Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

Uzvaras parks Rīgas teritorijas plānojumā 2006.- 2018. gadam.

Veloceļš Uzvaras parka dienvidu sektorā.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 2 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Uzvaras parkam līdz uzvarai vēl tālu

Edgars Pučiņš,
arhitekts; autora foto


Uzvaras parks – plašākais publisko apstādījumu jaunveidojums Rīgā 20. gadsimtā – joprojām nav pasargāts no dažādu veidu draudiem tā veselumam un pilsētas nozīmes parka statusam.


Pirms pieciem gadiem sabiedrība, dabas un kultūras vērtību aizgādņi novērsa Rīgas Domes veicinātus privātinvestoru mēģinājumus projektēt Uzvaras parkā «Jauno Rīgu» ar atpūtas, tirdzniecības un multifunkcionāliem centriem. Šodien uztrauc Domes akceptētie (neapjēgtie?) draudi Uzvaras parkam no pilsētplānotāju puses.

Slaveno parku joslu Rīgas cietokšņa un esplanādes vietā izveidoja 19. gadsimtā. Pārdaugavas Kobronskansts esplanādei pilsētbūvnieciskus ierobežojumus atcēla 20. gadsimta sākumā. Tad pēc izcilā ainavu arhitekta G. Kufalta sastādītā šīs teritorijas plānojuma tika iestādītas nākamā parka pirmās liepu alejas.

Ar to sākās varasvīru, pilsētplānotāju un dārznieku meklējumi un sapņi par bijušās esplanādes pilnvērtīgu iekārtošanu par sabiedrisko centru, publiskiem pasākumiem un rīdzinieku rekreācijai. 20. gadsimta 30.-50. gados nākamā parka teritorijā rīkoja pat Dziesmu svētku koncertus, gājienus un parādes.

Konsekventa pilsētas nozīmes parka veidošana atsākās 60. gados pēc dendrologa K. Barona, arhitektu V. Dorofejeva un E. Fogeļa projekta. Parka teritoriju meliorēja, uzlaboja zemes virskārtu, pārveidoja Mārupītes gultni, izraka jaunu dīķi, iekārtoja celiņus, iekopa zālājus, iestādīja dažādu sugu koku un krūmu grupas.

«Parka apstādījumu risinājumā tika izmantoti ainavu kompozīcijas paņēmieni: ap plašajiem zālieniem izvietotas koku un krūmu grupas, tām piekļaujas ziemciešu puķu stādījumi, lodveida vītolu vainagi rotā Mārupītes krastus. Daudzveidīgie stādījumi ikkatrā gada laikā ienes parkā savu noskaņu un izskatu.» (I. Dāvidsone)

Ierosinājumā «Par Uzvaras parka pasludināšanu par kultūras pieminekli» (2002.) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs J. Dambis rakstīja: «Uzvaras parks ir ainavu plānošanas paraugs, liecība par parku veidošanas teoriju, izpratni, meistarību, veidojot izteiksmīgu ainavisku vidi; parks ir kā harmoniska vienība.»

Uzvaras parkam ir sevišķa nozīme visas pilsētas plāna un telpiskajā kompozīcijā. Parks iezīmē pilsēttelpas galvenās ass kulmināciju Pārdaugavā un sajūdz to ar apstādījumu joslu gar Mārupīti līdz pilsētas robežai.

Svarīgs parka veidošanas uzdevums bija un paliek tā vienotības stiprināšana.

1896. gadā centrālā tilta Pārdaugavas galu pārvietoja no Akmens ielas uz Šoneru ielu (tag. Uzvaras bulvāri), tādējādi Kobronskansts esplanādi sadalot ar vairākiem ceļiem Altonavas, Bāriņu un Slokas ielas virzienā. Ar laiku tie uzņēma auto un sabiedriskā transporta plūsmas. 1963. gadā parka projektā un līdzšinējos Rīgas ģenerālplānos (1968., 1981., 1995.) bija paredzēta transporta ceļu pārkārtošana, veidojot parka apejas ceļu loku un slēdzot vai ierobežojot satiksmi cauri parkam. Tika sākta ieceres realizācija: atbilstoši plānam koriģēja Raņķa dambja trasi, sagatavoja A. Grīna bulvāra koridoru, tur pārcelts tramvaja sliežu ceļš no Bāriņu ielas. Parka apvedloka veidošanu varētu turpināt šodien, iekārtojot A. Grīna bulvāri un Hermaņa ielu, un nobeigt to kopā ar Zemgales tilta celtniecību.

