija, kam sekoja pilsētas centrālo ielu paplašināšana un kapitālais remonts.


Ir pagājuši pieci gadi, un nu varam vērtēt, kāda ir bijusi šī dāvana pilsētai. Brīdī, kad Kalna ielā pārgrieza sarkano lenti, pilsētnieku cerības uz apvedceļu, kas tranzīta straumi novirzītu no Bauskas centrālās ielas, saruka. Tā kļuvusi par lielceļu, kas mākslīgi sadala pilsētas seno centru divās daļās, nolemjot to lēnai, bet neatlaidīgai iznīkšanai. Tieši par to pirms ielu rekonstrukcijas projekta realizācijas Ministru kabinetu, vides ministru, satiksmes ministru, kā arī no Bauskas rajona ievēlētos parlamenta deputātus brīdināja iedzīvotāju un speciālistu sagatavotās vēstules. Toreiz tos uzskatīja vienīgi par emocionāliem izvirdumiem. Tagad ir ienākušies šā it kā labi domātā darba augļi.

Cilvēkiem, kuru māja atrodas brauktuves malā, vairs nav, kur sprukt, it īpaši, ja tā ir privātīpašums. Pēc ielas paplašināšanas māja atrodas tieši brauktuves malā. Riepas švīkst, un puķupods uz palodzes šūpojas.

Automašīnu saceltos putekļus, troksni, vibrācijas un izplūdes gāzes Skriņu ģimenei savas dzimtas 1933. gadā celtajā divstāvu namā Zaļajā ielā 6 nu nākas paciest dienu un nakti. Kad vēl nebija izbūvēta gājēju ietve, māja lietus laikā tika nošķiesta ar dubļiem līdz otrā stāva logiem. Taču arī tagad divu nedēļu laikā starp logiem sakrājas tāda putekļu kārta, ka redīsus varētu sēt, skumji joko Skriņu ģimene. Remontējot māju, gan pirmajā, gan otrajā stāvā zem tapetēm atklājies daudz plaisu. Māja ir labi uzturēta, taču tagad tai nepieciešams kapitālais remonts. Pirmajā stāvā vienas istabas sienās radušās pamatīgas plaisas, kas krietni padziļinājušās pēc ielas rekonstrukcijas 2001. gadā.

Slēpjas aiz pakešlogiem

Novērots, ka no pusdienas līdz pusnaktij cauri Bauskai lielie kravvedēji brauc visintensīvāk. Rītam austot, pilsētu šķērso tie, kuri nakti pārlaiduši uz Lietuvas un Latvijas robežas. Ap pulksten diviem trijiem intensīva transporta satiksme cauri pilsētai beidzas, ap puspieciem no rīta atsākas. Ne velti baušķenieki meklē klusumu aiz pakešlogiem, ko nākas ielikt katram par savu naudu.

Ko par trokšņa ietekmi uz veselību saka speciālisti? Sabiedrības veselības aģentūras Jelgavas filiāles atbildīgais speciālists Genādijs Krizskis skaidro: «Troksnis vienmēr ir uzskatīts par nozīmīgu vides problēmu. Mūsu ikdienai ir raksturīgi trokšņi – gan satiksmes, celtniecības un sabiedrisko pasākumu, gan arī tā sauktais kaimiņu radītais troksnis. Šis jēdziens ietver skaļumu no līdzās esoša restorāna, atpūtas vietas, ēkas pirmajā stāvā iekārtotas kurpniekdarbnīcas līdz kaimiņu strīdiem un suņu rejām jebkurā diennakts laikā.»

Jutīgiem cilvēkiem pastāvīgs troksnis var izraisīt veselības traucējumus, saasināt sirds un asinsvadu slimības. Pat niecīgi dzirdes traucējumi trokšņainā vidē apgrūtina radio vai televizora klausīšanos, sarunāšanos, it īpaši, ja troksnis pārsniedz 30 decibelus. Ja miegs un atpūta nav pilnvērtīgi, nogurums un nomāktais garastāvoklis pazemina darbspējas un ietekmē dzīves kvalitāti.

Mēra troksni

Lai nodrošinātu iedzīvotāju aizsardzību pret akustiskā trokšņa nelabvēlīgo iedarbību, 2001. gada 22. maijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus par akustiskā trokšņa normām dzīvojamo un publisko ēku telpās un teritorijā. Sadzīves trokšņa pieļaujamo normu ievērošanu kontrolē Valsts sanitārā inspekcija, bet mērījumus pasūta un par tiem maksā pašvaldība, stāsta G. Krizskis.

2003. gada novembrī Bauskas Dome tiešām pasūtīja trokšņa mērījumus, un baušķeniekus, kuri dzīvo līdzās Kalna un Zaļajai ielai, apmeklēja Sabiedrības veselības aģentūras speciālisti. Tika veikti sadzīves trokšņa mērījumi uz maģistrāles A-7, kas šķērso Bausku. Pilsētas vēsturē šāda pārbaude ir pirmā, un pašvaldībai tā maksāja aptuveni 300 latu. Mērījumi parādīja, ka tikai Dārza ielas 1. un 4. namā dzīvojošie baušķenieki drīkst būt neapmierināti ar automašīnu satiksmes radīto troksni naktīs. Citur trokšņa līmenis nepārsniedz Sabiedrības veselības aģentūras apstiprinātos rādītājus.

