Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Ziemupē izskalo milzu zobenzivi

Andra Zaļkalna foto

 

12. augustā Liepājas rajona Ziemupes jūrmalā, tikai dažus kilometrus no Ziemupes centra, pie Grāveru mājām, tika izskalota 2,08 m gara zobenzivs. Izskalotā zobenzivs sver 37 kilogramus, tās augšžokļa pagarinājums jeb «zobens» ir aptuveni 70 centimetrus garš.

Tajā pašā dienā vietējie ļaudis reto atradumu ievietoja tuvējā veikala saldētavā un laida ziņu Dabas muzeja speciālistiem. Zooloģijas nodaļas vadītāja Digna Pilāte 14. augustā, novērtējot izskaloto zobenzivi, secināja, ka tā ir labā stāvoklī un turpmāk tiks izmantota atlējuma izgatavošanai, lai varētu papildināt muzeja jūras ekspozīciju ar jaunu eksponātu.

Pēcāk zobenzivi nogādāja Rīgas Zooloģiskā dārza saldētavā. Dabas muzejs plāno veidot zobenzivs atlējumu ģipsī un vēlāk, iespējams, izveidot arī zobenzivs mulāžu.

Zobenzivs (Xiphias gladius) ir vienīgā zobenzivju dzimtas suga. Zobenzivij raksturīgs īpatnējs augšžokļa pagarinājums jeb «zobens», kas pieaugušiem dzīvniekiem var sasniegt pat vienu trešdaļu no zivs kopējā garuma. Pati zivs var būt līdz 6 metrus gara. Pieaugušas zobenzivs svars var sasniegt pat 300 kg, maksimālais reģistrētais svars ir bijis 500 kg. Zobenzivis ir vienas no ātrākajām zivīm. Medību laikā tās var peldēt ar ātrumu 100 km/h, nereti – pat līdz 130 km/h.

Zobenzivs atradumus Baltijas jūrā var izskaidrot ar to migrāciju. D. Pilāte norāda: «Zobenzivs ir tipisks okeāna iemītnieks, kas visbiežāk sastopams tropiskās joslas un mērenās joslas ūdeņos. Migrācijas dēļ zobenzivis sastopamas arī tām neraksturīgās vietās, piemēram, Melnajā jūrā, Ziemeļu jūrā vai pat Baltijas jūrā. Šādās vietās zivs nokļūst, sekojot zivju, galvenokārt siļķu, makreļu, stavridu vai reņģu, bariem.» Vēl zobenzivs barojas arī ar kalmāriem.

Gadījumi, kad Latvijas piekrastē izskalota zobenzivs, fiksēti deviņas reizes līdz Otrajam pasaules karam un divas reizes pēckara periodā – 1952. un 1993. gadā pie Ventspils.

Baltijas jūrā ik pa laikam iemaldās vai krastā atrod interesantus un retus jūras iemītniekus. Pagājušā gada 21. jūlijā netālu no Duntes tika izskalots kuprvalis. Ar Pārtikas un veterinārā dienesta atbalstu tas nonāca Latvijas Dabas muzejā un pašlaik ir apskatāms Rīgas Zooloģiskajā dārzā.

2004. gadā jūras piekrastē Kurzemes pusē zvejnieku tīklos tika atrasts cūkdelfīns. Tā ir īpaši reta parādība, jo Baltijas jūrā Latvijas piekrastē tos izdodas novērot aptuveni reizi 30 gados. Visbiežāk jūras krastā atrod pelēkos roņus, retāk – pogainos roņus. Pēdējos gados biežs atradums zvejnieku tīklos ir arī Ķīnas krabis, kas 1900. gadu sākumā ar kuģu balasta ūdeņiem atceļojis no tālās Ķīnas piekrastes līdz Vācijai. •