Negaidīti pārsteigumi uzradās Rīgas plānojumā 2006.-2018. gadam. Tā pirmajā redakcijā tika ierosināts mainīt Uzvaras parka teritorijai iepriekš noteikto «dabas pamatnes» statusu pret «apstādījumu teritoriju ar apbūvi», tādējādi paverot ceļu zemes gabalu dalīšanai nezināmām būvēm. Publiskā apspriešana novērsa šādu transformāciju. Tomēr plānojuma galīgā redakcijā palika parka vienotību graujošs risinājums, kas saistīts ar Zemgales tilta trasi. Atšķirībā no iepriekšējiem Rīgas ģenerālplāniem, no krustojuma ar Rietumu lielceļu (Raņķa dambi) trase novirzīta cauri parkam uz Bāriņu ielu. Kopā ar to tiek zaudēts Uzvaras parka apvedloka posms, kā arī tilta ceļa izvads uz Liepājas vai Ventspils ielu un pieslēgums Ulmaņa gatvei. Plānojumā parka robežās nav dzēsts arī Slokas ielas posms. Šādi risinājumi ir krasā pretrunā ar Uzvaras parka attīstības pamatkoncepciju. Pilsētbūvniecisks attaisnojums tādam pagriezienam nav saskatāms, bet varbūt autoriem bija pavisam citāda rakstura iemesli? (Starp citu, «Akustiskās koncertzāles transporta plūsmu izpētes projektā» (2006.) ierosināts atjaunot tramvaja sliežu ceļu Bāriņu ielas alejā).

Šā gada pavasarī tika izsludināta Rīgas plānojuma aizsargjoslu kartes grozījumu publiskā apspriešana. Lai aizsargātu Uzvaras parku, iesniedzu ierosinājumu noteikt parkam aizsargrežīmu, līdzīgu Arkādijas parkam vai Dzegužkalnam. Beidzās ar pilsētplānotāju formālu atbildi, ar «bumbas pārsviešanu» VKPAI pusē, jo manam ierosinājumam esot vajadzīgs tās atbalsts.

Rezultātā (līdzīgi situācijām citu perspektīvo tiltu trasēs) var zaudēt iespējas vai sarežģīt Zemgales tilta optimālās trases atbrīvošanu nākotnē, kā arī sašaurināt Uzvaras parka mērķtiecīgas attīstības iespējas.

Apmeklēju parku, lai paskatītos, kā notiek izdaudzināto skrituļotāju un velosipēdistu celiņu tīkla iekārtošana. Biju pārsteigts par plašiem (14-15 m platiem) asfaltētiem lauku-miem un plato (6-7 m) ceļu cilpām. Ar tiem teritorijas dienvidu sektors ir zaudējis parka raksturu un kvalitāti. Šķiet, ka izlietoto materiālu (grants, šķembas, asfaltbetons) pietiktu Uzvaras parka apvadloka pamesto ceļu (A. Grīna bulvāris, Hermaņa iela) iesegšanai. Iekārtoto veloceļu garums sasniedzis 1 km, bet tā ir tikai viena ceturtā daļa no iecerētā! («Neatkarīgā» 20.07.07.)

Nožēlojams, izgāztuvei līdzīgs skats ir arī pašu dārznieku «saimniecībai», kas kādreiz bija «pagaidām» ieperinājusies, bet jau ilgstoši nograuž parka stūri pie Hermaņa un Bāriņu ielas krustojuma. Vai tiešām nav nekā mūžīgāka par pagaidmītni?

19. gadsimts atstāja Rīgai dāsnu mantojumu – parkus cietokšņa bastionu, grāvja un esplanādes vietā. Ne mazāk vērtīgs varētu būt arī 20. gadsimta mantojums Pārdaugavā, ja mūsu paaudze Uzvaras parka veidošanā rīkosies tālredzīgi. •