Šādi mērījumi nav atkārtoti, jo pilsētas budžetā tam līdzekļi nav atvēlēti. Tas esot dārgs pasākums, atzīst Bauskas Domes īpašumu apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Voldemārs Čačs. Ja kāds vēlas, varot pats pasūtīt šādus mērījumus.

Taču gaisa tīrību blīvās satiksmes zonā pārbaudījis nav neviens, kaut mašīnu plūsmas intensitāte piecu gadu laikā kopš ielu rekonstrukcijas šeit ir pat desmitkāršojusies.

Plaisā sienas

Kalna ielā atrodas Bauskas vakara vidusskola. Lai norobežotos no brauktuves trokšņa, putekļiem un izplūdes gāzēm, 2001. un 2002. gadā par mācību iestādes līdzekļiem skolā tika ielikti pakešu logi. Ielas rekonstrukcija 2002. gada vasarā notika tieši pie skolas ēkas sienas. Tad no agregātu izraisītās vibrācijas nama sienās parādījās plaisas un izdrupa apmetums zem palodzēm, stāsta direktore Jeļena Žuravļova. Tā kā telpas pirms tam bijušas nesen remontētas, skola lūgusi palīdzību pilsētas Domē. Tā pretenziju adresējusi darbu ģenerāluzņēmējai SIA «Šlokenbeka», atceras Domes izpilddirektors Jānis Mičulis. No ceļu būvētājiem saņemta kompensācija – Ls 180 – pieticīgam kosmētiskajam remontam. J. Mičulis pastāsta arī, ka rekonstrukcijas laikā, strādājot lieljaudas veltņiem, divos dzīvokļos Kalna ielas mājās vibrācijas dēļ saplaisājuši griesti. Vairāk sūdzību neesot saņemts.

Izput bodnieki

Ielas pārtapšanu par norobežotu brauktuvi asi izjutuši arī uzņēmēji. Lielākā daļa veikalu, kas 2000. gadā atradās Kalna ielā, slēgti. Parādījās jauni apņēmīgi tirgoties kārotāji. Taču arī viņi pārliecinājās, ka barjerām norobežotā brauktuve padara vienā vai otrā ielas pusē ierīkoto veikalu vai uzņēmumu klientiem nepieejamu. Palicis tikai SIA «Mego» pārtikas veikals Rātslaukumā. Kad tas pievakarē beidz darbu, lejas pilsētā nevar nopirkt ne maizi, ne ūdeni.

Ieviest maksu

Pavasarī uz Zaļās ielas pie gājēju pārejas kravas automašīna sabrauca cilvēku. Turklāt tas nav vienīgais gadījums, kad uz maģistrālās ielas notiek satiksmes negadījumi, ko izraisa tieši smagais transports. Kravvedēji augu diennakti traucas cauri mazajai pilsētai – pat nesamazinot ātrumu pie gājēju pārejām. Iedzīvotāji to jau pieņēmuši par normu un labāk pagaida. Gluži vai fiziski iesāpas sirds, kad lasu par apvedceļiem, kādi ir vairākām mazpilsētām Latvijā un gandrīz vai katrai Lietuvā.

Bauskas iedzīvotāji rosinājuši pašvaldību ieviest tranzīta transportam iebraukšanas nodevu pilsētā – līdzīgi, kā tas ir Jūrmalā, kur katrs pilsētā iebraucējs bez kurnēšanas maksā latu. Bauskā var iebraukt tikai pa trim ceļiem, un maksu varētu iekasēt pie Mūsas, Mēmeles tilta, kā arī uz «Via Baltica» pēc robežas šķērsošanas. Būtu nauda pilsētas un maģistrālei piegulošo pagastu sakopšanai, ielu un māju remontam.

Pirms Saeimas vēlēšanām šis jautājums esot uzdots Aigaram Kalvītim, kurš atbildējis, ka jebkādiem kravas transporta ierobežojumiem nepiekritīs Satiksmes ministrija. Arī Latvijas Starptautisko autopārvadātāju asociācija esot pret, skaidro Bauskas Domes priekšsēdētājas vietnieks Māris Freimanis.

Patiesībā Bauskas iedzīvotājus galīgi neinteresē, ko par to domā satiksmes ministrs un Autopārvadātāju asociācija. Jo viņi taču nedomā par mums – tiem, kuri dzīvo tranzīta radītās vibrācijas dēļ saplaisājušās mājās, kam logus nevar atvērt ne pa dienu, ne nakti, un kam nākas elpot piedraņķēto gaisu. Vai tiešām Bauskas iedzīvotājiem ar savu drošību un dzīvību jāmaksā nodevas Eiropai par to, ka ar ES līdzekļiem 2002. gadā veikta Kalna ielas rekonstrukcija?

Baušķenieki šīs «ērtības» nelūdza. Ja lielo kravvedēju īpašnieki grib braukt pa īsāko ceļu līdz robežai, lai maksā, ja nepatīk šādi noteikumi – lai rullē līdz Meitenes robežpunktam Jelgavas rajonā. •

«Via Baltica» (Helsinki–Tallina–Rīga–Kauņa–Varšava) ir viens no deviņiem Eiropas transporta koridoriem, kas savieno Austrumeiropu ar Centrālo un Rietumeiropu. Kopējais ceļa garums ir aptuveni 1000 km. Autoceļa «Via Baltica» kopgarums Latvijā ir 190 km.